Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Ap 300 cilvēku Rīgā piemin ebreju tautas genocīda upurus

Ebreju reliģiskais rituāls pie Holokausta upuru memoriāla Gogoļa ielā Ebreju tautas genocīda upuru piemiņai veltītā pasākuma laikā FOTO: Evija Trifanova/LETA

Aptuveni 300 cilvēku Rīgā šodien piemin ebreju tautas genocīda upurus, novēroja aģentūra LETA.

Piemiņas brīža norisi Gogoļa ielā, kur atradās sinagoga, apmeklēja vairāki simti, pārsvarā vecāka gadagājuma, cilvēku, tostarp vairākas Latvijas augstākās amatpersonas, kā arī Saeimas deputāti un diplomātiskā korpusa pārstāvji.

Uzrunājot klātesošos, Valsts prezidents Andris Bērziņš norādīja, ka cilvēces vēsturē ir melnās lapaspuses, kas atgādina par smagiem noziegumiem un tautu traģēdijām. Latvijas valsts, kā norādīja prezidents, nepilnus 100 gadus garajā vēsturē ir pieredzējusi dažādu varu un režīmu maiņu. Latvijas cilvēki ar savām dzīvībām ir maksājuši par ideoloģiju vārdā pastrādātiem noziegumiem, kā arī ierauti karos, kuros brālis ir karojis pret brāli.

«Nacistu okupācijas režīms Latvijā izdarīja noziegumus pret cilvēci,» uzsvēra prezidents, piebilstot, ka tas izraisīja neattaisnojošas neiecietības izpausmes. «Šo noziegumu rezultātā iznīcināta Latvijas ebreju kopiena, kas bija neatņemama Latvijas sabiedrības daļa. Viens no šādiem noziegumiem pirms 74 gadiem tika pastrādāts šeit, kad šajā vietā tika nodedzināta Rīgas Horālā sinagoga,» sacīja prezidents.

Tāpat viņš ar nožēlu atzina, ka mūsdienu pasaulē atkal un atkal no jauna uzliesmo bruņoti konflikti, kad cilvēku publiska slepkavošana atsevišķos pasaules reģionos kļūst par noziedzīgas ideoloģijas sastāvdaļu. «Ir pēdējais brīdis skaidri un nepārprotami rīkoties, lai šis neprāts tiktu apturēts. Tam nav un nevar būt nākotnes, tas ir ceļš pretī iznīcībai,» uzskata prezidents. «Vainīgajiem par noziegumiem ir jāsaņem sods, bet karš nav un nevar būt konfliktu risinājums. To ir pierādījusi vēsture. Tāda vēsture vairs nedrīkst atkārtoties, un tas ir mūsu visu kopīgs uzdevums.»

Savukārt Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Krupņikovs vērsa klātesošo uzmanību, vaicājot, kā tas notika, ka Latvijā, zemē, kurā nekad nebija grautiņu, kura jau izsenis bijusi daudznacionāla un iecietīga, norisinājās šāda veida noziegumi. «Tomēr naidīga propaganda atnāca uz šejieni un saindēja cilvēku prātus, kā rezultātā tika nonākts līdz holokaustam Latvijā,» izteicās Krupņikovs, vaicājot, kas ir jādara, lai nekas tāds vairāk neatkārtotos. «Mūsu kopējais pienākums ir darīt visu, lai saliedētu Latvijas sabiedrību, lai cilvēkus audzinātu iecietīgus. Lai šeit būtu miers un Latvijai kalendārā nebūtu jaunu sēru dienu,» uzsvēra Krupņikovs.

Krupņikova skatījumā, joprojām ir jautājumi, kas pagātnei neļauj pielikt punktu. «Bet mēs ļoti ceram, ka kopīgi šos jautājumus tuvākajā laikā atrisināsim, strādājot plecu pie pleca,» sacīja ebreju organizāciju pārstāvis.

Tikmēr Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V) aicināja šo dienu atcerēties vienmēr, jo genocīds tika vērsts pret ļoti lielu Latvijas daļu, turklāt Latvijas ebreji ir Latvijas tautas nozīmīga daļa, kas vienmēr tāda bijusi. «Ja mēs salīdzinām nāciju ar ķermeni, tad holokausta laikā daļa no šī ķermeņa tika amputēta,» sacīja Pabriks, kurš atzina, ka sarunās ar kolēģiem un bērniem bieži vien aizdomājies par zaudējuma apmēriem. «Mums ir jāatgādina jaunajai paaudzei, ka krīzes situācijās ir jānostājas pareizajā pusē,» piebilda Pabriks.

Pēc uzrunām aizlūgumus nolasīja Rīgas sinagogas rabīns Kalevs Krelins un rabīns Šneurs Kots.

Piemiņas brīdis šogad tika pārcelts uz 3.jūliju, jo šogad Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena iekrīt sestdienā, kad ebrejiem ir sabats un darbojas īpaši ierobežojumi publisko pasākumu rīkošanā.

4.jūlijs ir Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena. Tas saistīts ar notikumiem 1941.gada 4.jūlijā, kad pēc nacistu okupācijas varas pavēles tika nodedzināta Rīgas Lielā horālā sinagoga Gogoļa ielā un vēl četri citi Rīgas ebreju dievnami. Lai arī upuru skaits tieši šajā datumā varētu būt salīdzinoši neliels, 4.jūlijā tika sākts holokausts Latvijā, kurā gāja bojā 65 000 līdz 70 000 Latvijas pilsoņu.

Uz augšu
Back