Eiropas Savienības (ES) ārlietu komisāre Frederika Mogerīni pirmdien lūgusi ANO palīdzēt tikt galā ar cilvēku kontrabandistu grupējumiem Vidusjūrā, uzsverot, ka pašreizējā situācija ir nepieredzēta un uz to arī attiecīgi jāreaģē.
Mogerīni lūdz ANO palīdzēt tikt galā ar cilvēku kontrabandistu grupējumiem Vidusjūrā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Runājot ANO Drošības padomē, viņa uzsvērusi, ka Eiropas galvenā prioritāte Vidusjūras migrantu krīzes risināšanā ir glābt cilvēku dzīvības un neļaut viņiem iet bojā jūrā. «Mēs to nevaram paveikt vieni. Tam nepieciešami globāli pūliņi,» sacījusi komisāre, piebilstot, ka ka neviens no pārtvertajiem migrantiem netiks sūtīts atpakaļ pret savu gribu.
Tomēr vienlaikus Mogerīni aicinājusi ņemt vērā, ka
runa ir ne vien par humāno krīzi, bet arī par drošības krīzi,
jo cilvēku kontrabandistu tīkli ir saistīti ar teroristu aktivitātēm un to finansēšanu.
Viņa lūgusi atbalstu ES plānam, kas paredz iespēju lietot spēku, lai iznīcinātu kontrabandistu kuģus un iegrožotu viņu biznesu, kas plaukst un zeļ, izmantojot haosu Lībijā.
Saskaņā ar ANO aplēsēm šogad Vidusjūru mēģinājuši šķērsot jau 60 000 migranti,
un daudzi no viņiem bēg no konfliktiem vai trūkuma tādās valstīs kā Sīrijā, Eritrejā, Nigērijā un Somālijā. Šai bīstamajā ceļā šogad gājuši bojā jau pāri par 1800 cilvēkiem, vairāk nekā jebkad agrāk.
Pašreizējā stadijā projekts paredz iespēju likt lietā visus nepieciešamos līdzekļus, lai sagrābtu šos kuģus un padarītu tos nederīgus lietošanai, ieskaitot to iznīcināšanu.
Šo priekšlikumu gan kritizējusi Krievija, paziņojot, ka migrantu kontrabandisti šos kuģus īrē no īpašniekiem, kuri bieži vien pat nezinot, kam tie tiek izmantoti. Kā izteicies Krievijas sūtnis ANO Vitālijs Čurkins, tādi soļi būšot «pārāk ekstrēmi».
Rezolūcija tiks izstrādāta saskaņā ar ANO Hartas 7.pantu, kas pieļauj spēka lietošanu, paredzot ES Jūras spēkiem tiesības darboties Lībijas teritoriālajos ūdeņos. Pati Lībija par šo ieceri arī izteikusies skeptiski, un nav skaidrs, vai tam varētu piekrist konkurējošās valdības, kas pašlaik cīnās par varu valstī.
Kā pirmdien Lietuvas Radio norādījis ārlietu ministrs Lins Linkevičs, «svarīgākais aspekts ir iespēja cīnīties ne vien ar šīs nelaimes sekām, kad cilvēki jau slīkst jūrā un pie paša krasta mēģina nelegāli nokļūt Eiropā, kas pats par sevi arī ir slikti, bet darboties tur, kur ir šīs problēmas saknes, konkrēti, Ziemeļāfrikā - Lībijā un citās valstīs.»
«Ja gribam cīnīties pret šiem noziedzniekiem (..), tam vajadzīgs ANO mandāts,» viņš uzsvēris.
«Bēgļi ir ne tik daudz migranti, kā karadarbības upuri, viņi bēg no vardarbības.
No otras puses, viņi ir arī lielu naudu pelnošu cilvēku kontrabandistu upuri. Lai cīnītos pret šiem noziedzniekiem, vajadzētu (..) neitralizēt viņu nozieguma rīkus - kuģus, un šai nolūkā var nākties lietot spēku. Mūsu nostāja ir tāda.»