Turpinoties Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes darbības izvērtēšanai, viņa uzaicināta uz Satversmes aizsardzības biroju (SAB). Dreimane uzskata, ka pašlaik viņas darbības izvērtēšanas process ir kļuvis prettiesisks un neobjektīvs.
Valsts kancelejas direktore: manas darbības izvērtēšana - prettiesiska un neobjektīva
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
ašlaik Dreimanes darbības vērtēšana ir ieilgusi, un, kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, politikas kuluāros jau runā, ka, visticamāk, viņa zaudēšot vietu Valsts kancelejas vadībā.
Dreimane atzina, ka viņas izvērtēšanas komisijas vadītājs, Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets viņu ir informējis, ka no SAB saņemta informācija, kas kļuvusi par iemeslu vērtēšanas procesa atlikšanai uz nenoteiktu laiku. Dreimane ir neizpratnē par šādu situāciju, jo komisijas locekļu «vidējais aritmētiskais» vērtējums viņas darbībai esot «ļoti labi».
Tagad Dreimanei būšot jādodas uz SAB, lai tur iepazītos ar šīs iestādes Mežvietam sūtītās vēstules saturu.
Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) preses sekretāre Aiva Rozenberga apstiprināja, ka premjerministre no valsts drošības iestādēm saņēmusi informāciju par Valsts kancelejas vadītāju un jautājumiem, kas iestādēm radušies, saistībā ar nacionālo drošību.
Straujuma ir informēta par nepieciešamo sarunu ar Valsts kancelejas direktori, un tālākā rīcība sekos pēc tam, kad būs slēdziens par sarunu norisi.
Savukārt Dreimane apstiprināja, ka viņai pielaide valsts noslēpumam vēl nav anulēta.
Viena no SAB funkcijām ir pielaižu izsniegšana darbam ar valsts noslēpumu.
Dreimanei pirmās kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpuma objektiem esot vairāk nekā 14 gadus.
Speciālās atļaujas izsniedz uz noteiktu termiņu, bet ne ilgāku par pieciem gadiem. Dreimane nesen izplatīja paziņojumu, kurā pauda viedokli, ka kārtība, kādā Latvijā piešķir pielaidi valsts noslēpumam, neatbilst Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas prasībām, turklāt neesot noteikti nekādi kritēriji, pēc kuriem tiek izvērtēta pielaide valsts noslēpumam. Šāda paziņojuma izplatīšana politikas kuluāros radīja runas, ka Dreimanei pašai radušās problēmas ar pielaidi valsts noslēpumam.
«Lai arī esmu vērsusies Drošības policijā ar lūgumu ļaut iepazīties ar vēstulē minēto informāciju un argumentiem, kas ir manas tiesības, līdz pat šim brīdim neesmu to saņēmusi,» norāda Dreimane.
Ar minētās vēstules saturu viņa varēšot iepazīties tikai SAB telpās,
kur viņa nevarēšot ņemt līdzi savu advokātu, ko Dreimane uzskata par rupju cilvēktiesību pārkāpumu.
Dreimanei radies priekšstats, ka izvērtēšanas komisijai neesot svarīgi nedz viņas sasniegtie mērķi VK vadībā, nedz paveiktie darbi, jo visu nosakot SAB. «Lai gan SAB pārstāvis nav iekļauts komisijas sastāvā, tomēr tas «spēlē pirmo vijoli» manā vērtēšanas procesā,» pauž valsts pirmā ierēdne, pēc kuras vārdiem, uz viņu kā iestādes vadītāju tiekot izdarīts spiediens, kā arī pārkāptas viņas gan cilvēka, gan arī ierēdnes tiesības.
Pagaidām vēl nav zināms datums, kad Dreimane varētu ierasties SAB - tas patlaban tiekot saskaņots. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka SAB telpās
ar vēstules saturu jau ir iepazīstināta Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Lai gan nākamā novērtēšanas komisijas sēde bija plānota rīt, tā ir atlikta, jo saņemta informācija, ka bez SAB apmeklējuma klātienē un pārrunām Dreimanes novērtēšana neturpināsies.
Jau ziņots, ka gada sākumā tika izveidota komisija Dreimanes darba novērtēšanai, tomēr pēc pirmās reizes galīgais atzinums netika sniegts. Ministru prezidente Straujuma skaidroja, ka ir saņemta papildu informācija, ko nepieciešams izvērtēt.