Atbildības sfēru jeb ministriju sadalījums starp potenciālajiem koalīcijas partneriem jaunajā valdībā varētu būt vienlīdzīgs, šodien žurnālistiem sacīja «Vienotības» valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
Āboltiņa: Atbildības sfēru sadalījums būs vienlīdzīgs (40)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa uzsvēra, ka pagaidām vēl nav lemts par atbildības sadalījumu. Tas cilvēks, kurš veido valdību, ir premjera amata kandidāts, kuru nominē Valsts prezidents, atzīmēja «Vienotības» līdere.
Tas, par ko tika runāts - ministrijas starp visiem partneriem varētu tikt sadalītas līdzīgi, akcentēja Āboltiņa.
Ņemot vērā, ka Finanšu ministrija, visticamāk, būs tās partijas pārziņā, kura uzņemsies valdības vadīšanu, proti, «Vienotības», tad šīs partijas pārziņā varētu būt četras ministrijas, bet pārējiem politiskajiem spēkiem pienāktos pa trim ministrijām.
Demisionējošais premjers Valdis Dombrovskis (V) uzsvēra, ka viena no līdzšinējās koalīcijas problēmām bija tā, ka valdības veidošanas procesā atbildību sadalījums bija neproporcionāls, kas atsevišķiem koalīcijas partneriem lika justiem ne līdz galam novērtētiem. Turpmāk no šādas situācijas vajadzētu izvairīties, piebilda Dombrovskis.
Viņš arī akcentēja, ka pirmais solis ir izvirzīt premjera amata kandidātu, kurš tad lielā mērā arī uzņemsies sarunu vadību un nāks ar piedāvājumu par valdības sastāvu, kas varētu gūt Saeimas vairākuma atbalstu.
«Vienotības» līderi prognozēja, ka valdību varētu izveidot divu līdz trīs nedēļu laikā.
Kā ziņots, «Vienotība» šovakar valdes sēdē nolēmusi par Ministru prezidenta amata kandidātu virzīt pašreizējo zemkopības ministri Laimdotu Straujumu (V).
Pēc valdes sēdes «Vienotības» līdere Āboltiņa žurnālistiem apliecināja, ka šodien pieņemti divi lēmumi - Straujuma uzņemta partijas rindās, kā arī «Vienotība» viņu nolēmusi izvirzīt par premjera amata kandidāti.
Jau ziņots, ka, saskaņā ar neoficiālo informāciju savos pašreizējos posteņos varētu palikt vairāki ministri - iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP), ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP), kultūras ministre Dace Melbārde un satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Tāpat, iespējams, savus pienākumus arī jaunajā valdībā turpinās pildīt aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) un veselības ministre Ingrīda Circene (V).
Netiekot izslēgta iespēja, ka pienākumus varētu turpināt pildīt pašreizējais finanšu ministrs Andris Vilks, tomēr šis jautājums vēl ir atklāts. Tāpat neoficiāli tiek norādīts, ka, visticamāk, Zemkopības ministriju vadīs pašreizējais Saeimas deputāts Jānis Dūklavs (ZZS).
Kā iespējamā kandidāte izglītības un zinātnes ministra amatam tiek minēta Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (V), bet «Vienotības» valdes locekle un pašreizējā satiksmes ministra padomniece Karīna Korna (V) Jāņa Bordāna vietā varētu stāties tieslietu ministra amatā.
Sarunās tiek minēts, ka bijušais labklājības ministrs un satiksmes ministrs Uldis Augulis, iespējams, varētu atkal sēsties labklājības ministra krēslā. Pašreiz vakantajā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā varētu stāties no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta 11. Saeimas vēlēšanās kandidējušais advokāts, bijušais Ventspils ostas valdes loceklis Artis Stucka vai arī bijušais vides ministrs, ZZS ietilpstošās Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Raimonds Vējonis.
Pēc neoficiālas informācijas, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam vērtēta arī no ZZS saraksta 11.Saeimas vēlēšanās kandidējušā kādreizējā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra, tagadējā Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora Māra Kučinska kandidatūra, taču viņš pagaidām tam neesot piekritis. Ja Kučinskis pārdomātu, būtu lielāka varbūtība, ka politisko atbildību par šo ministriju varētu uzņemties ZZS.
Tāpat neoficiāli kā iespējamais kandidāts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam tiek minēts pašreizējais nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis.
Līdz ar jaunās valdības nākšanu Ekonomikas ministrijas vadības grožus no Daniela Pavļuta rokām, iespējams, varētu pārņemt Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK), kurš šo amatu savulaik jau ieņēma.
Savukārt atsevišķi cilvēki neoficiāli norāda, ka vairāku ministriju, piemēram, Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un, iespējams, arī Tieslietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas vadība vēl esot atklāts jautājums.