Drošības policijas (DP) darba metodes, noklausoties žurnālistu sarunas ar mērķi vākt informāciju par žurnālistu avotiem, rada nopietnu apdraudējumu sabiedrībai saistībā ar informācijas avotu drošību. Tādēļ DP bažas par valsts noslēpuma aizsardzības iespējamiem pārkāpumiem tieši Valsts kancelejā (VK) liek jautāt, vai VK iepriekš publiski paustās aizdomas par tiesībsargu iesaistīšanos politekonomisko grupējumu cīņā bija nepamatotas.
Jau ziņots, ka, DP izmeklējot, kā plašsaziņas līdzekļu rīcībā nonāca VK sagatavotais ierobežotas pieejamības dokuments, kurā VK analizēja iespējamo notikumu attīstību saistībā ar Flika prasību pret valsti, DP ir pratinājusi vairākus Tieslietu ministrijas (TM) darbiniekus, tostarp TM valsts sekretāru Mārtiņu Lazdovski. Lazdovskis iepriekš pastāstīja, ka nopratināti vismaz 12 darbinieki, tostarp viņa sekretāri, vietniece un citi, kuri strādājuši ar minēto dokumentu.
DP ierosinātā kriminālprocesa ietvaros kratīšanas veiktas arī VK direktores palīga starptautiskajos jautājumos Ivara Mēkona darbavietā un mājās.
Neatkarīgie tiesībsargi
Lai gan līdz šim publiski runāts par versiju, ka «airBaltic» dokuments noplūdis no pašas Valsts kancelejas, DP darbības liecina - šī versija vairs neesot aktuāla. Valsts kancelejas direktores palīgs starptautisko šķīrējtiesu jautājumos Mēkons atklājis, ka pie viņa kratīšana veikta par pilnīgi citu dokumentu, kas 24.septembrī parādījās portālā «pietiek.com» - Valsts kancelejas atzinumu «Winergy» un «Norvik» bankas strīdā.
Mēkons arī norādījis, ka brīdī, kad atzinums tika publicēts, tam jau bija atcelts slepenības statuss.
Valsts kancelejā tagad publiski pieejama dokumenta kopija, kurā paustas aizdomas par tiesībsargājošo iestāžu iesaistīšanos reiderisma shēmā, lai atņemtu Igaunijas uzņēmumam atjaunojamās enerģijas biznesu Latvijā. Šo ziņojumu savā publikācijā portālā «pietiek.com» izmantoja žurnāliste Agnese Margēviča. Viņa līdz šim uz DP nav aicināta, taču tās interesi ir izjutusi. Viņa no citām pratinātajām personām uzzinājusi, ka figurē šajā procesā, - šīm personām rādītas viņas telefonsarunu izdrukas un īsziņas.
DP izmeklēšanu par abiem gadījumiem (airBaltic un Norvik bankas reiderisma shēma) veic viena kriminālprocesa gaitā. Arī Līcīte stāsta, ka vairākiem pratinātajiem uzrādītas viņas īsziņas, turklāt uz DP aicinātas vairākas valsts amatpersonas, kuras viņa satikusi sižeta tapšanas dienā. Iespējams tāpēc, ka viņas gaitas kļuvušas zināmas izmeklētājiem, secina žurnāliste. Aizdomas par izsekošanu ir arī Margēvičai.
Šis kriminālprocess sākts uz divu Valsts kancelejas iesniegumu pamata - viens bijis par «airBaltic» dokumenta noplūdi, savukārt otrais - Valsts kanceleja vēstīja, ka saņēmusi kāda grupējuma draudus saistībā ar «Winergy» lietā - kā noprotams, minētas ar «Norvik banku» saistītas personas. Nav gan zināms, ka DP kaut ko izmeklētu šajā virzienā, sacījis Mēkons. Viņš paudis bažas, ka pēc kancelejas iesnieguma par nopietniem draudiem kriminālprocesa izmeklēšana pārvērtās par divu dokumentu nopludināšanas lietu.
Drošības policijas versija
DP, veicot procesuālās darbības kriminālprocesā, kas sākts saistībā ar neizpaužamu ziņu izpaušanu, izņēmusi datu nesējus, uz kuriem bija norādes par informācijas klasifikācijas pakāpi «Dienesta vajadzībām». Taču izņemto priekšmetu apskates laikā konstatēts, ka datu nesējos atrodas arī faili, kas satur dokumentu sagataves ar klasifikāciju «Konfidenciāli» un «Slepeni», informēja DP.
Ņemot vērā, ka datu nesējos, kam ir piešķirta klasifikācijas pakāpe «Dienesta vajadzībām», nedrīkst sagatavot un glabāt dokumentus ar augstāku klasifikācijas pakāpi,
DP nosūtījusi SAB vēstuli, kurā lūdz izvērtēt, vai VK nav notikuši valsts noslēpuma aizsardzības pārkāpumi.
DP uzskata, ka minētie iespējamie valsts noslēpumu saturošas informācijas aizsardzības pārkāpumi, kā arī DP pēdējā laikā sāktie kriminālprocesi par neizpaužamu ziņu izpaušanu norāda uz nevēlamām tendencēm valsts amatpersonu attieksmē pret aizsargājamu informāciju.
Nevērīga attieksme pret neizpaužamas informācijas un īpaši valsts noslēpumu saturošas informācijas aizsardzību palielina arī pretizlūkošanas riskus, kam ir jāpievērš īpaša uzmanība saistībā ar tuvojošos Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, norāda DP.
Valsts kanceleja jau iepriekš vērsās DP ar iesniegumu par dokumentu noplūdi
Jau ziņots, ka VK septembra beigās vērsās Drošības policijā par to, kā publiskajā telpā nonācis VK ierobežotas pieejamības atzinums par Flika 10.jūnija investīciju pretenzijā minētajiem prasījumiem. Pamatojoties uz saņemto iesniegumu, DP 1.oktobrī sākts kriminālprocess par neizpaužamu ziņu izpaušanu.
23.septembrī Latvijas televīzijas raidījums «Panorāma» ziņoja, - VK secinājusi, ka valstij varbūt jārēķinās ar 15-16 miljonu latu kompensācijas maksāšanu Flikam, ja viņš uzvarēs starptautiskajā šķīrējtiesā. «Panorāmas» rīcībā bija nonācis VK sagatavots ierobežotas pieejamības dokuments, kurā analizēta iespējamā notikumu attīstība, ja Starptautiskā šķīrējtiesa Flika prasību atzīs par pamatotu.
