S, 28.01.2023.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Asociāciju satrauc TM vēlme piešķirt tiesu izpildītājiem tiesības piedzīt parādus ārpustiesas ceļā

LETA
Asociāciju satrauc TM vēlme piešķirt tiesu izpildītājiem tiesības piedzīt parādus ārpustiesas ceļā
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments

Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociāciju (LĀPPA) satraucis Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātais likumprojekts grozījumiem Tiesu izpildītāju likumā, kas paredz tiesu izpildītājiem piešķirt «ekskluzīvas tiesības» piedzīt parādus ārpustiesas ceļā, tomēr TM LĀPPA viedokli par iespējamajiem riskiem sauc par «tendenciozu un neprecīzus faktus saturošu».

LĀPPA savā paziņojumā medijiem norādīja, ka pēc Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes (ZTIP) iniciatīvas TM izstrādājusi grozījumus Tiesu izpildītāju likumā, kas «paredz vienai valsts amatpersonu kategorijai ekskluzīvā kārtā piešķirt tiesības nodarboties ar komercdarbību, kas patlaban ir aizliegts ar likumu «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā«».

Lai gan visas pārējās iesaistītās organizācijas ir kategoriski pret šādiem likuma grozījumiem, norādot, ka šāda regulējuma pieņemšana prognozējami palielinās korupciju, radīs neizkontrolējamas, prettiesiskas tiesu izpildītāju darbības, palielināsies administratīvais slogs, tiks vēl vairāk pārslogotas tiesas, grauta patērētāju interešu un tiesību aizsardzība, TM likumprojektu jau ir nodevusi izskatīšanai Saeimā, norādīja asociācija.

LĀPPA arī atsaucas uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) norādēm. «Biroja ieskatā jebkādas valsts pilnvaras privāto tiesību nozarē ir pēc iespējas ierobežojamas. Likumprojektā ir daudz neskaidrību, piemēram, vai tiesu izpildītājs, pirms uzņemsies ārpustiesas pakalpojumu sniegšanu, veiks vienīgi to faktu apzināšanu un vispusīgu pārbaudi - un vai vispār veiks -, kurus būs iesniedzis klients, vai arī lai pārliecinātos, vai dabā patiešām pastāv neizpildītas maksājuma saistības, lūgs un veiks iebildumu izvērtēšanu arī no parādnieka puses. Šis ir būtisks apstāklis, lai nerastos situācijas, kad tiesu varai piederīgas personas darbības varētu būt nepamatotas, kad tiesa piemēram būs konstatējusi parāda neesamību,» norādījusi asociācija.

Kā norāda LĀPPA valdes priekšsēdētājs Jānis Lukaševskis, likumprojekts nepārprotami sagraus nozarē nesen iedibināto kārtību un stabilitāti, kas tika panākta ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma stāšanos spēkā, kā arī tiks apdraudēta nozares attīstība kopumā, kā arī patērētāju tiesību aizsardzība. «Parādu ārpustiesas atgūšana ir sociāli jūtīga sfēra, kurai ir pievērsta pastiprināta sabiedrības uzmanība. Lai nodrošinātu patērētāju tiesību īstenošanu un aizsardzību, kā arī Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma prasību ievērošanu, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) kā nozari uzraugošā iestāde no savas puses rūpīgi izvērtē gan katra licencētā nozares uzņēmuma iekšējos parādu atgūšanas procesus, gan dokumentus, kas tiek gatavoti un sūtīti parādniekiem, un nepieciešamības gadījumā pieprasa veikt korekcijas tajos,» pauda Lukaševskis.

Pēc viņa teiktā, tiesu izpildītāji nepakļaujas PTAC, līdz ar to nevar veikt viņu darbības uzraudzību, savukārt tiesu izpildītājus uzraugošās tiesu un valsts pārvaldes iestādes, kā arī amatpersonas nav specializējušās jautājumos, kas skar parādu ārpustiesas atgūšanu. Turklāt viņu darbību regulējošos normatīvajos aktos paredzētais kontroles mehānisms primāri attiecas uz zvērinātu tiesu izpildītāju kā amatpersonas darbību, nevis uz viņu paralēli īstenoto komercdarbību.

Tikmēr TM, atsaucoties uz šo informāciju, norāda, ka asociācijas paustais viedoklis attiecībā uz iespējamajiem riskiem, kas tiks radīti, paplašinot zvērinātu tiesu izpildītāju funkcijas, ir tendenciozs un satur atsauces uz neprecīziem faktiem. TM nav iesniegusi Tiesu izpildītāju likuma grozījumus, nosakot zvērinātiem tiesu izpildītājiem jaunu amata darbību, kuru zvērinātam tiesu izpildītājam būtu atļauts veikt pēc ieinteresētās personas lūguma - darbības parāda atgūšanai ārpustiesas ceļā. Par šādas funkcijas iespējamu paredzēšanu zvērinātiem tiesu izpildītājiem pirms jebkāda satura grozījumu virzīšanas TM rosināja organizēt konceptuāla rakstura diskusiju Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijā, iesaistot visas ieinteresētās puses. Līdzīga diskusija jau ir tikusi organizēta arī Tieslietu ministrijā, kurā piedalījās Ekonomikas ministrijas, Konkurences padomes, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, LĀPPA, KNAB un ZTIP pārstāvji.

TM paskaidro, ka apspriešanai piedāvātais konceptuālais risinājums Tiesu izpildītāju likumā parādu atgūšana ārpustiesas ceļā tiek piedāvāts kā paralēli jau patlaban pastāvošajam parāda ārpustiesas atgūšanas piedzinēju sniegtajam pakalpojumam esošs pakalpojums, neparedzot nekādas papildu priekšrocības tā īstenošanā. Parāda atgūšanas ārpustiesas process veicina parāda labprātīgu samaksu, tādējādi dod iespēju gan kreditoriem, gan parādniekiem samazināt papildu zaudējumus, kas varētu būt saistīti ar tiesvedības un piedziņas procesu, kā arī ir efektīvāks nekā tiesas process, proti, strīds tiek atrisināts ātrāk. Turklāt kvalitatīvs un tiesisks parāda atgūšana ārpustiesas ceļā process atzīstams par tiesas procesam un tam sekojošam piedziņas procesam alternatīvu un efektīvu parāda atgūšanas veidu, tam ir būtiska nozīme tiesu noslodzes mazināšanā kopumā, norādījusi ministrija.

Tiesu izpildītāja kompetence veikt darbības parāda atgūšanai ārpustiesas ceļā šāda risinājuma atbalstīšanas gadījumā būtu nosakāma kā viena no zvērināta tiesu izpildītāja amata darbībām. Atlīdzība par ikvienu amata darbību ir noteikta normatīvajos aktos, un tā nav atkarīga no pušu vienošanās. Amata atlīdzības taksācija nodrošinātu zvērinātu tiesu izpildītāju kā valsts amatpersonu darbību caurspīdīgumu, novēršot korupcijas risku. «Līdz ar to nav pamatoti LĀPPA apgalvojumi, ka iecere paredz noteikt tiesības zvērinātiem tiesu izpildītājiem nodarboties ar komercdarbību un šādu funkciju paredzēšana radītu augstu korupcijas risku. Jau tagad paralēli ar spriedumu un citu nolēmumu izpildi saistītu amata darbību veikšanu zvērinātam tiesu izpildītājam ir tiesības pēc ieinteresēto personu lūguma veikt arī citas ar piespiedu izpildi nesaistītas amata darbības, tas ir, veikt dokumentu piegādi, fiksēt faktus, veikt mantas apraksti kopīgas mantas dalīšanas nolūkā vai mantojuma lietā, rīkot publiskas izsoles un par tām saņemt atlīdzību. Jau patlaban, veicot ar spriedumu izpildi saistītas amata darbības, zvērināti tiesu izpildītāji faktiski veic parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja darbībām raksturīgas funkcijas,» skaidrojusi TM.

Tāpat ministrijā norāda, ka vairākās no Eiropas valstīm, tajā skaitā Nīderlandē, Lietuvā un Francijā, pamatojoties uz kuras pieredzi Latvijā tika izveidots neatkarīgs tiesu izpildītāju institūts, parādu ārpustiesas atgūšanu veic zvērināti tiesu izpildītāji.

Tāpat, kā uzsvēra TM, nav pamatotas asociācijas norādītās bažas par nepietiekamu kontroli pār tiesu izpildītāju darbībām - zvērināti tiesu izpildītāji ir tiesu varai piederošu valsts amatpersonu statusā. Lai būtu iespējams nodrošināt zvērinātu tiesu izpildītāju funkciju izpildes kvalitāti, personām izvirzītas paaugstinātas kvalifikācijas prasības iekļūšanai profesijā, kā arī prasības turpmākas pastāvīgas kvalifikācijas paaugstināšanai. Parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas mērķis ir nodrošināt parādnieku tiesību aizsardzību un pasargāt parādniekus no negodprātīgiem parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem. Prasība saņemt speciālo atļauju parāda atgūšanai nebūtu attiecināma uz zvērinātiem tiesu izpildītājiem.

Kā skaidro ministrijā, prasības šī pakalpojuma sniegšanai zvērinātiem tiesu izpildītājiem tiek vērtētas pie uzņemšanas zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā un pēc tam gan kvalifikācijas regulāras novērtēšanas, gan disciplinārās uzraudzības kārtībā. TM uzskata, ka zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošie normatīvie akti paredz efektīvu mehānismu zvērinātu tiesu izpildītāju darbības uzraudzībai, kas attiecināma uz ikvienu zvērināta tiesu izpildītāja veiktu amata darbību, tai skaitā tādām amata darbībām, kas nav saistītas ar piespiedu izpildes veikšanu. Tādējādi pār zvērināta tiesu izpildītāja parāda atgūšanas ārpustiesas ceļā darbībām tiktu nodrošināta efektīva interešu konflikta un darbību tiesiskuma uzraudzības sistēma no TM un ZTIP puses, kā arī no KNAB puses tam normatīvajos aktos noteiktajās funkcijās un pilnvarās.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu