Advokāts apgalvo - Fliku neaicināja uz pratināšanu Latvijas vēstniecībā Berlīnē (19)

Kā ziņots, Fliks esot atteicies ierasties uz apsūdzības uzrādīšanu un nopratināšanu prokuratūrā, kā arī Latvijas vēstniecībā Berlīnē, aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga. Pagaidām nav zināms, vai prokuratūra varētu Fliku izsludināt meklēšanā. Šēnberga norādīja, ka pašlaik tiek lemts par tālāko rīcību.

Ģenerālprokuratūra joprojām neatklāj, pēc kāda Krimināllikuma panta pērn novembrī pieņemts lēmums par Flika saukšanu pie kriminālatbildības.

Tihonovs skaidro, ka Fliks neatteicās no ierašanās prokuratūrā, bet neuzskata par pieņemamu likumā noteiktās kārtības neievērošanu. «Viņam kā Vācijas pilsonim nebija privātā kārtā jāierodas citas valsts prokuratūrā, bet ir tiesības sagaidīt, ka Latvijas tiesībsargājošās iestādes rīkosies vismaz atbilstoši Latvijas Kriminālprocesa likumam un aicinās Fliku uz procesuālo darbību veikšanu Vācijas prokuratūrā saskaņā ar starptautiskās tiesiskās sadarbības noteikumiem,» norāda advokāts.

Pēc viņa teiktā, Fliks vēlas atbildēt uz jautājumiem, izskaidrot to, kas nav saprotams, un novērst pārpratumu, kas radies dažu valsts amatpersonu un konsultanta kļūdainas rīcības un citu personu nezināšanas dēļ. Tomēr Fliks vēlas šīs darbības īstenot noteiktajā kārtībā leģitīmā iestādē un noteiktā procedūrā, uzsver Tihonovs.

«Šāda procesuālā kārtība ir zināma gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), gan arī prokuratūrai. Tā ir vispārpieņemta prakse rīkoties saskaņā ar likumu un procesuālas darbības attiecībā uz ārvalstniekiem īstenot starptautiskās sadarbības ietvaros. Tomēr šī kārtība netiek ievērota attiecībā pret Fliku, acīmredzami viņa ieguldījumu nepamatotas nacionalizēšanas dēļ,» pauž advokāts.

Fliks rakstveidā ir norādījis Latvijas prokuratūrai, ka noteikti vēlas izmantot savas tiesības, un lūdzis tikt nopratinātam Vācijas tiesībsargājošās iestādēs saskaņā ar tiesiskās palīdzības lūgumu. Fliks neizprot plašsaziņas līdzekļos atspoguļotās apsūdzības būtību, jo viņš kā sabiedrības «airBaltic» vadītājs ir vēlējies vienīgi to labāko uzņēmumam - samazinājis izdevumus, kur tie ir nepamatoti, un aicinājis Satiksmes ministriju (SM) kā lielāko akcionāru uz aktīvu rīcību.

Fliks ir lūdzis prokuratūru uzdot jautājumus, ja tādi ir, lai uz tiem varētu atbildēt.

Krimināllietā, kurā Flikam esot piemērots aizdomās turamā statuss, attiecībā uz Fliku nav veikta neviena kriminālprocesuāla darbība Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Flikam nav pat dotas tiesības sniegt paskaidrojumus.

Jau ziņots, ka KNAB izmeklētājs rosināja prokuratūrai saukt pie kriminālatbildības bijušo «airBaltic» amatpersonu par tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, kas izraisījušas smagas sekas. Krimināllikums par šādu noziegumu paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

KNAB preses paziņojumā iepriekš norādīja, ka iegūtie pierādījumi dod pamatu pieņēmumam, ka «airBaltic» amatpersona, iespējams, nolūkā ietekmēt Latvijas Ministru kabineta un amatpersonu lēmumus saistībā ar uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu 2011.gada 12. un 13.septembrī nepamatoti atcēlusi vairākus aviokompānijas reisus.

KNAB izmeklētājs uzskata, ka bijusī «airBaltic» amatpersona, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, nav rīkojusies dienesta interesēs, bet pretēji tām - atceļot vairākus lidojuma reisus, amatpersona ar savām darbībām ne tikai grāvusi uzņēmuma reputāciju nacionālā un starptautiskā mērogā, bet arī radījusi mantisku zaudējumu lielā apmērā.

Saskaņā ar uzņēmuma iesniegumu procesa virzītājs šajā kriminālprocesā par cietušo ir atzinis «airBaltic», kas pieteicis kompensācijas pieteikumu 14 496 latu apmērā.

Ziņots arī, ka «airBaltic» 2011.gada 12.septembrī bez konkrēta iemesla no Rīgas atcēla četrus reisus - uz Briseli, Berlīni, Viļņu un Tallinu. Paziņojumu par reisu atcelšanu lidsabiedrība lidostai sniegusi 12.septembrī no rīta. Savukārt 13.septembrī «airBaltic» atcēla atsevišķus lidojumus uz pieciem galamērķiem. Kopumā tika atcelti 14 lidojumi. 13.septembrī tika atcelts izejošais un ienākošais reiss starp Rīgu un Stokholmu, izejošais un ienākošais reiss uz Berlīni, izejošais un ienākošais reiss uz Briseli, divi izejošie un divi ienākošie reisi uz Tallinu un divi izejošie un divi ienākošie reisi uz Viļņu.

SM norādīja, ka šādu «airBaltic» valdes rīcību, nepaziņojot lidojumu atcelšanas iemeslus, iespējams kvalificēt kā apzinātu kaitniecību, jo tā grauj uzņēmuma reputāciju, rada finansiālus zaudējumus un samazina uzņēmuma vērtību.

«airBaltic» atcelto reisu dēļ cieta arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš nevarēja paredzētajā laikā no Briseles atgriezties Rīgā.

Fliks darbu lidsabiedrībā pēc toreizējo akcionāru - Latvijas valsts un SIA «Baltijas Aviācijas sistēmas» - vienošanās pameta 2011.gada rudenī, kad kļuva skaidrs, ka lidsabiedrības zaudējumi ir sasnieguši rekordapjomus. Pašreizējais vadītājs Martins Gauss informēja, ka 2011.gadā lidsabiedrība strādāja ar 77 miljonu latu zaudējumiem.

«Klients pauž lielu neizpratni par to, kopš kura laika KNAB ir kļuvis par lielo aviācijas ekspertu. Tas tiek saistīts ar to, ka «airBaltic» no apmēram 55 000 lidojumu gadā vidēji tiek atcelts 1000 reisu. No 55 000 viens procents tiek atcelts tehnisku problēmu dēļ, kā, piemēram, slikts laiks un tamlīdzīgi, viens procents tiek atcelts, iepriekš plānojot. KNAB atlasījis atsevišķus reisus, un kāpēc tie ir krimināli reisi - tas ir pagaidām miglā tīts un nesaprotams aspekts,» iepriekš norādīja Tihonovs.

Fliks, pēc advokāta teiktā, pašreiz joprojām vada samērā lielu aviācijas kompāniju un uzturas Vācijā un Francijā.