VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) kategoriski nepiekrīt Latvijas Televīzijas raidījuma «DeFacto» interpretācijai par VNĪ rīcību pēc Rīgas pils ugunsgrēka un darbinieku ieguldītā darba noniecināšanai, apšaubot prēmiju izmaksāšanu par darbinieku veikumu 2013.gada pirmajā pusē, informē VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina.
Jau ziņots, ka VNĪ darbiniekiem izmaksājis prēmijas pagājušā gada vasarā pēc postošā ugunsgrēka šī uzņēmuma apsaimniekošanā esošajā Rīgas pilī, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «De Facto». Turklāt pusotra gada laikā VNĪ darbiniekiem prēmijās izmaksāts teju pusmiljons latu (711 000 eiro), izvērtējot tikai peļņas esamību vai uzņēmuma pamatdarbības ieņēmumu izpildi, kur 78% nāk no valsts iestādēm, kurām īpašumi iznomāti.
Rīgas pils rekonstrukcija ir viens no vairāk nekā desmit sāktiem vērienīgiem projektiem valstī - policijas telpas Daugavpils cietoksnī, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Cēsu depo, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēku rekonstrukcija, Jaunais Rīgas teātris, Okupācijas muzejs un citi, pie kā VNĪ strādāja 2013.gada 1.pusgadā, norāda Laukšteina, piebilstot, ka minētajā periodā VNĪ darbiniekiem nācās ieguldīt milzīgu darba apjomu, lai izpildītu VNĪ plānus, kas sekmēja ienākumu kāpumu no pamatdarbības par 70%, salīdzinot ar 2012.gada attiecīgo periodu.
«VNĪ vēlas uzsvērt, ka arī Valsts kontroles (VK) ziņojumā prēmiju izmaksā netika konstatēti likumdošanas pārkāpumi, bet tikai norādīts uz prēmiju aprēķināšanas sistēmas pilnveidi attiecībā uz katra darbinieka veikumu, kas tādējādi atbilstu labākajai starptautiskajai praksei. Ievērojot Finanšu ministrijas un VNĪ apstiprināto prēmiju fondu un pamatojoties uz esošo darbinieku motivācijas sistēmu, darbiniekiem prēmijas ir jāizmaksā pie nosacījuma, ja ceturksnis ir noslēgts ar plānotajiem pamatdarbības ieņēmumiem,» sacīja Laukšteina.
2013.gada otrajā ceturksnī VNĪ pamatdarbības ieņēmumi tika pārsniegti par 3%, bet, salīdzinot ar 2012.gada attiecīgo periodu, pieaugums veido 70%, līdz ar to darbinieku prēmēšana bija pamatota, uzsver Laukšteina. Ņemot vērā VK ieteikumu, VNĪ līdz jūlijam plāno izstrādāt darbinieku motivēšanas un prēmēšanas sistēmu, kurā vērtēšanas kritērijos būs iekļauti kā uzņēmuma darbības rezultāti un sasniegtie ilgtermiņa mērķi, tā arī darbinieka individuālie mērķi darba pienākumu izpildē. Tādējādi VNĪ prēmiju aprēķināšanā un izmaksāšana būs saskaņā ar labāko starptautisko praksi.
«Tai pašā laikā VNĪ apzinājās situācijas nopietnību pēc ugunsnelaimes Rīgas pilī, tāpēc šajā projektā iesaistīto darbinieku rīcība tika rūpīgi izvērtēta. Pērn par otro ceturksni kopējais prēmiju apjoms tika samazināts, un 30% no sākotnēji plānotā prēmiju apjoma netika izmaksāti. Ņemot par pamatu 2013.gada rādītājus, vidējā darba alga VNĪ ir 560 latu (795 eiro) pirms nodokļu nomaksas, bet atalgojuma mainīgās daļas (prēmijas) apjoms veido vidēji 10%,» skaidroja VNĪ pārstāve.
Laukšteina norāda, ka VNĪ pieaicinātā Igaunijas vadošā ekspertīžu biroja slēdzienā par Rīgas pils ugunsgrēku ir konstatēts, ka ugunsgrēka izcelšanās vieta ir būvnieka rīcībā nodotā Rīgas pils daļa, un ugunsgrēka izcelsme nekādā veidā nav saistīta ar pils elektroinstalācijām, bet, kā norāda eksperti, ugunsgrēks izcēlās no dzirksteles, kvēlojošas cigaretes vai jebkura cita atklātas uguns avota.
«Līdz ar to izskanējušie pārmetumi, ka uguns izcelšanos VNĪ saviem spēkiem varēja novērst, ir absolūti nepamatoti. Ugunsgrēka izcelšanās brīdī Rīgas pils daļa jau vairāk nekā astoņus mēnešus bija nodota būvnieku atbildībā. Pieņemot objektu rekonstrukcijai, būvniekam Rīgas pils faktiskais stāvoklis bija labi zināms,» uzsver Laukšteina.
VNĪ pauž nožēlu, ka ugunsgrēks izcēlās Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas laikā, kas tieši bija paredzēta, lai cita starpā sakārtotu arī visus atlikušos ar ugunsdrošību saistītos jautājumus, tāpēc pilnībā nepamatots ir apgalvojums par jebkādu neizdarību pēc VUGD apsekošanas 2009.gadā. Liela daļa norāžu tika izpildītas uzreiz, bet atlikusī daļa ieplānota rekonstrukcijas veikšanas laikā, piebilda Laukšteina.
Kā ziņots, pērnā gada 20.jūnija vakarā Rīgas pilī, kurā noritēja rekonstrukcijas darbi, izcēlās ugunsgrēks. Kopējā pils degšanas platība bija 3200 kvadrātmetru - izdega jumta konstrukcijas un bēniņu telpa 2400 kvadrātmetru platībā, 4.stāvā - 600 kvadrātmetru platībā, bet 3.stāvā - 200 kvadrātmetru platībā. Par ugunsgrēka iemesliem tika sākts kriminālprocess.
Jūnijā notikušā Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas izdevumi tiks segti no pils būvniecībai paredzētā finansējuma 19,65 miljonu latu apmērā, 3.decembrī nolēma valdība.