Savukārt, kā konferencē stāstīja LU docents Juris Cālītis, liedzot par aizbildņiem kļūt arī tiem cilvēkiem, kuri nav bērna radinieki, vai cilvēkiem, ar kuriem bērnam izveidojusies emocionāla saite, tiks sagrauts Latvijas brīvvalsts laikā iedibinātais aizbildniecības institūts, kā arī no iespējas kļūt par aizbildni tiks norobežota lielākā sabiedrības daļa.
Cālītis uzskata, ka, sašaurinot personu loku, kas var kļūt par bāreņu aizbildņiem, lielākā sabiedrības daļa tiks atsvešināta no palīdzības sniegšanas bērniem, kā arī tiks nopietni kaitēts bērnu interesēm.
Kā uzsvēra Taivāns, adopcijas veikšanas atvieglošana ārvalstu pilsoņiem ir pretstatā ar valsts uzstādīto mērķi veicināt reemigrāciju, jo grozījumi paredz vieglāku bērnu aizplūšanu uz ārzemēm.
Tāpat grozījumi veicinās sabiedrības depersonalizāciju, jo
lielai daļai Latvijas pilsoņu vairs nebūs iespēja kļūt par bērna, kurš nav viņu radinieks, aizbildni,
skaidroja Taivāns. Viņš uzskata, ka grozījumi ir kāda interesēs, un šis «kāds» nav valsts.
Savukārt, kā stāstīja biedrības «Zvannieku mājas» pārstāve Linda Balčūne, jau patlaban teju 200 bērnu katru gadu tiek adoptēti uz ārzemēm. Viņa uzsvēra, ka nav pieļaujama situācija, kad Latvija katru gadu zaudē vairāk nekā 100 bērnu.