Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9708380t1h1994.jpg)
Pagājušajā nedēļas nogalē notikušās «Latvijas Dzelzceļa» valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa 50. dzimšanas dienas svinības Rundāles pilī apmeklēja «Krievijas dzelzceļa» prezidents Vladimirs Jakuņins, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «De facto». Jakuņins kopš pagājušā gada marta iekļauts ASV «melnajā sarakstā». Sankcijas pret viņu vērst plānoja arī Eiropas Savienība, bet Latvijas politiķi un diplomāti pret to iebilda.
«De facto» atnākušo vidū pamanīja gan satiksmes ministru Anriju Matīsu («Vienotība»), gan Satiksmes ministrijas valsts sekretāru Kasparu Ozoliņu. Tāpat bijušo šīs nozares ministru Aivi Roni. Pavēlu uz viesībām ieradās ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) kopā ar vīru - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktoru Andri Ozolu.
Taču daudz interesantāks ir lūgto viesu saraksts no Krievijas. Viens no viņiem - Salmans Babajevs. Viņš ir «Krievijas dzelzceļa» viceprezidents. Šis uzņēmums ir viens no lielākajiem «Latvijas Dzelzceļa» sadarbības partneriem. Turklāt arī pašam Magonim jau pāris gadu pieder daļas Čeļabinskā reģistrētā kompānijā, kas nodarbojas ar kravas pārvadājumiem pa dzelzceļu Krievijā un Kazhastānā.
Magoņa viesu vidū arī Boriss Lapidus – Babajeva kolēģis un «Krievijas dzelzceļa» prezidenta Vladimira Jakuņina padomnieks. Lapidus ir arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārstāvētās partijas «Vienota Krievija» nodibinātās lobistu komisijas rūpniecības un uzņēmējdarbības jautājumos loceklis.
Taču par svarīgāko Magoņa viesi var uzskatīt Vladimiru Jakuņinu. Jakuņins ir «Krievijas dzelzceļa» prezidents. Viņš uzskatāms par vienu no Putina līdzgaitniekiem. Kopā ar Putinu strādājis Valsts drošības komitejā. Jakuņins ir arī fonda «Russkij Mir» padomes loceklis. Tas ir viens no Kremļa «maigās varas» finansētājiem Latvijā. Jakuņins koordinē attiecības ar prokrieviskajām partijām Eiropā. Saņēmis virkni Krievijas augstāko valsts apbalvojumu. Kopš pagājušā gada marta Jakuņins iekļauts ASV nevēlamo personu sarakstā, pret kuriem vērstas ekonomiskās sankcijas, kā arī liegta iebraukšana valstī.
«Tā ir jubilāra kompetence, kuri cilvēki tiek aicināti. Es biju uzaicināta līdz ar savu vīru. Nevērtēju jubilāra izvēli, kurus aicināt, kurus ne,» īsi komentē Reizniece-Ozola. Arī viņas vīrs Ozols sakāmajā ir skops: «Mani neizbrīnīja. Tā ir cilvēka izvēle. Kāpēc tieši izbrīnīja? Man šķiet, ka viesus katrs uzaicina, kādus viņš grib.»
Pēc biznesa žurnāla «Forbes» aplēsēm 2013. gadā vien Jakuņins valsts darbā nopelnījis 15 miljonus ASV dolāru. Taču Krievijas fonds «Cīņai ar korupciju» izpētījis, ka Jakuņina bagātība vairojas ne tikai no viņa atalgojuma dzelzceļā. Jakuņina ģimene nodibinājusi virkni uzņēmumu, kas nopelna uz «Krievijas dzelzceļa» rēķina. Piemēram, lai nopirktu vilcienu biļetes internetā, pasažieriem nākas maksāt komisiju uzņēmumam, kas piederot Jakuņina ģimenei.
Krievijas fonda «Cīņai ar korupciju» pētnieks Giorgijs Alburovs norāda, ka Jakuņins «nekad nav nodarbojies ar uzņēmējdarbību. Šis cilvēks vienmēr bijis valsts pārvaldē vai strādājis valsts uzņēmumos. Tas noticis līdzās Vladimira Putina karjerai. Viņi kopā bija Pēterburgā, viņi kopā ir veidojuši «Ozero» kooperatīvu. Viņi kopā strādāja VDK. Katru reizi, kad panākumi karjerā bija Valdimiram Vladimirovičam, pēc kāda laika arī Vladimirs Jakuņins saņēma jaunu amatu.»
Skaidrs ir tas, ka Jakuņina saites ar Putinu ir ciešas. Turklāt Jakuņins ir Kremļa rupors ne tikai Krievijā, bet arī ārpus tās. Pērn Jakuņinu un uzņēmumu «Krievijas dzelzceļš» vēlējās iekļaut arī Eiropas Savienības sankciju pret Krieviju sarakstos. Pret to asi iebilda Latvijas politiķi un diplomāti. Toreiz kā iemeslu norādīja, ka uzņēmums ir galvenais partneris pārvadājumos caur Latviju. Taču pagājušās nedēļas nogales pasākums liek domāt, ka abu valstu amatpersonu attiecības kļuvušas ļoti ciešas.
«Es nedomāju, ka kāds Eiropā to pārpratīs un uzskatīs, ka mēs šādu sankciju nepiemērošanu pieprasām uz personīgo pazīšanos pamata,» uzskata Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš («Vienotība»). Uz «De facto» jautājumu, vai viņu neizbrīnija Magoņa viesu saraksts, atbild: «Varbūt vecos laikos nē, jo daudz tādas lietas notika. Varbūt tagad mēs uz to savādāk skatāmies, ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā un saspīlēto situāciju, kas tagad ir.»
«De facto» secina, ka Jakuņina vizīte Magoņa svinībās politiķiem ir kā «karsts kartupelis». Situācija ir divdomīga, un komentēt to īsti neviens nevēlas. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs («Vienotība») no intervijas atteicās, norādot, ka «nekomentēšot privātus pasākumus». Arī Nacionālā apvienība, kas bijusi skarba sankciju jautājumos, šoreiz cenšas atrast diplomātisku izeju. «Es pats personīgi nesaskatu automātiski kādu negatīvu lietu, ja dzelzceļa vadītāji apmeklē viens otra privātos pasākumus, ja tas ir tāds simbolisks draudzības apliecinājums,» norāda Saeimas Ārlietu komisijas deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK).
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss šonedēļ bija atvaļinājumā. Taču telefonsarunā ar «De facto» viņš norāda, ka tikai sasveicinājies ar Magoņa viesiem no Krievijas: «Viņam (Jakuņinam) nav nekādu ierobežojumu pārvietoties Eiropas Savienībā. Viņš Latvijā bija uz privātu pasākumu pēc Magoņa kunga uzaicinājuma, es pieļauju. Tāpat viņš noteikti apmeklē arī citas Eiropas Savienības dalībvalstis. Tā ka es nedomāju, ka tas kaut kādā veidā – juridiski vai citādi – ir nosodāmi. Tieši otrādi! Parādot attieksmi, kāda ir personīgā attieksme pret Magoņa kungu, tas ir ļoti pozitīvs signāls.»
Pats Magonis ar sava preses sekretāra starpniecību «De facto» atbildēja, ka «to, kādus cilvēkus viņš pazīst, kā arī privātos pasākumus, nekomentēs». Līdzās tam norādot, ka ««Latvijas Dzelzceļa» līdzekļi šā pasākuma organizēšanā neesot izmantoti».