Rakstniece Elita Franciska Cimare neredz gandrīz nemaz - viņa spēj atšķirt tikai gaismu no tumsas, un viņas asajam literātes prātam tas ir šausmīgi. Nevar izlasīt citu rakstnieku darbus un nevar turpināt rakstīt pati. Šausmīgs ir arī pēdējo divu gadu laikā piedzīvotais. Īsto diagnozi meklēja gan Linezera speciālisti, gan Stradiņu ārsti.
«Man bija piedāvājums izdarīt šuntēšanu, es prasīju – kā es to uzturēšu, ķirurgs man saka – ar virtuves nazi patīrīsiet. Neizveidojās man uzticība un sadarbība,» atzīst rakstniece. Ar katru mēnesi redzēt kļuva aizvien grūtāk, acis miglojās, redze dubultojās. Ārsti meklēja redzes zuduma iemeslus, bet izrādījās, ka problēmas ir ar asinsradi. Beigās, zaudējusi uzticību un acu gaismu, viņa meklēja alternatīvas metodes. Draugi ieteica dakteri Dzangu un Ķīnas medicīnu, kas ārstējot visu cilvēku kopumā.
«Tas viss pasākums beigās izvērsās par tīrām šausmām – redze man sāka zust pēc kāda mēneša, kad gāju pēc tām tējām un procedūrām Tagad es saprotu, ka tas, ko viņi tur darīja, bija vienkārši muļķošana un blefošana. Saprotiet manu bezpalīdzību - es neko neredzu, un tam, ko man stāsta, es uzticos,» atzīst rakstniece. Piecu mēnešu laikā Franciska šajā centrā iztērēja draugu saziedotos 5000 eiro. Taču centru Veselības inspekcija slēdza nevis Franciskas, bet Bērnu slimnīcas iesnieguma dēļ. Jo mediķu aprūpē nonāca šeit it kā ārstēts vēža pacients – bērns.