Jaunajam ministram, kurš stāsies demisionējušās Ingrīdas Circenes vietā, galvenais uzdevums būs panākt tūlītēju finansējuma pieaugumu veselības aprūpei, paudis Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs biedrības izplatītajā publiskajā paziņojumā.
Paziņojumā norādīts, ka papildu nauda nepieciešama jau šim gadam, jo 2014.gada piešķirtais finansējums veselības aprūpei ir mazāks nekā pērn. Aptuvenās aplēses, kā norādījusi biedrība, liecina, ka vēl šogad nepieciešami papildu 14 miljoni eiro.
Latvijas Slimnīcu biedrība norādījusi, ka jaunajam veselības ministram jāspēj uzstāt uz finansējuma pieaugumu veselības aprūpei gan šogad, gan turpmākajos gados. Tāpat tiek gaidīta vēlme un spēja norobežoties no šauru personu vai to grupu lobija un koncentrēties uz Latvijas iedzīvotāju interesēm un veselības, darbaspējas saglabāšanu. Tāpat ministram būs jāuzstāj uz finansējuma pieaugumu arī nākamajā gadā, kā arī jāveido tāda normatīvo aktu bāze Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu sadalei, kas būtu pakalpojumu pieejamību veicinoša.
Kā vēl viens no svarīgākajiem veselības ministra uzdevumiem būs noturēt mediķus Latvijā un piesaistīt tos darbam arī reģionos. Biedrība savā paziņojumā minējusi, ka patlaban par valsts līdzekļiem medicīnisko izglītību saņem ļoti daudzi, bet Latvijas slimnīcās trūkst darbaspēka. Šī brīža finansēšanas modelis nodrošina ģimenes ārstam lielāku algu par slodzi, nekā slimnīcas dežūrārstam, kuram atbildība augstāka un darba režīms saspringtāks. Tāpat arī privātās klīnikas nodrošina konkurētspējīgu, tirgus cenai atbilstošu atalgojumu, ko nevar izdarīt valsts un pašvaldību slimnīcās.
Paziņojumā biedrības valdes locekle Egija Širova vērsusi uzmanību uz iepriekšējo pieredzi, atgādinot par veselības aprūpes izjustām sekām gadījumos, kad lēmumi pieņemti šauru grupu vai personu interesēs. Kā piemērs minētas ieviestās prasības par nepieciešamajiem standartiem laboratorijām, kas var pretendēt uz valsts apmaksātu pakalpojumu izpēti. Paziņojumā minēts, ka prasības tieši skārušas slimnīcas Latvijas reģionos, jo toreiz tikuši noteikti nepamatoti augsti ISO standarti, kurus varēja izpildīt tikai E.Gulbja privātā laboratorija.
Biedrība norādījusi, ka arī Valda Dombrovska (V) valdības laikā tika veiktas reformas, kas nebija izmaksu pamatotas un veicināja veselības aprūpes centralizāciju Rīgā. «Šāda pieeja šobrīd nedrīkst būt. Pat ja pakalpojumi ārpus Rīgas, ņemot vērā mazāku iedzīvotāju skaitu reģionos, valstij izmaksā dārgāk, tie ir vajadzīgi. Ja tie nav pieejami, reģionu iedzīvotājiem veselības aprūpe kļūst vēl dārgāka un nepieejamāka, jo pie izmaksām jāpieskaita arī ceļa izdevumi, kavētas darba dienas un nenopelnīta alga,» teikts paziņojumā.
Tāpat biedrība aicina izvērtēt lietderību koncentrēties uz ambulatoro aprūpi reģionos. Cilvēku vēlme saņemt veselības aprūpes pakalpojumus slimnīcās, kas izskaidrojams ar ielaistu slimību. Savukārt tāds veselības stāvoklis prasa augsta līmeņa speciālistu palīdzību, kuri pārsvarā koncentrējušies slimnīcās un privātajās klīnikās. Ne visi iedzīvotāji var atļauties apmeklēt privātu ārstniecības iestādi, kur ambulatoro pakalpojumu tarifi ir augstāki. Tādējādi uz ārstu konsultācijām un pakalpojumiem slimnīcās veidojas garas rindas.
Vēl nākamajam veselības ministram jāpārdomā kvotu sadalījums pa reģioniem, ņemot vērā pieprasījumu. Biedrība paziņojumā norādījusi, ka patlaban veidojas situācijas, kad vienā novadā vai pilsētā pie speciālista rindu nav, bet citur - nepieciešams gaidīt pat vairākus mēnešus.
Latvijas Slimnīcu biedrība aicinās jauno ministru pārstrukturēt veselības aprūpes sistēmu un budžetu tā, lai pakalpojumi ir pieejami visiem valsts iedzīvotājiem. Īstenojot Eiropas Savienības struktūrfondu apguvi, biedrība aicinās koncentrēties ne tik daudz uz bukletu drukāšanu un stratēģiju izstrādi, bet domāt par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, tostarp rehabilitāciju. Biedrība paziņojumā norādījusi, ka rehabilitācijai atvēlētais finansējums ir nepietiekams un liedz atgūt veselību un darba spējas daudziem Latvijas iedzīvotājiem.
