Seile: runājam par kukainīšiem, bet ne par zinātni tautsaimniecībā

Saeimas Izglītības, kultūtas un zinātnes komisijas sēdē otrdien pulcējās pārstāvji no izglītības nozares, lai pārrunātu aktuālos notikumus. Atbildot uz deputātu jautājumiem, Seile atzina, ka ieguldījumi pētniecībā Latvijā ir ļoti zemā līmenī. «Ne tikai valsts sektorā, bet arī privātajā. Šis jautājums jārisina ciešā sadarbība ar ekonomikas ministriju,» teica Seile.

Ministre atminējās kādu valdības sēdi, kur tika izskatīti jautājumi par meža nozari, bet ministri pārrunājuši salīdzinoši nenozīmīgas lietas. «Ministru kabinetā runājām par kukainīšiem, nozāģētiem kokiem vai priedes augšanas ilgumu. Taču nerunājām par zinātnes iesaisti tautsaimniecībā, [un] kā mēs varam [ar] zinātniskiem pētījumiem mežu nozarē sekmēt tautsaimniecības attīstību,» teica Seile.

Kā veiksmīgu latviešu zinātnieku iesaistes piemēru, Seile minēja sadarbību ar Aizsardzības ministriju Nacionālo bruņoto spēku formastērpu izgatavošanā un ieviešanā.

Seile pauda, ka nepieciešamas diskusijas, lai zinātne varētu virzīties uz priekšu. «Valdībā saņemu daudz pārmetumu, ka augstākās izglītības kvalitāte nav pietiekama. Mēs redzam [daudz] pārmetumus augstākās izglītības kvalitātei,» teica Seile un vērsa uzmanību uz to, ka diskusiju jāvirza no jautājuma par to, ka izglītībai nepieciešama nauda, uz to – ka ieguldīšana šajā jomā palielina valsts konkurētspēju. Izglītības ministre gan uzsvēra, ka valstij ir vienlīdz svarīgas visas jomas, tomēr vajadzētu domāt par jauno studentu intereses palielināšanu par eksaktajām zinātnēm.

Ministre, sarunā ar deputātiem, izcēla ārvalstu studentu pienesumu izglītības sistēmai Latvijā. «Studenti no ārvalstīm ir svarīgi Latvijai ne tikai, lai iegūtu papildus finansējumu izglītībai, bet gan, lai sadarbības rezultātā, Latvija iegūtu labāku pieredzi. Cilvēki, kas ieguvuši pieredzi Latvijā var kļūt par labiem sadarbības partneriem mūsu valstī,» uzsvēra izglītības ministre.

Seile pauda, ka nākamajā gadā tiks turpināti trīs pamatprincipi - izglītības un zinātnes kvalitāte, pieejamība un izmaksu efektivitāte, taču no finansiālā aspekta izmaiņas nav gaidāmas. «Attiecībā uz budžetu – izglītībai ir prioritāra nozīme. Tas nozīmē, ka augstākajai izglītībai būs nedaudz vairāk naudas kā 2015.gadā, bet nekādu papildus finansējumu, ko mēs gribējām jaunajās politiskajās iniciatīvās, nav izdevies iegūt,» teica Seile.

Komisijas sēdē piedalījās Izglītības un zinātnes, Finanšu un Kultūras ministriju, kā arī Augstākās izglītības padomes, Rektoru padomes, Latvijas Universitāšu asociācijas, Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas , Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji deputātus iepazīstināja arī ar jauno izglītības finansēšanas modeli.