Valdība otrdien aiz slēgtām durvīm skatīs Latvijas pozīciju 14. septembra Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomē, liecina Ministru kabineta darba kārtība.
Valdība aiz slēgtām durvīm skatīs Latvijas pozīciju ES Vispārējo lietu padomē
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā pozīcija paredz, ka Latvija kopumā atbalsta Luksemburgas prezidentūras prioritātes un ir gandarīta, ka Luksemburga kā daļa no Itālijas, Latvijas un Luksemburgas prezidentūru trio nodrošinās pēctecību darbā pie priekšlikumiem, kas vērsti uz ekonomisko izaugsmi un nodarbinātības veicināšanu.
Latvija ir ieinteresēta, lai Luksemburga turpinātu Latvijas sākto darbu pie Enerģētikas savienības izveides, Vienotā tirgus un Digitālā vienotā tirgus jautājumiem, Eiropas Kaimiņattiecību politikas pilnveidošanas, kā arī migrācijas un drošības jautājumiem.
Ņemot vērā to, ka «Latvijas prezidentūra veikusi intensīvu darbu, rekordīsā laikā panākot Eiropas Stratēģisko investīciju fonda regulas apstiprināšanu», tiek gaidīts, ka Luksemburgas prezidentūra pārraudzīs regulējuma ieviešanu.
Latvija atbalsta Luksemburgas prezidentūras apņemšanos strādāt pie Vienotā tirgus stiprināšanas, arī transporta jomā, īpaši pie gaidāmās Iekšējā tirgus stratēģijas precēm un pakalpojumiem, kā arī pie aktuālajiem likumdošanas priekšlikumiem Digitālā vienotā tirgus kontekstā un jaunām iniciatīvām. Latvija vienmēr ir atbalstījusi pasākumus, kas vērsti uz ES Vienotā tirgus, tajā skaitā Digitālā vienotā tirgus, tālāku stiprināšanu un attīstību. Mūsu valsts cer, ka Luksemburgas prezidentūrai izdosies pabeigt darbu pie datu aizsardzības regulējuma.
Tāpat pozīcijā teikts, ka Latvija atbalsta Luksemburgas prezidentūras apņemšanos pievērst uzmanību nodarbinātībai, tādējādi turpinot arī mūsu valsts prezidentūras rīkotās diskusijas par iekļaujošiem darba tirgiem. Pausts atbalsts Luksemburgas prezidentūras centieniem veicināt sieviešu nodarbinātību un darba un ģimenes dzīves saskaņošanu. Latvijas interesēs ir darba turpināšana pie Enerģētikas Savienības izveides, īpaši pie jautājuma par tās pārvaldi un reģionālo sadarbību.
Latvija vēlēs Luksemburgas prezidentūrai veiksmīgi koordinēt turpmāko ES gatavošanās procesu un nodrošināt, ka Klimata pārmaiņu konferencē Parīzē no 30.novembra līdz 11.decembrim izdodas noslēgt jaunu globālu, juridiski saistošu nolīgumu par klimata pārmaiņu ierobežošanu pēc 2020.gada.
ĀM pārstāvji padomē norādīs - Latvija gaida, ka Luksemburgas prezidentūra turpinās un, iespējams, noslēgs starpinstitūciju sarunas par Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu. Latvija atbalsta Luksemburgas prezidentūras programmu labākai migrācijas pārvaldībai, kā arī redzējumu par turpmāko rīcību cīņā pret terorismu, tostarp valstu un valdību vadītāju 12.februāra paziņojumā minēto pasākumu tālāku īstenošanu un jo īpaši vienošanās panākšanu par ES Pasažieru datu reģistru. Latvija ir gandarīta, ka Luksemburga ir apņēmusies ieviest atjaunoto ES Iekšējās drošības stratēģiju 2015.-2020. gadam.
Drošības un aizsardzības jomā Latvija atbalsta Luksemburgas prezidentūras izvirzīto mērķi ciešā sadarbībā ar Augsto pārstāvi strādāt pie jaunās ES globālās stratēģijas ārpolitikas un drošības politikas jomā, kas ņemtu vērā aktuālos izaicinājumus, tostarp hibrīdos draudus.
Latvija atbalsta daudzpusējās tirdzniecības sistēmas stiprināšanu un uzskata, ka ir būtiski vienoties par Pasaules Tirdzniecības organizācijas Dohas attīstības raunda noslēgšanu līdz gada beigām, kā arī darba turpināšanu pie divpusējiem brīvās tirdzniecības līgumiem.
Īpaši nozīmīga ir Latvijas interesēm atbilstošas vienošanās panākšana par ES-ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības nolīgumu. Tāpat Latvijai ir būtiska sarunu noslēgšana par divpusējiem brīvās tirdzniecības līgumiem ar Japānu un Vjetnamu un sarunu veiksmīga turpināšana par investīciju līguma noslēgšanu ar Ķīnas Tautas Republiku. Pozīcija nosaka, ka ir svarīgi, lai Luksemburgas prezidentūras laikā tiktu parakstīts brīvās tirdzniecības līgums ar Kanādu (CETA) un turpināta ekonomisko attiecību attīstīšana ar Austrumu partnerības valstīm.
Tiek pausts atbalsts Luksemburgas prioritātēm ES paplašināšanās jomā. Latvija gaida, ka Luksemburga turpinās pievienošanās ES sarunas ar Melnkalni, Serbiju un Turciju, jaunu sarunu sadaļu atvēršanu ar Melnkalni un Turciju, kā arī pirmo sarunu sadaļu atvēršanu ar Serbiju, tiklīdz būs izpildīti noteiktie kritēriji. Vienlaikus Latvija uzskata, ka ir svarīgi turpināt aktīvu dialogu un Eiropas integrācijas procesu arī ar pārējām Rietumbalkānu valstīm.
Latvija, uzsverot Eiropas Kaimiņattiecību politikas nozīmīgumu ES ārpolitikā, sadarbosies ar Augsto pārstāvi un nodrošinās nepārtrauktu un sabalansētu attieksmi pret abām politikas dimensijām.