Katarā bāzētais televīzijas kanāls «Al Jazeera» sestdien solīja pārsūdzēt tiesas Ēģiptē, atkārtoti izskatot lietu, piespriesto trīs gadu cietumsodu trim telekanāla «Al Jazeera» žurnālistiem, tostarp Latvijas un Austrālijas dubultpilsonim Pīteram (Pēterim) Grestem, lai gan starptautiskā sabiedrība asi pieprasīja viņu atbrīvošanu.
Greste atkārtotajā prāvā tika tiesāts aizmuguriski, jo šogad tika deportēts no Ēģiptes, bet «Al Jazeera English» Kairas biroja vadītājs Kanādas pilsonis Mohameds Fahmi un «Al Jazeera» producents Ēģiptes pilsonis Bahers Mohameds piedalījās tiesas sēdē.
Mohamedam piespriests papildu sešu mēnešu cietumsods par «lodes glabāšanu».
«Al Jazeera» spriedumu nodēvēja par «apzinātu uzbrukumu preses brīvībai». Tas plašu nosodījumu izpelnījās arī no starptautiskās sabiedrības.
Televīzijas kanāls solīja pārsūdzēt «grotesko spriedumu» tiklīdz būs saņemts pilns tā teksts, kā arī tika solīts pastiprināt kampaņu, lai panāktu žurnālistu atbrīvošanu.
Preses konferencē galvenajā birojā Dohā «Al Jazeera» tiesību nodaļas vadītāja Faraha al Muftaha teica, ka kanāls nepadosies un «pašlaik gaida, kad tiesa publiskos reālu pamatotu lēmumu».
«Kad mums būs pilnais spriedums, mēs varēsim reāli iesniegt apelācijas sūdzību par tiesas lēmumu kasācijas instances tiesā,» viņa teica un piebilda, ka «kad tas būs izdots, mums būs 60 dienas laika, lai pārsūdzētu kasācijas tiesā, ko mēs arī grasāmies darīt».
«Al Jazeera English» kanāla angļu valodā vadītāja pienākumu izpildītājs Žils Trendls sacīja, ka kompānija atrodas «šoka stāvoklī», tomēr solīja «meklēt iespējas atsākt, pastiprināt un saasināt» starptautisko kampaņu žurnālistu atbrīvošanai. Viņš uzsvēra, ka «žurnālistika nav noziegums».
Pēc tiesas sestdienas lēmuma «Al Jazeera» paziņoja, ka «visa lieta ir politizēta un nav veikta brīvā un godīgā veidā».
Pats Greste pauda bažas par abu savu kolēģu likteni «šausminoši pārpildītajos» Ēģiptes cietumos. «Apstākļi ir patiešām, patiešām smagi, jo īpaši tagad - vasaras karstumā. Es nevaru iedomāties, kā viņi jutīsies, kad būs tur jāatgriežas,» teica žurnālists.
Grestes advokāts Kriss Flinns sacīja, ka žurnālistu atkārtota tiesāšana bija «izlikšanās un nepareizi veikta katrā procesa posmā». Viņš norādīja, ka spriedums ir negodīgs un «tīri politisks», kā arī aicināja Ēģiptes prezidentu Abdelfatahu al Sisi iejaukties un apžēlot, jo prezidentam «tagad ir iespēja labot šo lielo netaisnību».
Austrālijas ārlietu ministre Džūlija Bišopa teica, ka ir samulsusi par tādu spriedumu, un norādīja, ka ir runājusi ar Gresti un «kopā ar savu Ēģiptes kolēģi turpinās veikt visas diplomātiskās darbības», lai atjaunotu Grestes labo vārdu Ēģiptes likumu priekšā.
Arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs mikroemuāru vietnē «Twitter» sestdien rakstīja, ka trīs žurnālistu notiesāšana ir «tiešs uzbrukums mediju brīvībai un ir stingri jānosoda».
Kanādas konsulāro lietu valsts sekretāre Linna Jeliča norādīja,ka tiesas lēmums «būtiski kaitē uzticībai, ka Ēģiptē ir likuma vara». Viņa uzsvēra, ka Kanāda turpinās izmantot visus savā rīcībā esošos instrumentus, lai panāktu Fahmi tūlītēju atbrīvošanu.
Starptautiskā tiesību aizsardzības organizācija «Amnesty International» nosodīja spriedumu, sakot, ka tas ir «nāves zvans izteikšanās brīvībai Ēģiptē».
Cilvēktiesību advokāta Amala Klūnija, kas bija Fahmi aizstāvības komandā, sacīja, ka «visi ir teikuši, ka nav pierādījumu, lai uzturētu tādas apsūdzības». Viņa norādīja, ka spriedums ir signāls, ka žurnālistus Ēģiptē «var ieslodzīt par to, ka viņi vienkārši dara savu darbu, stāsta patiesību un ziņo par notikumiem. Un tas raida bīstamu signālu, ka Ēģiptē ir tiesneši, kas atļaus savām tiesām kļūt par politiskas apspiešanas un propagandas instrumentu».
Klūnija pauda cerību, ka prezidents al Sisi apžēlos visus trīs žurnālistus.
Ņujorkā bāzētā nevalstiskā organizācija «The Committee to Protect Journalists» («Komiteja žurnālistu aizsargāšanai», norādīja, ka kopumā vismaz 22 žurnālisti atrodas Ēģiptes cietumos, tādēļ spriedums ir kārtējais apliecinājums draudiem, ar kuriem šajā valstī jāsastopas šīs profesijas pārstāvjiem.
Spriedumu nosodīja arī Eiropas Savienība, kas solīja turpināt aicinājumus atbrīvot žurnālistus. «Brīvi, dažādi un neatkarīgi mediji ir nozīmīgi demokrātiskā sabiedrībā un mēs sagaidām, ka tiks sperti, lai veidotu drošu vidi žurnālistiem,» paziņoja ES ārlietu dienests..
Dziļas bažas par spriedumu pauda arī Lielbritānijas Tuvo Austrumu lietu ministrs Tobiass Ellvuds, norādot, ka tas «kaitēs uzticībai, ka Ēģipte virzās uz spēcīgu ilgtermiņa stabilitāti, kas balstīta uz Ēģiptes konstitūcijā garantēto tiesību ievērošanu». Ēģiptes tiesas aizmuguriski ir tiesājušas arī divus «Al Jazeera» žurnālistus, kas ir Lielbritānijas pilsoņi.
Tiesnesis Hasans Farids lēmumu pamatoja ar to, ka visi trīs «Al Jazeera» darbinieki neesot bijuši reģistrēti Ēģiptes žurnālistu sindikātā. Viņš arī teica, ka žurnālisti ieveda aprīkojumu, nesaņemot Ēģiptes drošības dienestu apstiprinājumu, kā arī izplatīja «nepatiesas ziņas» un bez atļaujas izmantoja viesnīcu kā vietu, no kuras raidīt.
