/nginx/o/2018/07/16/9698043t1h529a.jpg)
Protams, uzreiz sarast ar vārdu «egoiste» nav viegli, jo tomēr vairumam tas asociējas ar ne tik lielu pozitīvisma devu. Tad nu vēlamies vairākām sabiedrībā pazīstamām dāmām pajautāt - kad tu atļaujies būt egoiste? Un ko vispār viņas domā par sevis mīlēšanu un lutināšanu mazliet vairāk nekā parasti?
TV personība, pasākumu režisore un organizatore Gundega Skudriņa mums atzīstas:
"Mans egoisms izpaužas nesteidzīgā kafijas tases baudīšanā. Kādā kafejnīcā notiesātā našķī, klačojoties par mūžīgo tēmu ar draudzenēm.
Esmu egoiste, kad apstādinu laiku ap sevi un ieklausos putnu čalās vai zāles stiebru sarunās, un ja vēl atļauj ģimene pagulēt no rītiem pēc sirds patikas, tad mans ego ir pabarots par visiem 100 procentiem!
Pēc būtības
veselīgs egoisms, kurš palīdz cilvēkam ievilkt elpu, akumulē viņa enerģiju vai attīsta personīgo izaugsmi, ir veselīgs,
jo, manuprāt, šāds cilvēks priecīgs, apmierināts un smaidīgs ir gatavs dalīties pasaulē tālāk, un galvenais - tad viņam ir ko dot.
Vienmēr uzsveru - dots devējam atgriežas un tā ir pārbaudīta recepte, kura 100 procentos darbojas!
Arī man neiet viegli un katra diena tomēr ir cīņa, visgrūtāk ir audzināt jauno paaudzi, jo diemžēl postmodernisms un 21. gs. kultivē, man šķiet, egoismu vairāk nekā iepriekš, katra iekārta taču atstāj pēdas, kas veido personības. Un patīk mums tas vai ne, ārējie apstākļi reizumis ir pat spēcīgāki...
Nesen runāju ar vienu fantastisku kundzi, psihosomatikas docenti, kura atspēkoja visus manus centienus sūdzēties par jauno paaudzi, tajā skaitā par saviem bērniem. Vai es vēlos laimīgu paaudzi? Jā!
Nu tad bez veselīga egoisma neiztikt, lūgtum tik Dieva, ētikas un morāles normu robežās...
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)