Kosovā svētdien sākušās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, kurās novērotāji paredz diezgan sīvu cīņu starp premjerministra Hašima Tači kreisi centrisko Kosovas Demokrātisko partiju (PDK) un bijušā galvaspilsētas Prištinas mēra Isas Mustafas vadīto Kosovas demokrātisko līgu (LDK).
Kosovā notiek parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirmo reizi kopš Kosovas atdalīšanās no Serbijas vēlēšanās piedalīsies arī Kosovas ziemeļu rajoni, kur iedzīvotāju vairākums ir serbi.
Rietumvalstis cer, ka šīs vēlēšanas sekmēs Kosovas un Serbijas attiecību normalizēšanos un iezīmēs pavērsienu Kosovas izredzēs sākt virzību uz Eiropas Savienību. Arī Belgrada ir ieinteresēta sekmīgā vēlēšanu norisē, jo tā nostiprinātu pērn aprīlī Briselē parakstīto abu pušu vienošanos, kas cita starpā paredz arī plašas autonomijas garantēšanu Kosovas serbiem.
Serbi tika apsvēruši iespēju vēlēšanas boikotēt, tomēr Serbija mudinājusi viņus tajās aktīvi piedalīties, lai gan Belgrada gan joprojām neatzīst Kosovas neatkarību. Nesen veiktās sabiedriskās domas aptaujas liecināja, ka uz vēlēšanu iecirkņiem gatavojas doties tikai aptuveni 18% no 120 000 Kosovas serbiem, un ceturtdien Serbijas valdība nāca klajā ar aicinājumu, kurā teikts, ka «piedalīšanās vēlēšanās un serbu pārstāvju atbalstīšana ir katra Kosovas serba pilsoniskais un patriotiskais pienākums».
Politologs Behluls Begajs prognozējis, ka šim aicinājumam varētu būt liels iespaids. Vienlaikus viņš neuzskata, ka serbu deputāti būs gatavi iesaistīties auglīgā Kosovas parlamenta darbā.
Lēmums izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas tika pieņemts pirms mēneša, kad parlamentā neizdevās pieņemt Tači plānus par 5000 vīru lielas armijas izveidošanu «Kosovas suverenitātes aizsardzībai».
Pēc 1998.-1999.gada kara starp Kosovas albāņu separātistiem un Serbijas spēkiem Kosova tika pakļauta ANO administrācijai, un tur drošības uzturēšanai tika izvietoti NATO miera uzturētāji. Patlaban Kosovai ir tikai Policijas dienests, kā arī civilie ārkārtējo situāciju spēki, kas ar NATO atbalstu tika izveidoti 2009.gadā. Ideja par armijas izveidošanu saskārās ar lielu pretestību no Kosovas serbu minoritātes puses. Kosovas serbi uzskata, ka armija šajā teritorijā, kurā saglabājas etniskā spriedze, nespēs būt neitrāla.
Tači izredzes trešo reizi kļūt par premjeru aizēno Kosovas neapmierinošā ekonomiskā situācija un augstais bezdarbs, kas saskaņā ar Kosovas Statistikas biroja datiem sasniedzis 35%, bet jauniešu vidū - pat 55%. Dzīves līmenis Kosovā ir viens no zemākajiem Eiropā, vidējā mēnešalga ir aptuveni 350 eiro. Par trūcīgiem uzskatāma aptuveni puse kosoviešu, bet 12% dzīvo galējā trūkumā.
2010.gada vēlēšanās Tači Demokrātiskā partija saņēma visvairāk balsu. Tiesa gan, tā ieguva tikai 33 no parlamenta 120 vietām, un tai valdības izveidošanai vajadzēja apvienot spēkus ar vairākām nelielajām partijām.
Kopš Priština 2008.gadā vienpusēji izsludināja savu neatkarību, Kosovu jau atzinušas vairāk nekā 100 valstis, tostarp ASV un lielākā daļa Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu. Tomēr Serbija Kosovu joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu, lai gan pagājušā gada aprīlī Belgrada un Priština ar ES starpniecību panāca vienošanos par attiecību uzlabošanu.
Vēlēšanu iecirkņi tiks slēgti plkst.20 pēc Latvijas laika, bet provizoriskie balsošanas rezultāti gaidāmi nākamnedēļ.