Rīgas dome: Cilvēkiem vienkārši nepatīk cipars

«Tā ir Rīgas sociālā politika, pie tam tā ļoti labi koriģējas ar valsts sociālo politiku, valsts pamatnostādnēm, tajā skaitā - atgriezt tos cilvēkus, kas aizbraukuši no valsts un dzīvo kaut kur Anglijā, Lielbritānijā, Īrijā utt. Atvainojiet, cilvēkus nevar atvest atpakaļ, vienkārši apsolot 1000 eiro algu. Cilvēkiem jābūt pārliecinātiem, ka viņu bērni šeit mācīsies skolā, tajā skaitā bērni varēs izmantot sabiedrisko transportu bez maksas, ka viņu vecāki un vecvecāki šeit dzīvos –

tas ir skats uz Latvijas valsts nākotni,»

diskusijas karstumā klāstīja Baraņņiks.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs trešdien LTV diskusijā atteicās piedalīties - viņš norādījis, ka viņam esot citi plāni šim vakaram.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Dainis Locis atzina, ka atlaides, protams, ir ļoti laba lieta, «mēs arī kā Rīgas domes deputāti esam priecīgi, ka varam attiecīgām iedzīvotāju grupām piedāvāt atlaides,» taču viņš uzsvēra, ka saskaņā ar likumu šīs priekšrocības nodrošināmas par pašvaldības budžeta līdzekļiem un

gaidīt kaut kādas dotācijas no valsts par to, kā Rīgā tiek veikta sociālā politika, nav pieļaujami.

Viņš arī uzsvēra, ka Rīgas domes apgalvojumi, ka biļešu cenu celšanā vainojama valsts, kas atteicās piešķirt miljonus «Rīgas satiksmei», ir nekorekti, jo jau no paša sākuma nav bijusi nekāda runa par dotāciju pašvaldības uzņēmumam, bet gan par to, kā šo jautājumu risināt ar pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda starpniecību.

Baraņņiks iebilda, ka Rīga patlaban pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā iemaksā 74% no tā kopējā finansējuma, kamēr valsts - tikai 11%. Viņš arī atgādināja, ka aptuveni 40% Rīgā strādājošo nav galvaspilsētā deklarējušies, tāpēc to maksātais ienākuma nodoklis Rīgas kasei iet secen.

«Vienotības» Rīgas domes frakcijas vadītāja Sarmīte Ēlerte gan pauda viedokli, ka, runājot par šiem jautājumiem, nav pareizi runāt par abstraktām pašvaldībām, jo Rīga ļoti atšķiras no Carnikavas, Daugavpils un jebkuras citas pašvaldības. «Pirmkārt, Rīga ir valsts centrā, otrkārt, tā ir galvaspilsēta, treškārt,

cilvēki, kas iebrauc Rīgā, ceļ Rīgas bagātību,

vairo tās kopproduktu, atstāj te savu naudiņu, iepērkas, lieto kultūru. Rīgai no tā ir ienākumi, un precīzi aprēķināt, cik cilvēki nobrauc asfaltu vai cik viņi ienes Rīgai, es pieņemu, ir ļoti grūti,» norādīja Ēlerte. Viņa arī apšaubīja, cik pamatoti, atjaunojot transportlīdzekļu sastāvu, ir maksāt 800 000 eiro par vienu trolejbusu

Ņemot vērā, kā Rīga ir saistīta ar visu pārējo valsti, Ēlerte piedāvā «Rīgas satiksmi» nodot Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram. «Tas nozīmē detalizēti atskaitīties par katru pozīciju, nebūtu 1,2 miljoni vienai politiski manipulējamai arodbiedrībai u.c. Ir skaidrs, ka jebkurš cenu paaugstinājums ir cilvēkiem nepatīkams, bet, ņemot to vērā, tas ir jāizskaidro. Bet «Rīgas satiksme» darbojas kā melnais caurums,» viņa uzskata.

Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica norādīja, ka Rīgas dome, ceļot sabiedriskā transporta un vienlaikus arī stāvvietu cenas, ir aizmirsusi par plāniem samazināt transporta plūsmu un atvieglot satiksmi. Turklāt, palielinot tarifus, Rīgu varētu pamest arī uzņēmumi, jo pārvietoties ar personīgo auto kļūtu izdevīgāk, savukārt ārpus Rīgas nebūtu arī jāmaksā par stāvvietām.

«Rīgas satiksmes» priekšnieks Leonīds Bemhens gan aicināja neieciklēties uz to, ka Rīgā ir paaugstināts tarifs un biļete maksā 1,15 eiro.» Ja paskatāmies uz atlaidēm, mēnešbiļetēm, braucieniem, tās attiecas uz jebkuru pasažieri un to nodrošina Rīgas dome arī visai pārējai Latvijai, visiem iedzīvotājiem. Prognozējam, ka pasažieru skaita kritums drusku būs, bet kopumā, izmantojot ilgtermiņa produktus, tas nebūs katastrofāls, līdz ar to mēs nevaram prognozēt, ka samazināsies cilvēku skaits Rīgā un ka vairāk brauks ar mašīnām.

Ar mašīnām noteikti vairāk nebrauks,

jo šādā veidā – ar stāvvietām, ar sabiedrisko transportu, ar sabiedriskā transporta joslām, tiek organizēta kopējā transporta plūsma. Līdz ar to tā ir sistēma, kurai visu laiku jābūt balansā,» klāstīja Bemhens.

Locis gan apšaubīja Rīgas domes veidotās transporta sistēmas balansu, norādot, ka arī velojoslu ieviešana Rīgas centrā neizskatoties pēc veiksmīga projekta, jo vietām tās apgrūtinot satiksmi.

«Pašreizējā situācijā izdevīgāk ir pārvietoties ar taksometru.

Īsti sakārtota šī sistēma Rīgā nav,» uzskata Locis.

Baraņņiks gan uzsvēra: «Visi piekrīt, ka tā [sabiedriskais transports galvaspilsētā] ir valsts mēroga problēma un ka valstij ir jāpiedalās,» tomēr pārējie diskusijas dalībnieki viņam nepiekrita.

«Kamēr mums nav pārliecības, ka «Rīgas satiksme» ir labi pārvaldīts uzņēmums,

valstij mest tur iekšā miljonus būtu vienkārši amorāli,»

norādīja Ēlerte. Arī Valsts kontroliere Elita Krūmiņa norādīja, ka viņai līdz šim tā arī nav radusies pārliecība, ka «Rīgas satiksmē» līdzekļi tiek izlietoti tiesiski un efektīvi.

Raidījuma noslēgumā uz jautājumu, vai Rīgas dome savu lēmumu par sabiedriskā transporta biļešu cenu celšanu varētu pārskatīt, Baraņņiks attrauca:

«Cilvēkiem vienkārši nepatīk cipars.»