Valda Dombrovska ēras beigas, vēlēšanās Rīgā laurus plūc iepriekšējie pilsētas saimnieki, kā prezidents jaunu premjeru meklēja, «milžu cīņas Operā», Nils iecērtas jeb cirks Rīgas centrā, rēgi no pagātnes atgriežas jeb spilgtākie aizvadītā gada notikumi politiskajā arēnā.
Zvaigznes reiz krīt, valsts «glābēji» mostas un cirks turpinās jeb gads politikā (111)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dombrovska ēras beigas
Neapšaubāmi, viens no lielākajiem gada notikumiem ir valdības demisija. 27. novembrī pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu negaidīti par atkāpšanos paziņoja līdz šim Latvijas vēsturē visilgāk nostrādājušais premjers Valdis Dombrovskis (V). Dombrovska lēmums visus pārsteidza nesagatavotus. Izskatījās, arī viņu pašu. Valdības vadītāja posteni viņš pameta tāpēc, ka valstī nepieciešama valdība, kas spēj risināt pašreizējo situāciju, un tādā veidā viņš uzņemas politisko atbildību par traģēdiju Zolitūdē.
Lai gan premjers kā atkāpšanās iemeslu minēja tieši Zolitūdes traģēdiju, kuluāros trina mēles, ka pie vainas drīzāk varētu būt jukas koalīcijā.
Pirkstu šā lēmuma pieņemšanā esot pielicis arī Bērziņš. Tomēr gan Dombrovskis, gan Bērziņš to noliedza.
Jauna premjera meklējumi pagaidām cietuši neveiksmi.
Slinki gājēji pie urnām
1. jūnijā Latvijā notika pašvaldību vēlēšanas. Tās pagaidām vēsturē ieies kā vismazāk apmeklētās Latvijas pašvaldību vēlēšanas šajā gadu tūkstotī. Skaitļos tas izskatās šādi - vēlēšanās piedalījās 686 097 vēlētāji jeb 45,85% no kopējā balsstiesīgo skaita.
Ko tikmēr darīja pārējie 54%, nav zināms. Taču, ja virtuves omulībā spriežat par politiku vai neesat apmierināti ar savu pašvaldību darbu, iemetiet acis pasē - varbūt tikai pāris balsis šķīra no jums labāka rezultāta.
Latvijas lielākajās pilsētās vēlēšanu rezultāti īpašu pārsteigumu neradīja -
ar lielāku vai mazāku deputātu vietu skaitu iesildītajos krēslos atkal sēdās iepriekšējie pilsētu saimnieki.
Arī Rīgā. Rīgas atslēgas, protams, bija kārotākās politisko partiju guvumu sarakstā. Laurus galvaspilsētā plūca laulātā «Saskaņas centra» un «Gods kalpot Rīgai» vienotā liste. Vēlētājus ne īpaši satrauca savējo likšana amatos, korupcijas skandāli, šķaidīšanās ar miljoniem u.c. grēka darbi.
Stīvēšanās termiņuzturēšanās atļauju jautājumā
Skaļāko politisko ķīviņu sarakstā ierindojas - valdošās koalīcijas stīvēšanās termiņuzturēšanās atļauju jautājumā, kas draudēja pat ar budžeta izgāšanu.
Kopš termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas programmas uzsākšanas 2010.gadā uzturēšanās atļaujas Latvijā pret finanšu ieguldījumiem izsniegtas vairāk nekā 7000 personām, no kuriem – 3000 tās izsniegtas pērn.
Nacionālā apvienība (NA) nebija mierā ar termiņuzturēšanās atļauju par nekustamā īpašuma iegādi izsniegšanas daudzumu un sagatavoja savus grozījumus Imigrācijas likumā, lai būtiski ierobežotu šo atļauju izsniegšanu.
Grūti gāja, kamēr koalīcija beidzot vienojās par pieņemamāko variantu
- 700 darījumi būtu ļauti nākamgad. Savukārt 2015. un 2016. gadā šādu termiņuzturēšanās atļauju skaits samazinātos attiecīgi līdz 525 un 350.
Tikai ķīviņš izrādījās bezjēdzīgs, jo Valsts prezidents Andris Bērziņš atgrieza atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai koalīcijas sūrās sarunās panākto kompromisa variantu. Bērziņam bija iebildumi pret kvotu sistēmu, kas nesasniedzot izvirzīto mērķi.
Saeimai nu šis likums jāskata vēlreiz, un tas nozīmē, ka šis jautājums nākamgad vēl bieži tiks aktualizēts. Tikmēr Drošības policijas (DP) veiktā analīze liecina, ka pašlaik uzturēšanās atļauju izsniegšana apmaiņā pret investīcijām valsts ekonomikā nerada tiešus un tūlītējus draudus Latvijas drošībai, taču šī prakse rada ilgtermiņa riskus, kas var nelabvēlīgi ietekmēt nacionālās drošības intereses nākotnē.
Kā pajuka koalīcija
Tomēr ne jau Imigrācijas likuma grozījumi izrādījās Nacionālās apvienības (NA) «svētā govs» - ķīnieši par attiecīgu samaksu vēl kaut kā sagremotos. Klupšanas akmens izrādījās pašu virzītais un iepriekš atbalstītais Tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Apvienība pati vērsās pie Ministru prezidenta, informējot par plāniem atbilstoši koalīcijas līgumam atsaukt ministru.
Dombrovskis gan partijas spiedienam nepakļāvās un ministru no amata neatsauca. Šķiet, tāpēc atsevišķos Saeimas balsojumos apvienības deputāti
sāka pat biedroties ar līdz šim niknākajiem pretiniekiem - «Saskaņas centru».
Tā pajuka valdošā koalīcija.
Formāli gan NA skaidroja, ka Bordāns viņiem vairs neesot tīkams politiskās piederības dēļ, lai gan ministrs apgalvoja, ka savas simpātijas pret «Demokrātiskajiem patriotiem» nekad neesot īpaši slēpis.
Tikmēr ļaunas mēles melš, ka īstais iemesls meklējams maksātnespējas administratoru pūžņa dzenāšanā,
ar ko apvienību vienojot naudīgas draudzības saites. Bordāns neesot vēlējies to saprast.
Kas notiks ar Tieslietu ministrijas pieteiktajām reformām maksātnespējas procesos un vai jaunais valdības vadītājs un tieslietu ministrs turpinās vētīt šos procesus, sekosim līdzi nākamgad.
Protams, premjera Valda Dombrovska negaidītā atkāpšanās atstāj ēnā viņa vadībā rosījušos ministru rokādes šogad, tomēr dažus spilgtākos mirkļus vērts atsaukt atmiņā.
Viens no spilgtākajiem tēliem Dombrovska svītā šogad bija atlaistā kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende. Jau gada sākumā viņai izdevās iekļūt ziņu klāstā ar krāšņo komandējumu uz Austrāliju. Valdības vadītājs solīja turpmāk rūpīgāk vērtēt ministru vēlmi doties komandējumos, reiz pat Jaunzemei-Grendei liedzot doties uz Igauniju.
Tomēr ne jau ķenguri un kolibri bija iemesls, lai premjers uzteiktu darbu ministrei. Punktu viņas karjerai Ministru kabinetā pielika «milžu cīņas Operā». Tomēr skatuvi nācās pamest abiem šīs izrādes galvenajiem varoņiem - Jaunzeme-Grende atlaida operas vadoni Andreju Žagaru, pēc dažām dienām Dombrovskis - pašu Jaunzemi-Grendi. Šajā cēlienā tas viss. Par Grendes gaitām vairs ziņu nav, turpretī Žagara kungs jau gatavojas uznācienam Latvijas politikā.
Publiskajā telpā nav ziņu, ka kāds būtu spiedis atlūgumu rakstīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam (RP). Viņš septembrī atkāpās pats, tikai ar nosacījumu, ka turpinās darbu vēl trīs mēnešus.
Šogad demisijas vēstuli uzrakstīja arī izglītības ministrs Roberts Ķīlis. Savas vadītās nozares «Milžu cīņās» kapitulēja viņa veselība. «Kopš stāšanās amatā esmu pabijis slimnīcā četras reizes, divās no tām būdams tuvu infarktam,» skaidroja Ķīlis. Viņa vietā amatā stājās Reformu partijas pārstāvis Vjačeslavs Dombrovskis.
Meklējam premjeru jeb prezidents neesot skolēns, kuram visiem būtu jāatskaitās
Jau šķita, ka šā gada atmiņā paliekošākais Valsts prezidenta Andra Bērziņa devums būs sentence, ka Turkmenistānā cilvēki ir brīvi, jo brīvi pārvietojas starp kalniem un jūru. Tomēr gada nogalē, līdz ar valdības krišanu, prezidents atkal nokļuva rampu gaismā.
Lēmumu, kurš tad būs jaunais Latvijas premjers, prezidents tā arī nepieņēma, noraidot visus piedāvātos kandidātus.
Prezidents neesot guvis pārliecību par partiju līdz šim izvirzīto kandidātu atbilstību nākamā valdības vadītāja statusam. Īpašu prezidenta nemīlestību izpelnījās «Vienotības» divreiz premjera amatam virzītais aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kura noraidīšanu prezidents pamatoja šādi: «Pabrika līdzšinējā darbība aizsardzības ministra postenī prezidentam ir devusi pārliecību, ka minētā persona nevar pildīt Ministru prezidenta amata pienākumus šajā periodā.»
Savukārt intervijā Latvijas televīzijai prezidents nespēja valdīt emocijas un
uz jautājumu, kādi bija Pabrika kandidatūras noraidīšanas iemesli, pikti atcirta, ka viņš neesot nekāds skolēns, kuram tagad būtu jāatskaitās.
Tā valsts nākotnei svarīgus lēmumus argumentē Valsts prezidents.
Sausais atlikums - nav argumentu, nav premjera, nav jaunas valdības - cerība, ka nākamgad būs.
No bēdu ielejas grib Sudraba ārā vest
Leģendas vītas un ilgi zīlēts, ko pēc amata atstāšanas darīs sabiedrības cieņu iemantojusī bijusī Valsts kontroliere Ingūna Sudraba. Ilgi liegusies, viņa tomēr gada nogalē īpaši sasauktā preses konferencē paziņoja par jaunas kustības veidošanu. Sudraba skaidroja, ka šādu lēmumu pieņēmusi, jo vēlas, lai tiktu celta pavisam cita Latvija, lai katrs cilvēks tajā būtu laimīgs un katrs rastu savu piepildījumu.
Viņa esot gatava uzņemties tautas kustības vadīšanu, lai vienotu cilvēkus «ceļā uz laimīgu Latviju».
Tajā pašā konferencē viņa tomēr turpināja noliegt, ka grasās iesaistīties politikā. Pagāja dažas dienas. Sudraba padomāja un pārdomāja, atzīstot, ka tautas kustība varētu ar laiku izveidoties par politisku partiju un startēt Saeimas vēlēšanās.
Spriežot pēc sabiedriskās domas aptaujām, bijusī Valsts kontroliere pagaidām bauda sabiedrības uzticību un pēc pašreizējām prognozēm viņai Saeimā tiktu kāds krēsls. Ar ko Sudraba kopā bruģēs ceļu uz Jēkaba ielu - nav zināms. Sudrabas kamiešos gan varētu uzsēsties gana daudz deputāta goda un sev izdevīgu likumu bīdīšanas tīkotāju.
Repše šūdina jaunu uzvalku; Šlesers spodrina spalvas
Tikmēr, kamēr bijusī Valsts kontroliere klīrējas - ies vai neies politikā, jaunu uzvalku startam vēlēšanās šūdina izbijušais «Vienotības»biedrs, arī premjers, arī finanšu ministrs - Einars Repše. Gada nogalē Repšes lolojums oficiāli pārtapis partijā - «Latvijas attīstībai». Tā apvienošot profesionālus un pieredzējušus cilvēkus, kam svarīga stabila un ilgstoša ekonomiskā izaugsme Latvijā.
Lai gan jaunā spēka reklāmās gana nauda tērēta - pagaidām Repšes un viņu domubiedru aicinājumi sabiedrībā nav sadzirdēti:
ja balsošana notiktu tagad, Repšes kungs ar komandu Saeimā neiekļūtu.
Iespējams, nesolīto banānu dēļ, bet, iespējams, uz politiskās skatuves dažādās variācijās pabijušais Repše ir mazliet apnicis un īstas cerības, ka Latvija attīstīsies tieši viņa vadībā, pagaidām nav.
Kādu laiku paklusējis, par atgriešanos politiskajā arēnā paziņojis arī iepriekšējās vēlēšanās aiz borta palikušais Ainārs Šlesers. «Vienoti Latvijai» - tagad būs karogs, zem kura Šlesers mēģinās atgriezties spicē.
Tagad tiek spodrinātas spalvas un melnoti konkurenti. Viss kā ierasts.
Līdz ar Šleseru kamanās mēģinās ielekt arī citi vēlētāju aizbortētie - piemēram, bijušais Saeimas priekšsēdētājs, «tēvzemietis» Jānis Straume, bijušais TB/LNNK biedrs Vents Balodis, uzņēmējs, plastikas ķirurgs Jānis Zaržeckis, atmodas laika aktīvists Vladlens Dozorcevs u.c.
Tas liek domāt, ka Latvijas veiksmes stāsts tomēr nav Dombrovska tēla pucētāju izdomāts mīts, ja reiz uz nākamgad gaidāmajām vēlēšanām sarosījušies tik daudz bijušo.
Nils iecērtas jeb gada cirks Rīgas centrā
Par gada cirku gādāja neviens cits kā šogad atkal mēra krēslā iesēdinātais Nils Ušakovs (SC). Pēc premjera atkāpšanās Zolitūdes traģēdijas dēļ daudzu skati pavērās Ušakova virzienā - «Maxima» tomēr sabruka Rīgā. Rīgas domes paspārnē esošā būvvalde zīmogoja un deva atļaujas būvniecības darbiem. Par spīti šiem faktiem Ušakovam tie nelikās gana pamatoti iemesli beņķa zaudēšanai. Azotē auklējot Misteru 20%, skabargas tika skaitītas citu acīs.
Rīgas domes koalīcija turpinās strādāt un izmaiņas pašvaldībā nav plānotas, jo pirms traģiskā negadījuma Zolitūdē, kur, sabrūkot veikala «Maxima» jumtam, gāja bojā 54 cilvēki, pašvaldības amatpersonas visus lēmumus, kas saistīti ar sabrukušā veikala izveidi, pieņēma saskaņā ar likumu, skaidroja mērs.
Tas lika sarosīties domubiedriem, lai pulcētos piketā, kurā prasītu mēra atkāpšanos no amata. To nevar pieļaut! Tika ražoti transparenti, kārtoti karogi un mēra atbalstam mobilizēta pensionāru armāda. Taču ar šo uzticības izrādi nebija gana. Turpinājumā Ušakovs pats sasauca Rīgas domes ārkārtas sēdi «par uzticības izteikšanu mēram». «SC» un «GKR» koalīcija bija vienota - Ušakovs ieguva kāroto apliecinājumu, ka ir gana labs.
Čalovska sāga
Latvijas politisko notikumu sarakstā šogad iekļuvis arī puisis no Imantas - Deniss Čalovskis. Visticamāk, viņam tādu plānu nebija. Tomēr tieši Latvijas valdībai nācās lemt viņa likteni. Neskatoties uz vairāku valdības ministru publiski paustajām šaubām - valdība 6.augustā lēma izdot Čalovski tiesāšanai ASV, kur viņu apsūdz smagos kibernoziegumos. Bažās, vai Čalovskis ASV saņems samērīgu sodu, kādi būs soda izciešanas apstākļi, vai tiks ievērotas viņa cilvēktiesības u.c., puisi no Imantas aizstāvēt metās Latvijas labāko advokātu blice. Viņi vērsās ECT, lūdzot noteikt pagaidu aizsardzību, proti, aizliegumu izdot Čalovski ASV, pirms viņa lieta nav izskatīta. ECT šo lūgumu apmierināja.
ECT Čalovska sūdzībai ir piešķīrusi prioritāti, bet nekādus konkrētus sūdzības izskatīšanas termiņus tiesa nav norādījusi. Valdība joprojām uzskata, ka Čalovska lietā nav atklāti Cilvēktiesību konvencijas pārkāpumi.