Norvēģijas militārās izlūkošanas priekšnieks ir atzinis, ka viņa valsts izspiego miljoniem telefonu zvanu konfliktu zonās visā pasaulē un šo informāciju piedāvā saviem sabiedrotajiem, tostarp ASV.
Norvēģija atzīstas telefonsarunu izspiegošanā ārvalstīs (16)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Norvēģijas militārās izlūkošanas dienesta vadītājs ģenerālleitnants Hjells Grannhāgens otrdien žurnālistiem teica, ka dažos no izspiegotajiem telefona zvaniem ir bijuši iesaistīti arī Norvēģijas pilsoņi.
Grannhāgens uzsvēra, ka viņa vadītā dienesta rīcība ir likumīga gadījumos, kad ir aizdomas par darbībām, kas saistītas ar terorismu.
Viņš norādīja, ka Norvēģijas izlūkošanas dienesti ar iegūtajiem datiem apmainās «ar vairākiem partneriem», tostarp ASV Nacionālās drošības aģentūru (NSA).
Ģenerālleitnants uzsvēra, ka visi mobilās saziņas noklausīšanās ceļā iegūtie dati ir saistīti ar cīņu pret terorismu un tiek apkopoti, lai palīdzētu Norvēģijas militārajiem spēkiem operācijās ārvalstīs.
Grannhāgens gan noliedza plašsaziņas līdzekļos izskanējušo, ka NSA ir noklausījusies apmēram 33 miljonus norvēģu telefonsarunu.
Pēdējā laikā pasauli satricinājusi informācija par izlūkošanas un saziņas izspiegošanas mērogu.
Īpaši skaļi tas uzvirmoja, kad atklājās, ka NSA ir izspiegojusi Vācijas kancleres Angelas Merkeles mobilā telefona saziņu, kā arī dažādu, valstu, tostarp Lielbritānijas, dienesti ir sadarbojušies ar ASV šajās darbībās.