Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Izmeklēšanas komisija vēl turpinās darbu pie gala ziņojuma par Zolitūdes traģēdiju

Komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis FOTO: Evija Trifanova/LETA

Saeimas Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija pirmdien vēl nepabeidza skatīt gala ziņojumu par 2013.gadā notikušo lielveikala «Maxima» sabrukšanu un 54 cilvēku bojāeju veikala gruvešos, tādēļ darbu turpinās.

Komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis («No sirds Latvijai») sacīja, ka «jautājumi ir ļoti nopietni un ir skaidrs, ka šodien mēs darbu nepabeigsim».

«Man pašam neticas, bet izskatās, ka nākamnedēļ darbu mēs noslēgsim,» viņš teica.

Pēc Baloža domām, nākamā komisijas sēde būs interesanta, jo deputātiem būs jābalso par gala ziņojuma apstiprināšanu. Tāpat deputāti lems arī par priekšlikumiem, ar ko varētu ziņojumu papildināt.

Deputāti izskatīja gala ziņojuma sadaļas par Valsts būvinspekcijas likvidēšanu, valsts un pašvaldības dienestu gatavību uz rīcību ārkārtējās situācijās, bet vēl nepaguva pārspriest jautājumus par traģēdijas seku novēršanu.

Kaut arī vairāki komisijas pārstāvji rosināja gala ziņojumā norādīt konkrētu personu atbildību Zolitūdes traģēdijā, pagājušajā sēdē vairākums šādu ieceri neatbalstīja.

Jau ziņots, ka komisijas deputāti 50 lappusēs apkopojuši secinājumus par Zolitūdes traģēdiju. Parlamentāriešu viedoklis par traģēdijas izmeklēšanas ilgumu ir piesardzīgi nogaidošs, tomēr tā norāda, ka nav pamata pārmest policijai krimināllietu pārāk ilgu izmeklēšanu.

Rīgā, Zolitūdē, veikalā «Maxima» 2013.gada 21.novembra vakarā iebruka jumts. Katastrofā gāja bojā 54 cilvēki, tostarp trīs glābēji, bet ievainoti tika vēl vairāki desmiti cilvēku.

Noslēguma sēde Zolitūdes traģēdijas galaziņojuma izskatīšanai paredzēta 14.septembrī

Noslēguma sēde Zolitūdes lielveikala «Maxima» traģēdijas galaziņojuma izskatīšanai paredzēta 14.septembrī, šodien izmeklēšanas komisijas sēdē sacīja tās priekšsēdētājs Ringolds Balodis (NSL).

Viņš norādīja, ka komisijai būs jāizšķiras, vai galaziņojumā minēt kādu atbildīgo amatpersonu vārdus.

7.septembrī paredzēta komisijas izbraukuma sēde, kuras laikā deputāti Būvniecības valsts kontroles biroja vadītāja Pētera Druķa vadībā varētu iepazīties ar to, kā tiek veikta ēku drošības novērtēšana.

Kā ziņots, iepriekšējā sēdē parlamentārās izmeklēšanas komisija noraidīja priekšlikumu gala ziņojumā pieminēt konkrētas amatpersonas, kas atbildīgas par Zolitūdes traģēdiju.

Secinājumi par Zolitūdes lielveikala «Maxima» traģēdijas policijas veiktās izmeklēšanas ilgumu ir piesardzīgi nogaidoši, teikts gala ziņojuma projektā. Ņemot vērā Zolitūdes traģēdijas krimināllietu apjomu, kā arī nepieciešamību pēc kvalitatīva, juridiski korekta ekspertīzes atzinuma, komisija uzskata, ka pašreizējā kriminālprocesa stadijā nav pamata pārmest policijai pārāk ilgu krimināllietu izmeklēšanu.

Secināts, ka spēkā esošais būvniecības jomas normatīvais regulējums ir nelīdzsvarots un sarežģīts un tas satur savstarpēji pretrunīgas normas. Vērtējot spēkā esošo būvniecības jomas normatīvo regulējumu, komisija secinājusi, ka, lai arī jaunais regulējums ir spēkā salīdzinoši nesen, tam jau tiek veltīta skarba kritika. Latvijas Arhitektu savienība un Latvijas Būvinženieru savienība ir norādījušas, ka, izstrādājot jauno Būvniecības likumu un tam pakārtotos Ministru kabineta noteikumus, nevalstisko organizāciju priekšlikumi nereti tika ignorēti.

Komisija rekomendē Saeimas Kancelejā beidzot izveidot dienestu, kam būtu jāapkopo informācija un jāveic analīze, kas būtu paredzēta likumdevēja darba kvalitātes uzlabošanai, teikts gala ziņojuma projektā. Secinājums par nepieciešamību veidot Saeimas analīzes dienestu izdarīts, vērtējot valsts atteikšanos no būvniecības kontroles, tostarp parlamenta, lomas šajā procesā.

Komisijas ieskatā Valsts būvinspekcijas likvidācijas mērķis bija steidzama nepieciešamība ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, nerēķinoties ne ar ko. Funkciju dublēšanās novēršana tika izmantota vien kā papildu arguments, kuram nebija izšķirošas nozīmes. Valsts būvinspekcijas likvidācija ievērojami samazināja būvniecības uzraudzību, tādējādi palielinot Zolitūdes traģēdijas iespējamību, teikts apspriežamajā gala ziņojumā. «Par Valsts būvinspekcijas likvidāciju solidāra atbildība ir jāuzņemas 9.Saeimai un tās apstiprinātajai valdībai, bet it sevišķi Ekonomikas ministrijai, kas, būdama atbildīgā par būvniecības jomu, iniciēja Valsts būvinspekcijas likvidāciju,» norādīts gala ziņojumā.

2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam «Maxima», dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Uz augšu
Back