Trampa un Putina samits: kurš būs ieguvējs?

Donalds Tramps un Vladimirs Putins

FOTO: Reuters

Šodien Helsinkos notiks ASV un Krievijas valsts galvu Donalda Trampa un Vladimira Putina tikšanās. Helsinkos Tramps ieradies pēc vētraina NATO samita un vizītes Lielbritānijā, ko briti pavadīja ar protestiem. Lai arī pagājušonedēļ samitā Tramps uzstāja uz NATO dalībvalstu aizsardzības budžetu palielināšanu, kas spēcinātu NATO kolektīvās aizsardzības spējas, tomēr viņš nesniedza skaidri noraidošu atbildi uz jautājumu, vai viņš būtu gatavs pēc Putina lūguma pārtraukt ASV militārās mācības Baltijas valstīs. Ņemot vērā Trampa neparedzamo izturēšanos, valda liela neskaidrība par to, kas gaidāms no Trampa un Putina samita. Galvenais jautājums - kurš no tā būs ieguvējs?

(Papildināta ziņa.)

Kurš būs ieguvējs?

Gaidāms, ka Tramps un Putins samita laikā apspriedīs jautājumus, kas rada spriedzi ASV un Krievijas attiecībās: aizdomas par Krievijas iejaukšanos 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanās, militārās darbības Ukrainā un Sīrijā un ekonomiskās sankcijas, ko ASV kā sodu uzlikušas Krievijai.

Divpusēja tikšanās ar ASV prezidentu - tā vien Putinam jau būs uzvara, raksta raidorganizācija «Bloomberg», īpaši tāpēc, ka ASV turpinās izmeklēšana par to, vai Trampa kampaņa priekšvēlēšanu laikā sadarbojās ar Kremli vai tam pietuvinātām personām. Taču kāds ieguvums būs Trampam - uz šo jautājumu ir grūtāk atbildēt. Vairāki ASV politiķi un ārpolitikas eksperti pauduši bažas par gaidāmo tikšanos.

«Ja Baltais nams ir tik nepārliecināts par draudiem, ko rada Putina kungs, kā tas izskatās, tad tikšanās starp Krievijas prezidentu un viņa [amerikāņu] kolēģi ir ļoti satraucoša,» ceturtdien sacīja republikāņu senators Džefs Fleiks. Apbrīna, ko Tramps izrādījis Putinam, ir «krietni pārspīlēta», uzskata Fleiks.

Republikāņu senators Džons Makeins uzsvēra, ka Trampam «ir jāparāda Vladimiram Putinam, ka [Tramps] ir stiprs un nelokāms».

Tramps pagājušonedēļ atzina, ka viņam neesot saraksta ar prasībām, ko tikšanās laikā izvirzīt Krievijai. «Mēs tiksimies, neko daudz negaidot,» Tramps paziņoja preses konferencē NATO samita laikā Briselē. «Mēs gribam skaidrību par Sīriju. Un mēs, protams, uzdosim jūsu mīļāko jautājumu par iejaukšanos [vēlēšanās]. Es vēlreiz uzdošu šo jautājumu. Bet mēs runāsim arī par citām lietām. Mēs runāsim par Ukrainu.»

ASV politikas vērotāji nobažījušies, ka Putins varētu pārliecināt Trampu piekāpties Krievijai svarīgos jautājumos, piemēram, daļējai sankciju atcelšanai, pretī dodot vien tukšus solījumus - līdzīgi kā tas nesen notika samitā ar Ziemeļkorejas diktatoru Kimu Čenunu.

«Joprojām nav Trampa-Putina tikšanās dienaskārtības,» intervijā laikrakstam «USA Today» norāda domnīcas «Brookings Institution» Krievijas analītiķe Alīna Poļakova. «Putinam šī neskaidrība ir ieguvums. Trampam tā ir vājā vieta.»

Tramps svētdien gan izteicies, ka no tikšanās ar Putinu negaida īpašus rezultātus. Intervijā telekanālam CBS viņš norādījis, ka no šīm sarunām «negaida neko sliktu, bet, iespējams, kaut ko labu».

ASV nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons savukārt intervijā telekanālam ABC raksturojis gaidāmo tikšanos kā «nestrukturētu» un atzinis, ka no tās netiek gaidīti konkrēti rezultāti.

Lai arī sarunu iznākumu grūti prognozēt, pirms samita izskatās, ka lielākais ieguvējs no tikšanās būs Putins.

Nokaitētā gaisotnē aizvadītais NATO samits

Pagājušonedēļ Tramps NATO samitā atkārtoja prasību, ka citām NATO dalībvalstīm steidzīgi jāpalielina savs aizsardzības budžets līdz pat 4%. Viņš arī izteicās, ka Vācija gāzesvada «Nord Stream 2» dēļ esot kļuvusi par «Krievijas gūstekni». Samita laikā anonīmi avoti ziņu aģentūrai DPA sacīja, ka Tramps esot piedraudējis izstāties no NATO, taču citu mediju avoti to noliedza.

Lai arī samita noslēgumā Tramps preses konferencē pauda optimismu par NATO, tomēr viņa izteikumi atkal no jauna radīja šķelšanos sabiedroto vidū.

Iejaukšanās ASV vēlēšanās

ASV specdienesti pērn publicēja ziņojumu, kurā secināja, ka pastāv pierādījumi Krievijas mēģinājumiem iejaukties 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās. Šomēnes specdienestu secinājumus apstiprināja ASV Senāta Izlūkošanas komiteja.

Tramps apgalvo, ka esot Putinam jautājis par iejaukšanos vēlēšanās abās iepriekšējās tikšanās reizēs starptautisku samitu laikā. «Katru reizi, kad viņš mani redz, viņš saka - es to nedarīju,» pagājušā gada novembrī teica Tramps. «Es ticu, kad viņš to saka. (..) Es domāju, ka [Putinu] tas aizvaino, kas nenāk par labu mūsu valstij.»

Tramps Briselē teica, ka samitā atkal jautās Putinam, vai Krievija iejaukusies ASV vēlēšanās. Tas gan nekādā veidā negarantē, ka viņš saņems patiesu atbildi.

Tikšanās Helsinkos notiks trīs dienas pēc tam, kad ASV Tieslietu ministrija izvirzīja apsūdzības 12 Krievijas armijas izlūkdienesta (GRU) virsniekiem par mēģinājumu ietekmēt 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu. Saistībā ar šīm apsūdzībām, ko Maskava noliedz, Amerikas Savienotajās Valstīs izskanējuši Trampam adresēti aicinājumi atcelt Helsinku tikšanos.

Tramps Intervijā telekanālam CBS svētdien atzina, ka nav domājis pieprasīt, lai Maskava izdod apsūdzētos Vašingtonai.

Krimas jautājums

Viens no galvenajiem jautājumiem, ko Tramps un Putins varētu apspriest samitā, ir Krievijas veiktā aneksija 2014. gadā. Pēc tās ASV un Eiropas valstis aplika Krieviju ar ekonomiskajām sankcijām.

Pagājušonedēļ Briselē Tramps vainoja savu priekšgājēju Baraku Obamu, ka viņš esot pieļāvis aneksiju.

Tramps pagājušomēnes neizslēdza iespēju, ka varētu akceptēt Krimas pievienošanu Krievijai, uz žurnālistu jautājumiem par to atbildot vienkārši ar «redzēsim». Savukārt NATO samitā Tramps uzsvēra Krievijas ieguldījumus Krimā kopš tās okupācijas.

Baltā nama pārstāve Sāra Sandersa gan atkārto Vašingtonas pozīciju, ka AS neatzīst Krimas aneksiju. «Sankcijas pret Krieviju paliks spēkā, kamēr Krievija atdos pussalu Ukrainai,» viņa teica preses konferencē 3.jūlijā.

Līdzīgi Tramps arī nesniedza skaidru atbildi uz jautājumu, vai būtu gatavs pārtraukt militārās mācības Baltijas valstīs, ja Putins to prasītu.

Kā iepriekš atzinusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, šo tikšanos viņa gaida ar bažām. «Mums tas allaž rada bažas. Mēs zinām, kas ir Putins, mēs zinām, kas ir mūsu kaimiņvalsts, un zinām, uz ko varam cerēt. Tādēļ uz šo tikšanos un iespējamajiem rezultātiem raugāmies ļoti nopietni,» viņa sacīja.

Uz augšu