O, 16.08.2022.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Šodien Saeima vēlēs nākamo Valsts prezidentu

TVNET
Šodien Saeima vēlēs nākamo Valsts prezidentu
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: LETA/TVNET

Šodien Saeimas deputāti vēlēs nākamo Latvijas Valsts prezidentu. Uz šo amatu pretendē četri politiķi - Mārtiņš Bondars, Sergejs Dolgopolovs, Raimonds Vējonis un Egils Levits. Portāla TVNET komanda visu dienu sekos līdzi notikumiem parlamentā, piedāvājot saviem lasītājiem aktuālāko informāciju teksta, fotogrāfiju un video formā.

Saeimas sēde, kurā balsos par Valsts prezidentu, sāksies pulksten 10. Pirms balsojuma paredzētas deputātu debates.

Gan paši politiķi, gan eksperti prognozē, ka vislielākās izredzes sēsties prezidenta krēslā ir Raimondam Vējonim.

Te pieejama TVNET intervija ar Vējoni:

Savukārt te varat iepazīties ar Levita teikto TVNET:

Satversmē ir noteikts, ka Valsts prezidentu ievēlē Saeima uz četriem gadiem.

Valsts prezidentu ievēlē, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.

Par Valsts prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis četrdesmit gadu vecumu. Par Valsts prezidentu nevar ievēlēt pilsoni ar dubultpilsonību.

Valsts prezidenta amats nav savienojams ar citu amatu. Ja par Valsts prezidentu ievēlētā persona ir Saeimas loceklis, tad viņam jānoliek Saeimas locekļa pilnvaras. Viena un tā pati persona nevar būt par Valsts prezidentu ilgāk kā astoņus gadus no vietas.

Valsts prezidents, uzņemoties amata pienākumus, Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu: «Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas.»

Pārstāv Latviju starptautiski

Valsts prezidents reprezentē valsti starptautiski, ieceļ Latvijas, kā arī pieņem citu valstu diplomātiskos priekšstāvjus. Viņš izpilda Saeimas lēmumus par starptautisku līgumu ratificēšanu.

Valsts prezidents ir valsts bruņotā spēka augstākais vadonis. Kara laikam viņš ieceļ virspavēlnieku.

Valsts prezidents uz Saeimas lēmuma pamata pasludina karu.

Valsts prezidentam ir tiesības spert nepieciešamos militārās aizsardzības soļus, ja kāda cita valsts Latvijai pieteikusi karu vai ienaidnieks uzbrūk Latvijas robežām. Līdz ar to Valsts prezidents nekavējoties sasauc Saeimu, kura lemj par kara pasludināšanu un sākšanu.

Valsts prezidentam ir tiesības apžēlot noziedzniekus, par kuriem tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā. Šo tiesību izmantošanas apjomu un kārtību nosaka īpašs likums. Amnestiju dod Saeima.

Valsts prezidentam ir tiesība sasaukt un vadīt ārkārtējas Ministru kabineta sēdes, nosakot tām dienas kārtību.

Valsts prezidentam ir likuma ierosināšanas tiesība.

Valsts prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu.

Valsts prezidents par savu darbību nav politiski atbildīgs.

Visiem Valsts prezidenta rīkojumiem jābūt līdzparakstītiem no ministru prezidenta vai attiecīgā ministra, kuri līdz ar to uzņemas visu atbildību par šiem rīkojumiem, izņemot četrdesmit astotajā un piecdesmit sestajā pantā paredzētos gadījumus.

Bērziņš nevēlas kandidēt otrreiz

Patlaban Latvijas Valsts prezidents ir Andris Bērziņš, bet viņš atteicies no kandidēšanas uz nākamo pilnvaru termiņu. 2007. gadā par Valsts prezidentu ievēlēja Valdi Zatleru.

Pirms viņa no 1999. līdz 2007. gadam Valsts prezidente bija Vaira Vīķe-Freiberga. Savukārt pirmais Valsts prezidents pēc Latvijas neatkarības atgūšanas bija Guntis Ulmanis.

Infografika: Valsts prezidenta ievēlēšana

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu