Skotu nacionālisti tikai gadu pēc neveiksmīgā neatkarības referenduma jau sākuši domāt par jaunas tautas nobalsošanas rīkošanu.
Skotu nacionālisti sāk domāt par jaunu neatkarības referendumu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Skotijas premjerministre Nikola Stērdžena paziņojusi, ka viņas vadītā Skotu Nacionālā partija (SNP) savā programmā pirms 2016.gada maijā gaidāmajām reģionālā parlamenta vēlēšanām varētu iekļaut mērķi sarīkot jaunu neatkarības referendumu «piecu vai desmit gadu laikā».
Intervijā aģentūrai AP Stērdžena norādīja, ka SNP programmā tiks izklāstīti jauna referenduma rīkošanas priekšnosacījumi un iespējamais tā organizācijas grafiks.
Aptaujas, kas veikta pirmās gadadienas priekšvakarā kopš pērn 18.septembrī notikušā referenduma, kurā par Skotijas neatkarību nobalsoja tikai 45% vēlētāju, kamēr 55% atbalstīja Lielbritānijas vienotības saglabāšanu, liecina, ka atkārtotas tautas nobalsošanas rezultāts varētu būt pretējs.
Piemēram, saskaņā ar sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma TNS veikto aptauju, kuras rezultāti tika publiskoti pagājušajā nedēļā, 47% respondentu šobrīd balsotu par Skotijas neatkarību, kamēr tikai 42% tai sacītu «nē». Atlikušie aptaujātie vēl nebija izlēmuši, kā balsotu.
Viens no ārpus Skotijas pazīstamākajiem neatkarības atbalstītājiem - 85 gadus vecais aktieris sers Šons Konerijs - britu tabloīdam «The Sun» norādījis, ka «tas ir tikai laika jautājums».
«Skotijas tauta, patiesie Skotijas aizstāvji, referendumā izteicās. Viņi izteicās vēlreiz ar vairākumu vēlēšanās,» uzsvēra Konorijs.
SNP jau tagad ir vairākums Skotijas reģionālajā parlamentā, bet maijā notikušajās Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās skotu nacionālisti izcīnīja 56 no Skotijai atvēlētajām 59 vietām Vestminsterā.
Ar savu priekšvēlēšanu programmu SNP oficiāli nāks klajā partijas kongresā, kas notiks oktobrī Aberdīnā.
Tomēr šķērslis skotu nacionālistu ceļā šobrīd ir Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons, kura galvenā rūpe ir paša apsolītais referendums par valsts turpmāko dalību Eiropas Savienība (ES), ko jāsarīko līdz 2017.gada beigām, un tāpēc Dauningstrīta nesteidzas atkal atgriezties pie Skotijas jautājuma.
Vēl jūlijā Kemerons uzsvēra, ka pagājušā gada referenduma rezultāts bijis «izšķirošs» un viņš nesaskatot vajadzības pēc vēl vienas nobalsošanas.
Arī Aberdīnas Universitātes politikas zinātnes profesors Malkolms Hārvijs uzskata, ka SNP neliks likmi uz iespējami drīzāku referenduma sarīkošanu, bet nogaidīs līdz brīdim, kad uzvara tai būs garantēta.
Viņaprāt, tam nepieciešamas vismaz 25 līdz 30 aptaujas, kas pastāvīgi liecinātu, ka neatkarības atbalstītāji pārliecinoši apsteidz unionistus.
«Skotu sabiedrība ir konservatīva ar mazo k. Tai rūp ekonomiskās sekas, un tā viegli nemainīs savu konstitucionālo nostāju. Jābūt kādam satricinājumam, lai mainītu noskaņojumu par labu neatkarībai,» sarunā ar aģentūru AFP uzsver Hārvijs.
Lai gan referendums nesašķēla Apvienoto Karalisti, tas mainījis Skotiju.
Kopš pagājušā gada septembra SNP biedru skaits pieaudzis no 25 līdz 100 tūkstošiem.
«Ir tik liela interese par politiku, kādu nekad iepriekš neesam pieredzējuši,» AFP atzina Skotijas infrastruktūras ministre Keita Brauna.