Svētdien pēcpusdienā pēc neliela pārtraukuma atsākušās sarunas Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas delegāciju starpā par konflikta saasinājuma noregulējumu.
Atsākušās Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas sarunas par krīzes noregulējumu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sarunas sākās sestdien un turpinājās visu nakti.
Kaut arī sarunu detaļas nav zināmas, tas, ka puses risina sarunas tik ilgi, nozīmē vēlēšanos rast izeju no radušās situācijas, skaidro korespondenti.
Ziemeļkoreja ceturtdien izvirzīja Seulai ultimātu, pieprasot 48 stundu laikā aizvākt pie robežas novietotos skaļruņus, kas izplata dienvidkorejiešu propagandas vēstījumus, pretējā gadījumā piedraudot ar militāru uzbrukumu.
Ultimāta termiņš beidzas sestdien plkst.17 (plkst.11 pēc Latvijas laika).
Pirms ultimāta nosūtīšanas Ziemeļkoreja pār robežu uz Dienvidkorejas teritoriju raidīja raķeti. Dienvidkorejiešu armija uz to reaģēja ar pretuguni, izmantojot 155 milimetru haubices. Dienvidkorejas artilērija izšāva uz Ziemeļkorejas teritoriju vairākus desmitus šāviņu.
Ziemeļkoreja sestdien vēl pirms sarunu sākuma pastiprināja draudus, brīdinot, ka situācija ir «grūti kontrolējama».
«Mūsu armija un tauta ir gatavas riskēt ar dzīvību pilnapjoma karā, lai aizsargātu sistēmu, kuru mūsu tauta ir izvēlējusies,» vēl pirms sarunu sākšanās sestdien paziņoja Ziemeļkorejas Ārlietu ministrija.
Pēdējo nedēļu laikā atkal pieaudzis saspīlējums starp abām valstīm. Augusta sākumā mīnas sprādzienā uz robežas ievainojumus guva divi Dienvidkorejas karavīri, un Seula šajā incidentā vainoja Phenjanu. Pēc tam Dienvidkoreja pirmo reizi pēdējo 11 gadu laikā atsāka propagandas atskaņošanu līdzās robežai uzstādītajos skaļruņos, uz ko ar līdzīgu soli atbildēja Ziemeļkoreja.