Tas, kā prezidents noformulējis teikto, liecina, ka kultūras notikums Latvijai pagājušajā gadā ir bijis svarīgāks nekā pievienošanās eirozonai.
Otrajam notikumam prezidents veltījis tikai vienu teikumu, kurā nav novērtēts jau sasniegtais, bet pausts, ka pievienošanās eirozonai paver plašas iespējas nākotnei.
Ļoti problemātisks politologam šķitis Latvijas valstiskuma formulējums Bērziņa runā.
Prezidents Latviju nosaucis par jaunu valsti. «Vai tad mēs negatavojamies Latvijas simtgadei? Varam pieņemt, ka prezidents to tā nebija domājis, bet viņa runas konsultants tajā atstājis pretrunīgu formulējumu,» stāstīja Skudra, uzsverot, ka prezidenta formulējums ir pretrunā ar Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnu. «Labākajā gadījumā tā ir muļķība,» norādīja politologs.
Bērziņš Latvijas neatkarību savā runā raksturoja kā «atgūtu», kas neesot precīzi.
«Atgūta neatkarība var norādīt arī uz jaunu valsti,» skaidroja Skudra, precizējot, ka Latvijas valsts neatkarība ir atjaunota, kas norāda uz tās valstiskuma nepārtrauktību.
Kā norādīja Skudra, valsts pirmā persona savā runā akcentējusi arī, ka demokrātija Latvijai vēl joprojām ir pārbaudījums, nevis pierasta lieta, sakot, ka «rudens vēlēšanās izturējām kārtējo demokrātijas pārbaudījumu, ievēlot jaunu Saeimu».
Pēc politologa domām, prezidenta runas daļā par vēsturi, kuras dēļ «mēs joprojām spējam novērtēt to, ko nozīmē būt saimniekiem savā valstī un pašiem lemt tās likteni», zemtekstā ir norāde uz 16.marta un 9.maija notikumiem.
Skudra norādīja, ka, lai gan viņam Bērziņa runa ir patikusi labāk nekā Straujumas teiktais, no prezidenta vēlētos sagaidīt precizitāti.