Dienvidkorejas prāmja katastrofas upuru skaits sasniedz 28

FOTO: AFP/LETA

Dienvidkorejas dienvidrietumu piekrastē trešdien nogrimušā prāmja katastrofas oficiāli apstiprinātais upuru skaits ir sasniedzis 28, bet 268 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir pusaudži, liktenis nav zināms.

Vairāk nekā 48 stundas pēc tam, kad 6825 tonnas smagais prāmis «Sewol» apgāzās un no nogrima, izmeklētāji paziņoja, ka avārijas brīdī kuģi nevadīja tā kapteinis.

Prāmis ar 475 cilvēkiem netālu no valsts dienvidos esošās kūrortu salas Džedžu nosvērās uz sāniem un dažu stundu pilnībā apgāzās

un nogrima, kad tagad virs ūdens redzama vien neliela tā ķīļa daļa.

Vairāk nekā 500 ūdenslīdēju cenšas iekļūt kuģa iekšienē, kur, kā domājams, varētu būt lielākā daļa bezvēsts pazudušo, tomēr pagaidām tikai diviem ūdenslīdējiem ir izdevies nedaudz pavērt kuģa sānu durvis, tomēr viņi nav peldējuši tajā iekšā. Divi ūdenslīdēji izurba nelielus caurumus kuģa korpusā, pa kuriem ielaida skābekli ar cerību, ka kuģī varētu atrasties vismaz kāds izdzīvojušais, kam ir izdevies paglābties tā dēvētajā gaisa kabatā.

179 cilvēki ir izglābti, bet kopš trešdienas neviens izdzīvojušais nav atrasts.

Ūdenslīdēju darbu apgrūtina spēcīgā straume un sliktā redzamība lietus un miglas dēļ.

Starp kuģa pasažieriem bija 325 vidusskolēni un 15 skolotāji, kas no Inčeonas pilsētas brauca Džedžu. Vietējā policija piektdien paziņoja, ka skolas direktora vietnieks, kas ir izglābto pasažieru vidu, ir atrasts miris karājamies kokā. Visticamāk viņš izdarījis pašnāvību teritorijā, kur ir izvietoti izglābtie un uzturas daudzu pazudušo bērnu vecāki.

Pasažieru tuviniekus saniknojusi iestāžu lēnā darbība

Daudzus pasažieru tuviniekus ir saniknojusi varas iestāžu lēnā darbība, jo viņi uzskata, ka kuģī varētu būt izdzīvojušie, tādēļ ir nepieciešama aktīvāka rīcība.

Notikuma vietā ir ieradušies trīs milzīgi peldoši ceļamkrāni, tomēr krasta apsardze uzstāj, ka daudzklāju prāmis netiks pacelt, kamēr nebūs pilnīgas pārliecības, ka tajā nav izdzīvojušo.

Lai gan oficiālie dati liecina, ka glābšanas darbos iesaistīti simtiem ūdenslīdēju, kuģu un lidmašīnu,

pazudušo bērnu vecāki apgalvo pretējo, sakot, ka glābšanas darbu vietā ir redzami vien daži desmiti kuģu un helikopteru.

Tomēr vislielākais sabiedrības saniknojums tiek vērsts pret kuģa kapteini Lī Džunseoku un viņa 28 cilvēku komandu, no kuriem lielākā daļa katastrofā ir izdzīvojuši.

Valsts prokuratūra piektdien paziņoja, ka sākotnējā izmeklēšana liecina, ka avārijas brīdī prāmi vadīja trešais kapteiņa palīgs.

Kapteinis ceturtdien atvainojās upuriem un viņu tuviniekiem, bet skaidrojumu par katastrofu nesniedza.

Dienvidkorejas Jūras lietu ministrijas dati liecina, ka pirms pirmā signāla par briesmām nosūtīšanas prāmis veica strauju pagriezienu. Daži eksperti skaidro, ka straujajā manevrā varētu būt pārvietojusies kuģa smagā krava - tostarp vairāk nekā 150 transportlīdzekļu -, kas padarīja kuģi nestabilu, izraisot savēršanos un pēc tam apgāšanos.

Tomēr citi pieļauj, ka straujo pagriezienu izraisīja sadursme ar kādu klinti vai citu zemūdens objektu.

Tāpat prokuratūra arī

izmeklē, kādēļ pasažieriem tika dots rīkojums palikt savās kajītēs un sēdvietās vismaz 40 minūtes pēc tam, kad kuģim jau bija radušās problēmas.

Saniknotie pasažieru tuvinieki uzstāj, ka daudz vairāk cilvēku būtu izglābušies, ja viņiem laikus būtu ļauts pamest kajītes, jo tas dotu viņiem iespēju nonākt evakuācijas punktos pirms kuģis krasi sasvērās un tajā sāka ieplūst ūdens.

Uz augšu