Tikpat kā visas Eiropas Savienības (ES) valstis ir piekritušas uzņemt papildus bēgļus un Latvija šobrīd ir nonākusi starptautiskā izolācijā, sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Rinkēvičs: Latvija šobrīd ir nonākusi starptautiskā izolācijā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Papildu bēgļu uzņemšanai piekritušas Lietuva un Igaunija, kā arī Višegradas grupas valstis, kurām iepriekš bija iebildumi pret papildu bēgļu uzņemšanu. Tas nozīmējot, ka ES šobrīd var lēmumu par papildu bēgļu uzņemšanu var pieņemt gan juridiski, gan politiski, neievērojot Latvijas iebildumus.
Tādējādi, var rasties situācija, kad Latvijai papildu bēgļus vienalga nāksies uzņemt, taču perspektīvā tiks samazinātas valsts iespējas cīnīties par savām interesēm, vai tas būtu atbalsts Āfrikas cūku mēra apkarošanā, vai arī drošības jautājumos, teica Rinkēcvičs, atgādinot, ka, piemēram, iesaistīšanās NATO gaisa telpas patrulēšanā Baltijas valstīs ir brīvprātīga.
«[Kontekstā ar] to situāciju, kāda ir mums austrumos, nonākšana politiskā un drošības izolācijā Latvijas interesēm ir pilnīgi neatbilstoša. Es gribu cerēt, ka rītdienas koalīcijas sēdē, gan arī Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē, veselais saprāts gūs virsroku. Manuprāt, esam nonākuši situācijā, kurā, lai cik gribētos būt ar viedokli, kas atbilst ļoti populistiskam noskaņojumam, ir jāsaprot, ka valsts ilgtermiņa, īstermiņa un vidēja termiņa intereses ir ļoti apdraudētas,» atzina ārlietu ministrs.
Rinkēvičs uzsvēra, ka viņa rīcībā esošā informācija apliecina, ka patlaban Latvija, nespējot panākt vienošanos par papildu bēgļu uzņemšanu, ir nonākusi gandrīz pilnīgā izolācijā. «Es uzskatu, ka mums ir [jārīkojas] atbildīgi un jālemj par to, ka šis cilvēku skaits, par kuru tiek runāts, nav Latvijai apdraudošs. Protams mums ir arī jāsaprot, ka mēs līdz galam nespēsim noteikt, ka viņi vienmēr paliks Latvijā. Ja viņi izlems doties kaut kur citur, tad tā būs viņu izvēle. Jebkurā gadījumā, valstu pienākums šobrīd ir maksimāli ātri sagatavoties gan 250 cilvēku uzņemšanai, gan, iespējams, lielāka cilvēku skaita uzņemšanai,» sacīja ministrs.
Tāpat Rinkēvičs norādīja, ka Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera trešdienas uzrunā tika minēts, ka šāda shēma būtu attiecināma arī uz potenciālu situācijas pasliktināšanos Ukrainā. «[Tādējādi] ja kādreiz, hipotētiski, mums varētu būt noteikts cilvēku skaits no austrumiem, kurus mēs uzņemam un mēs vairs netiktu galā, mēs ļoti ātri saņemtu tieši tādu pašu atbildi no ES, kādu esam šobrīd dzirdējuši no daudzu Latvijas politiķu mutēm. Tāpēc, manuprāt, ņemot vērā to, ka šeit nav runa par pastāvīgo, obligāto bēgļu sadales sistēmu, bet runa ir par ārkārtas situācijas risinājumu, tomēr ir jāpieiet šai problēmai atbildīgi un jāsaprot, ka mēs neesam izolēta sala, kaut kur izplatījumā, kas var ignorēt pilnīgi visus,» uzsvēra ministrs.
«Mums ir jāsaprot, ka šis vairs nav stāsts par valdību vai kādām koalīcijas spēlēm, bet par to - kas ir Latvija. Vai Latvija ir Eiropā, vai mēs rūpējamies par savas valsts drošību, vai [arī] kaut kāda mirkļa emocionāli uzplūdi ņem virsroku,» sacīja Latvijas ārlietu ministrs.
Komentējot iespēju, ka pret Latviju varētu tikt vērstas soda sankcijas, ja valsts nepiekritīs papildu bēgļu uzņemšanai, Rinkēvičs skaidroja, ka gaidāmajā ES iekšlietu un tieslietu ministru sanāksmē 14.septembrī nav paredzēts lemt par juridiski saistošas regulas pieņemšanu, bet gan varētu tikt panākta politiska vienošanās.
«Kamēr regulas nav pieņemtas, tikmēr nekādu sankciju nevar būt. Lai gan nemānīsim sevi - es esmu pats lasījis ļoti daudzu tā dēvēto donorvalstu politiķu izteikumus, ka [..] tieši tāpat kā mēs runājam par visādiem izņēmumiem un iespējām apiet ES tiesību aktus, vai ignorēt un stāstīt par īpašo situāciju, tad [donorvalstu attieksme varētu būt] ka mums nav jāmaksā tik daudz ES budžetā. Var gadīties situācija, kad mēs nonākam pie situācijas, kurā viens otram jautāsim - kā tad tas nākas - ka gan [struktūrfondu] finansējums ir mazāks, gan atbalsts drošībai ir mazāks un kopējais solidaritātes līmenis attiecībā uz mūsu interesēm neeksistē,» teica Rinkēvičs.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka koalīcijas partijas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Nacionālā apvienība (NA) iebilst pret papildus bēgļu uzņemšanu, kas Latvijai ir jāveic saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera plānu, kuru ceturtdien atbalstīja Eiropas Parlaments.
Savukārt «Vienotības» Saeimas frakcijas sēdē ceturtdien, pārrunājot ZZS un Nacionālās apvienības (NA) paziņojumu par to, ka [šīs partijas] neatbalstīs papildu bēgļu uzņemšanu, tika norādīts uz dramatiskām sekām gan valsts ekonomikā, gan arī drošībā, ja Latvija izvairīsies no solidaritātes un nebūs gatava palīdzēt bēgļu krīzes risināšanā.
Frakcijas sēdē tika minēts, ja Latvijas pozīcija paredzēs to, ka mūsu valsts ir pret jaunu bēgļu uzņemšanu, tiks zaudēti Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļi, kā arī varētu tikt pārtraukta patrulēšana mūsu valsts gaisa telpā, ko tostarp nodrošina arī Ungārijā, kurā šobrīd ieradušies milzīgs skaits bēgļu.
Iepriekš bija plānots, ka Latvija uzņems 250 bēgļu, tostarp 200 no Itālijas un Grieķijas un vēl 50 no bēgļu nometnēm, kas ir ārpus ES, taču jaunais EK piedāvājums paredz Latvijai uzņemt papildu 526 bēgļus, tātad kopumā Latvijai būtu jāuzņem 776 bēgļi. Jaunais plāns par patvēruma meklētāju izvietošanu ES valstīs, kas paredzēs kvotu sistēmu, ir jāīsteno obligātā kārtā, trešdien runā Eiropas Parlamentā paziņoja EK prezidents Junkers.
Plānots, ka piektdien par šo jautājumu tiks runāts koalīcijas padomes sēdē, gan arī Saeimas Eiropas lietu komisijā.