Saeima šodien, 3.jūnijā, vēlē jaunu Valsts prezidentu. Šim amatam oficiāli izvirzīti četri kandidāti - Raimonds Vējonis, Egils Levits, Mārtiņš Bondars un Sergejs Dolgopolovs. Laikā, kamēr Saeimas deputāti balso un notiek balsu skaitīšana, medijos tiek pārraidītas intervijas ar ekspertiem, ar sabiedrību, pārraidīti dažādi ieraksti ar komentāriem un notiek ekspertu diskusijas tiešraidēs, komentējot notiekošo un gaidot notikuma attīstību.
4.KĀRTA - Vienīgais kandidāts uz Valsts prezidenta amatu paliek aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis
4. KĀRTAS oficiālie rezultāti: Vējonis — 46, Levits — 26, pret abiem — 26. Levits izkrīt #VPvēlēšanas— LSM ziņu portāls (@lsmlv) June 3, 2015
Pēc 4.kārtas rezultātu paziņošanas NA momentāli pieprasīja Saeimas sēdes pārtraukumu uz 90 minūtēm.
Nacionālās apvienības «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK frakcija pēdējā Valsts prezidenta vēlēšanu balsojumā balsos pret aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS), kurš palicis vienīgais kandidāts. Šāds lēmums pieņemts nacionālās apvienības frakcijas sēdē, uzklausot savu kandidātu, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi
Egilu Levitu, kurš paudis gatavību piedalīties otrajā vēlēšanu kārtā.
Saskaņas pārstāvis Elksniņš norādīja, ka Vējonis šī politiskā spēka balsis nedabūs, un nav šodien arī dabūjis.
Vienotības» sašķeltie viedokļi saistībā ar atbalstu kādam no pašreizējiem Valsts prezidenta amata kandidātiem neatstāj labu iespaidu par partijas stāvokli, pauda tiesību eksperts Egils Levits, viņš norādīja, ka «Vienotībā» pašlaik valda sašķelts viedoklis, kas vienai valdošai partijai nav labi. Tāpat viņš neslēpa izbrīnu par vienas daļas «Vienotības» lēmumu atbalstīt tieši konkurējošas partijas, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), amata kandidātu pašreizējo aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS). «Tas ir diezgan neparasti,» uzskata Levits.
Ekspremjers Māris Gailis intervijā LTV sprieda, ka arī tagad nevar zināt, vai nākamajā kārtā Vējonim pietiks balsu, lai tiktu ievēlēts par Valsts prezidentu. Gailis šobrīd procesu nodēvēja par shēmošanu, sliecoties atbalstīt Levitu, kura pieredze un stāvoklis starptautiski ir augsti vērtējams un nav samērojams ar Vējoņa reprezentatīvajām spējām. Gailis arī augstu novērtēja Igaunijas un Lietuvas prezidentus, ja salīdzina ar Vējoņa potenciālu.
Ekspremjers un 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis
Emsis (ZZS) arī ieradies Saeimā, lai apsveiktu jauno Valsts prezidentu, kurš varētu iegūt plus mīnus 53 balsis.
Uz jautājumu, vai Valsts prezidentu ievēlēs trešdien, Emsis pauda pārliecību, ka «tas tā būs». ZZS pārstāvis norādīja, ka, viņaprāt, prezidentu ievēlēs bez liela balsu pārsvara. «Liels balsu pārsvars radītu nepareizu salikumu. Būs plus mīnus 53 balsis, kā mēs parasti vēlam Valsts prezidentu. Tas tāds maģiskais skaits. Ar to pilnīgi pietiek,» paskaidroja Emsis.
3.KĀRTA
3. #VPvēlēšanas kārta: R. Vējonis - 35; E. Levits - 26; S. Dolgopolovs- 23. No turpmākās cīņas par #prezidents amatu izstājas S.Dolgopolovs— Latvijas Radio Ziņas (@LRZinas) June 3, 2015
Pēc rezultātu paziņošanas deputāti devušies līdz pulksten 15:00 pelnītā pusdienu pārtraukumā, jo balsošana jau ritēja vairākas stundas, no pulksten 10:00.
Komentējot pēdējo kārtu, soc.tīklā Twitter Artis Parbiks raksta: «Saskaņas Centra un Reģionu partijas atteikšanās balsot par Levitu vai Vējoni nozīmē ka abām partijām ir plāns nākošajām nedēļām».
Nellija Ločemele uzskata, ka tagad ir vairāk nekā skaidrs, ka Levitam balsu pietrūks, un noteicošais ir tas, vai NA mainīs savu viedokli un atdos savas balsis par Vējoni. Ja tas nenotiks, tad «šodien viss beigsies ar čiku!»
Vai Saskaņa varētu mainīt viedokli un balsot par Vējoni, atkarīgs no koalīcijas pretimnākšanas, uzskata Ločmele
Atis Rozentāls, Diena, piekrīt iepriekš izteiktajam Ločmeles viedoklim, uzsverot, ka viss šis ir politisks kompromiss un kompromisa figūras.
Aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa izredzes tikt ievēlētam par Valsts prezidentu šodien ir atkarīgas no tā, ko izlems Egila Levita atbalstītāji uz pēdējo balsošanas kārtu, līdzīgi uzskata politoloģe Iveta Kažoka. Vai pēc nākamās kārtas atradīsies trūkstošās balsis, grūti teikt, sprieda eksperte.
Saeimas opozīcijas lielākā partija «Saskaņa» trešdien ceturtajā balsojumā balsošot pret abiem Valsts prezidenta amata kandidātiem - Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesnesi Egilu Levitu un aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (Zaļo un zemnieku savienība, ZZS). Vairāki
«Saskaņas» pārstāvji apliecināja, ka partijas deputāti neatbalstīs nevienu no kandidātiem, balsojot pret abiem.
2.KĀRTA
2. kārta: R. Vējonis- 34; E. Levits- 25; S. Dolgopolovs-24; M. Bondars- 7 balsis. Nākamajā kārtā nepiedalās Bondars #VPvēlēšanas #prezidents— Latvijas Radio Ziņas (@LRZinas) June 3, 2015
Tiesībsargs Juris Jansons LTV sacīja, ka balsojums savā ziņā liek pievērst uzmanību cilvēktiesībam un Latvijas valsts iekārtai. Jansons uzskata, ka ir lielas gaidas uz sabiedrības saliedēšanu, lai izbeigtu dažādas konfontācijas, un prezidentam būtu jānāk kā vidutājam starp sabiedrību un politiķiem kopumā. Komentējot savu startēšanu vēlēšanās uz žurnālista G.Rēdera jautājumu -
Juris Jansons sacīja, ka viņam tas ir jaunums un uzrunāts viņš līdz šim brīdim nav,
taču arī viņš pieļauj jaunu kandidatūru parādīšanos nākamajās kārtās.
Intervijā LR sociologs Aigars
Freimanis pievērsa uzmanību jaunam Bondara radītam terminam «koalīcijas prezidents».
Šaubas par Levitu Freimanis skaidro ar to, ka Levits ilgu laiku ir strādājis prom no Latvijas un kļuvis svešs sabiedrībai.
Bet runājot par Vējoni, var izrādīties, ka Vējonim tomēr beigās var izrādīties, ka viņam pietrūks tieši ZZS balsu, jo viņam ir bijusi nopietna saķeršanās ar ZZS «saimnieku» Aivaru Lembergu, tā domā Nellija Ločemele, piebildusi, ka Levitam balsu nepietiks.
Iveta Kažoka uzskata, ka
pagaidām balsis tiek nodotas ne ar mērķi ievēlēt prezidentu, un interesantākās būs tieši pēdējās kārtas,
kad balsis sāks patiesi dalīties, jo tagad balsis patiesībā neko neizšķir un ir kā maldugunis.
Versija. Trešās kārtas rezultāti: 1. Vējonis; 2. Dolgopolovs. Levits izkrīt.— Toms Ostrovskis (@tomsostrovskis) June 3, 2015
Partija «Saskaņa» Valsts prezidenta vēlēšanu aizkulisēs mēģina darīt visu, lai no «spēles izslēgtu» Levitu,
uzskata politologs, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra. Viņš uzskata, ka liela intriga gaidāma brīdī, kad tiks izšķirts, vai turpmākajā vēlēšanu procesā paliks Levits vai «Saskaņas» virzītais kandidāts Sergejs Dolgopolovs. Tomēr tas, vai Vējonis tiktu ievēlēts Valsts prezidenta amatā, būtu atkarīgs no koalīcijas spējas vienoties, pauda Skudra.
Partijas «Visu Latvijai - Tēvzemei un brīvībai/LNNK» turpmākās rīcības varētu parādīt to, vai tā vēlas destabilizēt valdību, skaidroja Skudra. Politologs norādīja, ka gadījumā, ja Vējonis paliks kā pēdējais amata kandidāts, nav pilnīgas pārliecības par to, vai viņš tiks ievēlēts.
1.KĀRTA
Derīgas zīmes – 93, nederīgas - 6, pret visiem balsojuši 5 deputāti
Par Vējoni - 34
Par Bondaru - 7
Par Sergeju Dolgopolovu - 23
Par Egilu Levitu – 24
Latvijas Radio (LR) diskusijā komentētājs Arnis Krauze pauda nožēlu, ka šobrīd viss izskatās pēc tirgus un kauliņu mešanas; lai gan būtu svarīgi un būtiski ievēlēt prezidentu, ar ko lepni ieiet valsts nākamajā simtgadē; tomēr sajūta nav kā svētkos.
Komentētājs Otto Ozols LR pārrunās par simbolisku nosauca gandrīz identisko balsu skaitu par Levitu un Dolgopolovu. Pirmais no viņiem ir ļoti rietumniecisks, otrs - ļoti austrumniecisks. Tas parāda, cik divdabīga ir Latvija. LTV Ozols, komentējot pirmās kārtas rezultātus, izteica cerību, ka otrā kārta varētu nest patīkamus pārsteigumus.
Latvijas Televīzijas (LTV1) ziņu speciālizlaidumā pēc 1. balsošanas kārtas secina: ja visas partijas ievēros iepriekš dotos solījumus, tad neizdosies šodien ievēlēt prezidentu.
Lielākais, ko varētu saņemt potenciālākais kandidāts Vējonis, ir 44 balsis. Taču, tā kā balsojums ir aizklāts, ir iespējams viss.
Levits pēc pirmās kārtas skaidroja, ka pirmajā kārtā deputāti balsojuši pēc sirdsapziņas. «Otrā kārta rādīs, vai deputāti pieturēsies pie šā kursa, vai arī uzvarēs dažādas shēmas,» LTV7 sacīja Levits. Nacionālā apvienība nebija gaidījusi tik zemu atbalstu Levitam, tāpat daudzus pārsteidz nederīgo vēlēšanu zīmju lielais skaits.
Sociologs Arnis Kaktiņš LR pieļāva, ka šajā kārtā arī
deputāti paši bijuši apmulsuši un satraukušies, par ko balsot, un domā skatīties nākamajā kārtā, ko tad īsti darīt,
jo aizklātais balsojums ļauj brīvu vaļu izvēlei un sabiedrība tā arī neuzzinās, kas kurš bijis.
Komentētājs Filips Rajevskis atzīst, ka Levitam ir daudz labu īpašību, tai skaitā, ka nav šīs sistēmas cilvēks, tomēr Rajevskis uzskata, ka prezidentam ir jābūt partijas cilvēkam, kurš ir kompetents gan politikā, gan tās aizkulisēs, lai nav situācija, ka «pirmo gadu prezidents tikai aug».
Kaktiņš LR piekrita Rajevskim, ka
Levits ir pārāk maz politiskajā vidē zināms un ka lielu lomu var spēlēt tieši fakts, ka pārējie «kādā kafejnīcā kopā kafiju dzēruši
un bulciņu ēduši un, iespējams, viens otru uzrunā ar tu». Turklāt šobrīd lielu lomu spēlējot arī partejiskā nostāja, ka «neies jau balsot par svešu kandidātu».
Jurists Aivars Borovkovs LR akcentēja, ka visi kandidāti ir tik cienījami, ka valstī priekšgalā ar jebkuru no šiem kandidātiem nekas būtiski nemainītos, taču, ja neuzvarēs Levits, tas liecināšot, ka Latvijas sabiedrība līdz šādam politiskās kultūras līmenim nav izaugusi -
sīkpartiju tirgošanās process ir joprojām pārāk plašs - kas, kādi amati kuram tiks dažādos rezultātos,
bet neviens nediskutē par valsts interesēm. Borovkovs atklāti gan arī apšaubīja šo vēlēšanu demokrātiskumu.
LR komentētājs Juris Rozenvalds arī uzskata, ka šodien prezidentu neievēlēsim, taču tas ir normāls process un nekas ārkārtējs. Viņš uzskata, ka normāli arī būtu, ka koalīcija ietu runāt ar opozīciju par balsīm.