Kas gan var būt vēl vairāk iekārots, vēl romantiskāks par ielūgumu uz balli? Tajā apvienojas mūzika un deja, smaržas un acu spīdums, tafta auduma čaboņa un vizuļu mirdzums, tilla dūmaka un apbrīnojams mežģīņu raksts… Pēdējo simts gadu laikā daudzi modelētāji un drēbnieki centušies jaunradoši izdabāt savu lielisko klienšu izsmalcinātajām gaumēm šajā nepārspējamajā augstās modes žanrā. Balles kleitas vienmēr sajūsmina un satrauc, jo tās iemieso sapni par sievietes laimi.
Balles kleitu vēsture: no 1915. līdz mūsdienām..
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirmā pasaules kara laika vakartērpi
Brīnišķīgo parādi aizsāk Pirmā pasaules kara laika vakartērpi, kad modē nāca Argentīnas deja tango, mešiši (brazīliešu tango), kviksteps, fokstrots un amerikāņu džeza mūzikas skaņas. Elektriskais apgaismojums liek daudziem iemīlēt deju un naktsklubus, tāpēc arī balles no pompozām svinību zālēm pakāpeniski sāk pārvietoties uz citām atpūtas vietām. Art Deco mode neapšaubāmi demonstrē sieviešu emancipāciju, dāmu vēlēšanos atkailināt plecus, rokas, muguru un kājas, noīsinot kleitas līdz celim, turklāt pazeminot vidus un gurnu līniju. Modē muslīna kleitas, izšūtas ar stikla pērlītēm, zīlītēm un fliteriem. Pie tām velk kurpes ar vienu vai vairākām siksniņu aizdarēm, lai nodrošinātos pret tolaik modernās dejas čarlstona enerģisko kustību izaicinājumu.
Samta apmetnis ar mākslīgo kažokādu. Modes nams «Bradley LTD», Londona, 1914.–1916. Aleksandra Vasiļjeva kolekcija. |
Vakarkleita no lavandas krāsas lamē auduma, rotāta ar «zelta lapu» apdruku un «eņģeļa spārnu» piedurknēm. Modes nams «Babani», Parīze, 1928.–1930. gadi. Aleksandra Vasiļjeva kolekcija. |
Vakara manto ar zīlīšu, spīguļu, krellīšu izšuvumu. Francija, 1920. gadu beigas. Zem apmetņa – ar spīguļiem izšūta tilla auduma kokteiļkleita. Modes nams «Radiah», Parīze, 1923. Aleksandra Vasiļjeva kolekcija. |
1930. gadi – Lielās depresijas ēra
1930. gadi – Lielās depresijas ēra – ieviesa vīriešu balles garderobē smokingu, bet sievietēm pagarināja kleitas līdz grīdai, atgriežot viduslīniju tai dabiskā vietā. Ievērojama ekstravaganta stila balles tērpu veidotāja bija itāļu modes radītāja Elza Skjaparelli (Elsa Schiaparelli). Viņas franču konkurente Gabriela Šanele (Coco Chanel) uzturēja melnu gipīra kleitu modi. Slīpā piegriezuma kleitas, kas tajos gados pārveidoja dāmu siluetus, turpināja ģeniālā modes dizainere no Francijas Madlēna Vionē (Madeleine Vionet). Daudzi modelētāji starpkaru periodā veidoja elegantus balles tērpus. Saviesīgie pasākumi bieži norisinājās uz kuģiem, transatlantiskajiem laineriem, mācību iestādēs. Interesanti, ka nereti tie bija veltīti profesionālajām ģildēm, piemēram, tika rīkotas speciālas dzelzceļnieku, cepēju, ārstu, ugunsdzēsēju, skroderu balles. Jāatzīst, ka par glamūra un stila paraugu tomēr tika uzskatītas balles Holivudas mākslas filmās, kuras sievietes pārvērta par karalienēm krepsatīna kleitās un lieliskām modelēm mirdzošā lamē audumā.
Jūras krāsas lamē auduma vakarkleita, zīda atlass, apdrukāts gaiši zilos jūras krāsas un lavandas toņos ar zelta krāsas lamē brokātu. Rietumeiropa, 1930.–1932. Aleksandra Vasiļjeva kolekcija. |
Ziloņkaula krāsas zīda krepa auduma vakarkleita, paaugstināta vidukļa piegriezuma līnija, renesanses stila garās piedurknes, piegriezuma līnija akcentēta ar zīda auklas apdari zem krūtīm, lāsītes formas kristāla podziņas. Modes nams «Valentina», ASV, 1937. Aleksandra Vasiļjeva kolekcija. Valentīna Savina Šlē (1899–1989), Kijevā dzimusī ukraiņu emigrācijas modes dizainere un teātra kostīmu māksliniece, kura tērpu dizainā aktīvi darbojās laika posmā no 1928. gada līdz 20. gs. 50. gadu beigām. |
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš gandrīz pārtrauca grezno baļļu tradīciju: to kļuva ievērojami mazāk, bet tās tomēr notika. Atzītie 1940. gadu modes meistari bija Megija Rufa (Maggy Rouff), Lisjens Lelongs (Lucien Lelong), Kristobals Balensiaga (Cristobal Balenciaga), Žanna Lanvāna (Jean Lanvin), vēlāk viņiem pievienojās Kristiāns Diors (Christian Dior) un Pjērs Balmens (Pierre Balmain) Parīzē. Ņujorkā mirdzēja nesalīdzināmā Valentīna – amerikāņu modes radītāja, Kijevā dzimusī Valentīna Saņina (Валентина Санина). Kara beigas un karavīru demobilizācija izraisīja strauju balles dzīves atdzimšanu. Kristiāna Diora 1947. gadā ieviestā «New Look» mode ar tās kuplajiem tilla svārkiem bija gluži kā pēc pasūtījuma radīta ballēm. Pašas kuplākās un reprezentablākās balles kleitas tika piedāvātas publikai tieši 1950. gadā. Tās bieži ir ļoti sievišķīgas, dziļi dekoltētas un šūtas no siltu, maigu toņu audumiem.
Balta atlasa žakarda auduma vakarkleita, tilla pārklājums, rotāta ar spīguļu izšuvumu un dekorēta ar rožu izšuvumu ar stikla pērlītēm. Rietumeiropa, 1940. gadi. Aleksandra Vasiļjeva kolekcija. |
«New Look» stila balles kleita no zīda tafta auduma un karameļu krāsas tilla, augšdaļa izsūta ar neīstiem dārgakmeņiem, stikla pērlītēm un krellītēm. ASV, 1953. Aleksandra Vasiļjeva kolekcija. Šai kleitā Konstance Senklēra apmeklēja ASV prezidenta Dvaita Deivida Eizenhauera inaugurācijas balli Baltajā namā Vašingtonā. |
Zīda krinolīna balles kleita, apakšējos svārkus bagātīgi rotā ar šeniju izšūtie ziedu motīvi, bet ņieburu – neīstie dārgakmeņi. Modes nams «Balmain», 1958. Iegādāta no bijušā Bruklinas muzeja Ņujorkā, ASV. Aleksandra Vasiļjeva kolekcija. |
Revolucionārie 1960. gadi
Revolucionārie 1960. gadi spēcīgi izmainīja Vecās un Jaunās pasaules dzīvesveida tradīcijas. Jaunatne interesējās par kosmosu un tā iedvesmoto modi, par laikmetīgām dejām – tvistu un šeiku. Ultramodernie mini svārki nojauca visus etiķetes kodus un lika aizmirst par garajām balles kleitām. Tomēr arī jaunajos apstākļos balles tika organizētas Vašingtonā Baltajā namā, Eiropas valdības pasākumos, piemēram, «Rožu balle» Montekarlo. Pēckara gados arvien lielāku popularitāti iekaro «sarkanie paklāji»: prēmiju pasniegšana Kannu kinofestivālā, «Oskara» balvu piešķiršanas pasākums Holivudā vai prēmijas «Cēzars» laureātu godināšana Parīzē. Balles vairs nenotika tik bieži, taču svinīgās ceremonijas pievērsa plašās auditorijas uzmanību, tāpēc vakarkleita pakāpeniski transformējās jaunā, greznā un ne mazāk iespaidīgā tērpā.
Hipiju kustība, kas aizsākās 1968. gadā ASV, sajauca visas kārtis – balles tērpu atpazīstamība un daudzas buržuāziskās vērtības izgāja no modes. Pati balles izpratne uz laiku tika nomainīta ar «hipiju hepeninga» jēdzienu, izvēloties roka koncertu pļaviņā vai kantri mūzikas baudīšanu etniskos tērpos. Retro stila atgriešanās ar Iva Senlorāna (Ives Saint Laurent) vieglo roku 1970. gadu sākumā ļāva uzdzirkstīt sendienām arī vakartērpu un balles kleitu jomā. Jaunais disko stils piedāvāja ne tikai aktuālus muzikālos motīvus, bet arī iespēju mirdzēt, aizstājot vēlēšanos «paspīdēt». Ar spīguļiem un stikla pērlītēm nosētas, plecu polsteriem rotātas kleitas 1970. gadu beigās un 1980. gados bija pēdējais intereses par godprātīgām 20. gadsimta buržuāziskajām vērtībām uzliesmojums.
«New Look» stila balles kleita no apdrukāta zīda repsa auduma ar zirnīšu rakstu. Modelētājs - Oskars de la Renta (Oscar de la Renta), ASV, 1958.–1959. Aleksandra Vasiļjeva kolekcija. |
Balta zīda vakarkleita, ņiebura daļas ziedu raksts izšūts ar sarkanu šeniju, rotāts ar neīstiem dārgakmeņiem un mākslīgām pērlēm. Modes nams «Oleg Cassini», ASV, 1959. Aleksandra Vasiļjeva kolekcija. |
Smaragdzaļa linu vakarkleita, rotāta ar neīstiem dārgakmeņiem, papildināta ar īsu žaketi. Modes nams «Christian Dior», Parīze, 1964. Iegādāta no bijušā Bruklinas muzeja Ņujorkā, ASV. Aleksandra Vasiļjeva kolekcija. |
20. gadsimta beigas
20. gadsimta beigas ieviesa modē vispirms ekoloģiju, pēc tam minimālismu un maksimālismu. Ievērojami šo gadu balles tērpu radītāji bija Oskars de la Renta (Oscar de la Renta), Džons Galjano (John Galliano), Aleksandrs Makvīns (Aleksandr Makkuin), Vivjena Vestvuda (Vivienne Westwood), Karls Lagerfelds (Karl Lagerfeld) un citi.
Iestājoties krīzei, turīgās klientūras kļuva mazāk, interese par publiskām ballēm apsīkusi – šie faktori nevarēja neietekmēt arī augsto modi. Adaptējoties situācijai, lielie modelētāji bija spiesti acīmredzami vienkāršot balles kleitu sortimentu, daudzas idejas risinot pret-a-porte («gatavs valkāšanai») līmenī.
Teksts - Aleksandrs Vasiļjevs, Alīda Krēsliņa
