Visgausāk Valsts kontroles (VK) ieteikumi tiek ieviesti Latvijas pašvaldībās – 2013.gadā īstenoti vien 42% no visiem ieteikumiem, trešdien, sniedzot pārskatu par pērn paveikto, teica valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Kopumā pērn revidētajām iestādēm VK ir sniegusi 439 ieteikumus, no kuriem ieviesti 354 jeb 81%. Visgrūtāk ar ieteikumu ieviešanu veicoties iestādēs, kurām ir spēcīgi interešu lobiji vai sarežģītas struktūras.
Pašvaldības ievieš mazāk nekā pusi Valsts kontroles rekomendāciju (7)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Valsts kontrole cītīgi sekojot līdzi tam, vai ieteikumi tiek īstenoti pēc būtības vai tikai formāli. Vienlaikus tiekot monitorēta revidējamo iestāžu komunikācija medijos, kas ļauj efektīvāk izvērtēt to izpratni un attieksmi pret VK norādēm. Tieši ieteikumu ieviešanas kvantitāte un kvalitāte esot tas, ko VK uzskata par savas darbības noteicošo rādītāju.
Lielākā revīziju laikā konstatētā problēma ir joprojām neefektīga nodokļu maksātāju naudas izlietošana.
Līdztekus tam bieži tiek novērots valsts un pašvaldību iestāžu atbildības trūkums. Netiek skaidri definēta darbinieku atbildība, kā arī negribīgi tiek izvērtētas padoto darbības. «Vainīgie meklē formālus attaisnojumus un atrunas neizdarībām,» paskaidroja Krūmiņa, kā vienu no uzskatāmākajiem piemēriem minot Rīgas brīvostu.
Kaut veicot revīzijas, konstatēti nepamatoti un nelietderīgi tēriņi vairāku miljonu apmērā, neviens vainīgais tā arī nav sodīts. «Kā atruna tiek minēts, ka jāgaida, līdz policija tiks galā. Bet paralēli kriminālatbildībai taču pastāv arī administratīvā atbildība, un tā netiek piemērota,» sacīja valsts kontroliere.
Strukturālo reformu lietderības izvērtēšana ir vēl viens sāpīgs klupšanas akmens. Krūmiņa norādīja, ka, piemēram, likvidējot Valsts būvvaldi, vērā ņemama finanšu ietaupījuma tā arī nav bijis, toties būtiski pasliktinājies būvniecības uzraudzības process, kas rada nozīmīgu kaitējumu sabiedrībai. VK arī bieži saskārusies ar to, ka lēmumi par strukturālajām reformām ir politiski, neizvērtējot to lietderību ilgtspējīgas attīstības ziņā.
Nekompetence, kā arī uzraudzības trūkums ir starp kliedzošākajām problēmām, neslēpa valsts kontroliere, piemēram, valsts galvojums «Liepājas metalurga» gadījumā bijis vairāk nekā neizsvērts.
Civildienestu ierēdņu izpratne par savu darbu nereti liekot vēlēties labāku. «Trūkst fokusēšanās uz mērķi,» norādīja Krūmiņa, jo VK saskaroties ar faktu, ka finanšu līdzekļi tiek tērēti par procesu, nevis par to, lai tiktu sasniegts labākais iespējamais rezultāts.
Jau vēstīts, ka Valsts kontrole trešdien rīkoja sanāksmi, kurā atskatījās uz 2013.gadā paveikto.