Grib prasīt parlamentāro izmeklēšanu Dombrovska «kredītu lietā»

Valdis Dombrovskis

Saeimas kuluāros apsvērta iespēja veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju saistībā ar publiski izskanējušajām bažām par iespējamo ekspremjera un no Latvijas virzītā Eiropas Savienības komisāra amata kandidāta Valda Dombrovska (V) interešu konfliktu «Hipotēku bankas» kredītportfeļa lietā.

Tomēr vēl neesot zināms, vai komisija tiks izveidota. Viens no variantiem, lai savāktu izmeklēšanas komisijas izveidošanai nepieciešamo 34 deputātu parakstu skaitu, būtu koalīcijas deputātu piesaistīšana, taču nevar prognozēt, vai tas izdosies, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sācis pārbaudi

par Dombrovska iespējamu interešu konfliktu,

savulaik valdībā lemjot par «Hipotēku bankas» kredītportfeļa pārdošanu.

Pārbaude sākta pēc portāla «pietiek.com» publikācijām, kurās izteiktas aizdomas par negodīgu shēmu, kā Dombrovska sievas uzņēmuma saistības no «Hipotēku bankas» nonākušas «Rietumu bankā». Ekspremjera sievai Ārijai Dombrovskai un viņa bijušās padomnieces vīram Indulim Bukanam pieder firma «Land Development», kas cēla rindu mājas Stopiņu pagastā. Krīzes laikā projekts izrādījies neveiksmīgs, un uzņēmums iestidzis parādos pret valstij piederošo «Hipotēku banku».

Kad valdība lēmusi par «Hipotēku bankas» reorganizāciju, atšķirībā no citiem kredītiem «Land Development» saistības nonākušas «Rietumu bankā». Lai arī kredītsaistības nav atlaistas, portāls apgalvojis, ka ekspremjera bijušo padomnieci Sandru Bukani ar «Rietumu banku» saistot senas partnerattiecības, un

banka esot «guvusi iespēju paklusām piedot

ģimenei būtisku tās parādu daļu».

Lēmumu par «Hipotēku bankas» kredītportfeļa paketes - nekustamo īpašumu attīstītājiem izsniegtajiem kredītiem - nodalīšanu un pārdošanu «Rietumu bankai» pieņēma Ministru kabinets (MK). Valsts kancelejas preses sekretāre Signe Znotiņa-Znota skaidrojusi, ka tas darīts, balstoties uz nozares ministra un piesaistīto konsultantu SIA «Superia» ieteikumu. «Tajā skaitā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par to, ka, balstoties uz Finanšu ministrijas un konsultanta ieteikumu, valsts interesēs «Hipotēku un zemes bankas» komercdaļa būtu sadalāma tieši šādās paketēs ar šādu saturu. Informatīvajā ziņojumā bija iekļauta aprakstošā, skaidrojošā un pamatojošā informācija par ministrijas un konsultanta ieteikto tālākās rīcības variantu, kas savukārt lēmuma formātā tika iekļauts Ministru kabineta protokollēmumā,» teikusi Znotiņa-Znota.

Lēmums tika pieņemts bez balsojuma,

jo neviens no klātesošajiem Ministru kabineta locekļiem neiebilda.

Aicināts komentēt iespējamo atkarību no «Rietumu bankas», Dombrovskis uzsvēris, ka šādam apgalvojumam nav pamata. «Kredītu ņemšana uzņēmējdarbībai ir vispārpieņemta prakse, turklāt nav pamata apšaubīt minētā uzņēmuma maksātspēju. Varat arī pavērtēt, cik daudzām amatpersonām, to ģimenes locekļiem vai arī tiem piederošiem uzņēmumiem ir kredīti - vai tāpēc ir pamats apgalvot, ka visas šīs amatpersonas ir ietekmējamā stāvoklī, tiešā atkarībā vai tamlīdzīgi?» sacījis politiķis.

Dombrovskis neuzskata, ka jebkurš kredītņēmējs ir automātiski saistīts ar attiecīgo banku. Arī lēmumus par termiņuzturēšanās atļaujām tas neietekmējot: «Norma par termiņuzturēšanās atļaujām 2010.gadā tika ierosināta nevis valdībā, bet Saeimā. Saeimas vairākums šo Aināra Šlesera ierosinājumu atbalstīja, kaut gan «Jaunais laiks» balsoja pret. Kopš tā laika šis jautājums ir politiski daudz diskutēts un pēdējās izmaiņas Imigrācijas likumā tika pieņemtas šomēnes, paredzot palielināt minimālo darījuma summu, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju, kā arī nosakot obligātas iemaksas ekonomiskās attīstības fondā. Par šīm izmaiņām vienojās visas valdību veidojošās partijas, ieskaitot Nacionālo apvienību, kas visaktīvāk diskutējusi par termiņuzturēšanās atļaujām. Šīs izmaiņas arī kā Saeimas deputāts esmu atbalstījis.»'

    Uz augšu