Elektronisko aproču izmaksas
«Cietumā ieslodzītā uzturēšana valstij izmaksā daudz dārgāk nekā elektroniskā uzraudzība.
Sākumperiodā izmaksas ir lielākas, sistēma tiek pilnībā jauna ieviesta. Tas nozīmē ieviest centru, no kura tiek uzraudzītas šīs ierīces,» skaidro Latkovskis. Viena Probācijas dienesta klienta uzraudzība, kuram būs elektroniskā aproce, izmaksās 7 eiro. Savukārt cietumā viena cietumnieka uzturēšanas izmaksas ir dubultīgas, norāda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšnieks. Viņš piebilst, ka konkrēta kopēja summa, ieviešot elektroniskās aproces Latvijā, vēl nav zināma, bet 80% no tēriņiem sponsorēs Norvēģijas valdība, savukārt 20% Latvija. Latkovskis uzver, ka bez Norvēģijas finanšu palīdzības, elektronisko aproču sistēma diezin vai tiktu ieviesta no 2015. gada 1. janvāra.
Divi iemesli, kāpēc vajag ieviest elektroniskās aproces
Viens no iemesliem ir lētāka ieslodzīto un cietumu uzturēšana. Savukārt otrais un galvenais iemesls ir noziedzības mazināšanās valstī. Latkovksis stāsta, ka Igaunijā tie cietumnieki, kuriem bija piešķirtas elektroniskās aproces, 25% atkārtoja noziegumus. Tomēr no tiem, kuri ieslodzījumu pavadīja cietuma telpās, vairāk nekā 50% notiesāto turpināja kriminālas gaitas pēc cietumsoda un atgriezās cietumā.
Dzimumnoziedzniekiem elektroniskās aproces nedrīkstēs piešķirt
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis uzskata, ka dzimumnoziedzniekiem nedrīkstēs atļaut piešķirt elektroniskās aproces un ātrāk atbrīvot no cietumsoda. Viņaprāt, šādiem likuma pārkāpējiem cietumā ir jāpavada pilns tiesas piespriestais cietumsods. Kā arī elektroniskās aproces piešķirs tikai mazu vai vidēji smagu noziegumu izdarītājiem. Dzimumnoziedznieki neietilpst šajā kategorijā.
Igaunijā vidēji gada laikā esot 200 notiesāto. Savukārt 2012. gadā Latvijā Probācijas dienesta viens speciālists strādāja vidēji ar 30 klientiem, kuri bija Probācijas dienesta uzraudzībā.