Ekspremjers, pašreizējais Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis («Vienotība») cer, ka atsevišķi Saeimas Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāti traģēdiju neizmantos savu reitingu celšanai.
Dombrovskis komentējot komisijas pirmdienas lēmumu gala ziņojumā norādīt konkrētu amatpersonu vārdus, kuri būtu vainojami Zolitūdes traģēdijā, tostarp arī viņu, atgādināja, ka viņš pirms teju diviem gadiem pēc traģēdijas atkāpās no Ministru prezidenta amata.
«2013.gada 13.novembrī es atkāpos [no amata], uzņemoties politisko atbildību par Zolitūdes traģēdiju un arī norādot uz to, ka ir nepieciešams veidot jaunu valdību ar skaidru Saeimas vairākuma atbalstu, kas varētu arī risināt tos jautājumus, kas valstī bija aktuāli pēc Zolitūdes traģēdijas,» viņš sacīja.
Bijušais Latvijas valdības vadītājs atzīmēja, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija vēl nav beigusi darbu un apstiprinājusi gala ziņojumu, tādēļ pāragri komentēt vienas komisijas sēdes lēmumu.
«Bet gribētos izteikt cerību, ka traģēdija netiks izmantota politisko rēķinu kārtošanai vai atsevišķu politiķu reitingu celšanai, bet komisija centīsies šo jautājumu nepolitizēt un tādā veidā nešķelt sabiedrību,» teica Dombrovskis.
Jau ziņots, ka Saeimas Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāti pirmdien atbalstīja Latvijas Reģionu apvienības (LRA) pārstāvja Artusa Kaimiņa priekšlikumu gala ziņojumā norādīt konkrētu amatpersonu atbildību.
Septiņiem deputātiem balsojot par, gala ziņojumā tiks pausts, ka par Valsts būvinspekcijas likvidēšanu un līdz ar to arī Zolitūdes traģēdiju politiska un morāla atbildība jāuzņemas Dombrovskim, bijušajiem ekonomikas ministriem, tagadējam «Vienotības» ģenerālsekretāram Artim Kamparam («Vienotība») un Danielam Pavļutam, kā «arī bijušajiem Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāriem, pašreizējam satiksmes ministram Anrijam Matīsam un Jurim Pūcem.
Par konkrētu amatpersonu atbildības norādīšanu ziņojumā balsoja septiņi deputāti - Kaimiņš, Mārtiņš Šics (LRA), Zenta Tretjaka un Igors Zujevs no partijas «Saskaņa», Inguna Sudraba un Ringolds Balodis no partijas «No sirds Latvijai», kā arī Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis Kārlis Krēsliņš. Pret šādu priekšlikumu balsoja partijas «Vienotība» deputāti Ints Dālderis un Aleksejs Loskutovs, savukārt balsojumā atturējās Ingūna Rībena no NA, kā arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji Kārlis Seržants un Juris Vectirāns.
Dombrovska vārds minēts, jo viņš ieņēmis Ministru prezidenta amatu laikā, kad tika likvidēta būvniecības kontrole valstiskā līmenī, reorganizējot Valsts būvinspekciju 2009.gada 1.jūlijā. Savukārt Kampars tolaik bijis ekonomikas ministrs, bet Matīss - EM valsts sekretārs. Pēc tam no 2011.gada 25.oktobra līdz 2014. gada 22.janvārim ekonomikas ministra krēslā bija Pavļuts, bet EM valsts sekretārs - Pūce, kurš «no amata atkāpās tieši pēc Zolitūdes traģēdijas , jo tapa zināms, ka viņa sievas vadītā organizācija «Ascendum» saņēmusi ziedojumus no «RE&RE«».
Rīgā, Zolitūdē, veikalā «Maxima» 2013.gada 21.novembra vakarā iebruka jumts. Katastrofā gāja bojā 54 cilvēki, tostarp trīs glābēji, bet ievainoti tika vēl vairāki desmiti cilvēku.
