Komisijas gala ziņojumā norādīs konkrētu amatpersonu atbildību par Zolitūdes traģēdiju

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Zolitūdes traģēdijas vieta

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija šodien atbalstīja deputāta Artusa Kaimiņa (LRA) priekšlikumu galaziņojumā minēt par traģēdiju morāli atbildīgo vārdus - četras bijušās Ekonomikas ministrijas (EM) amatpersonas un bijušo Ministru prezidentu Valdi Dombrovski. Galaziņojuma projekta izskatīšana gan vēl nav noslēgusies.

Atbalstītajā priekšlikumā norādīts, ka Zolitūdes traģēdija ir ārkārtas notikums, par kuru sabiedrība pieprasa politisko un morālo atbildību no amatpersonām, kuru pārraudzībā atradās būvniecības joma. Atšķirībā no kriminālatbildības politiskā un morālā atbildība nav saistāma ar amatpersonu motīviem vai traģēdijas tehniskajiem cēloņiem. Politiskā un morālā atbildība ir rodama valsts pārvaldības attiecībās ar sabiedrību, kas uztur morālu prasību par notikušo. Taču atbildību var pieprasīt tikai un vienīgi no indivīdiem, jo tie ir spējīgi veikt izvēles.

Līdz ar to neatkarīgi no motīviem sabiedrības priekšā par traģēdiju morāli un politiski atbildīgas var būt tikai amatpersonas, priekšlikumā norādījis deputāts. Ņemot vērā būvniecības jomas pārstāvju izteikto viedokli, kā arī iepriekš minētajā Valsts kontroles Revīzijas ziņojumā pausto un to, ka lēmumu par Valsts būvinspekcijas reorganizāciju (likvidāciju) pieņēma amatpersonas,

komisijas ziņojumā plānots nosaukt par Zolitūdes traģēdiju un tās izraisītajām sekām politiski un morāli atbildīgos.

Tie ir bijušie valdības locekļi - bijušais Ministru prezidents Dombrovskis, kas ieņēma šo amatu, kad tika likvidēta būvniecības kontrole valstiskā līmenī, reorganizējot Valsts būvinspekciju 2009.gada 1.jūlijā, bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars (V), kas ieņēma šo amatu, kad tika likvidēta būvniecības kontrole valstiskā līmenī, kā arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss (V), kurš strādāja Kampara vadībā.

Atbalstītajā priekšlikumā teikts, ka no 2011.gada 25.oktobra līdz 2014.gada 22.janvārim ekonomikas ministra amatu ieņēma Daniels Pavļuts. No 2010.gada 8.februāra līdz 2013.gada novembra beigām Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra amatu ieņēma Juris Pūce («Latvijas attīstībai»), kurš no amata atkāpās tieši pēc Zolitūdes traģēdijas, jo tapa zināms, ka Jura Pūces sievas vadītā organizācija «Ascendum» saņēmusi ziedojumus no uzņēmuma «Re&Re», norādīts Kaimiņa priekšlikumā. Ne Pavļuta kā ekonomikas ministra un par būvniecības nozari atbildīgās amatpersonas, ne Pūces kā EM valsts sekretāra rīcība nebija vērsta uz būvniecības kontroles atjaunošanu un stiprināšanu, pausts komisijas atbalstītajā redakcijā.

Visu trīs Dombrovska vadīto valdību deklarācijās tika iekļauti punkti, kuros attiecīgā valdība apņemas izstrādāt un pieņemt jaunu Būvniecības likumu un izveidot sabiedrībai drošu, videi un cilvēka veselībai draudzīgu, būvniecību, nodrošināt kompetentu būvuzraudzību. Neskatoties uz deklarēto, jauns Būvniecības likums valdībā tika apstiprināts tikai 2011.gada 12.aprīlī, un tajā nebija paredzēta būvniecības kontroles atjaunošana valstiskā līmenī, tādējādi nenodrošinot sabiedrībai un videi drošu būvniecību, teikts komisijas atbalstītajā priekšlikumā.

Iepriekš minēto valdības deklarāciju darbības laikā par būvniecības nozari valstī, tātad par deklarētā izpildi, atbildīgas bija iepriekš nosauktās piecas amatpersonas. Tieši uzskaitīto iemeslu dēļ par Zolitūdes traģēdiju gan politiski, gan morāli atbildīgs ir bijušais Ministru prezidents Dombrovskis un pārējās iepriekš nosauktās amatpersonas. Sabiedrība pieprasa morālo un politisko atbildību par traģēdiju, un tā gulstas uz Dombrovski, Kamparu, Matīsu, Pavļutu un Pūci. Politiski dotie solījumi un apņemšanās netika pildīti, kā rezultātā būvniecības nozares nekontrolētā un nesakārtotā vide noveda pie Zolitūdes traģēdijas, norādīts atbalstītajā Kaimiņa priekšlikumā.

Jau ziņots, ka 2013.gada 21.novembrī, iebrūkot lielveikala «Maxima» jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.

Uz augšu