/nginx/o/2018/07/16/9772811t1h8e0d.jpg)
Kaspersky Lab ir konstatējis tā dēvētā «Nigērijas» surogātpasta vilni, kas aizsegam izmanto nemierus un nestabilo politisko situāciju Sīrijā.
Banku pārstāvji, humanitārās palīdzības organizāciju darbinieki un šīs valsts vienkāršie pilsoņi it kā vēršas pie interneta lietotājiem ar lūgumu apmaiņā pret dāsnu atlīdzību palīdzēt izvest uz ārvalstīm savus daudzmiljonu uzkrājumus.
Krāpšanas shēma šajās «Nigērijas» vēstulēs ar Sīrijas sižetu ir diezgan tipiska. Vēstules sūtītājs pavēsta aizkustinošu stāstu par to, ka viņš pats, viņa klients vai radinieks sakarā ar sarežģīto stāvokli valstī grib pārskaitīt milzīgu naudas summu uz drošu vietu aiz Sīrijas robežām. Vēstules saņēmējam tiek piedāvāts būt par palīgu šajā lietā. Par to viņš saņems ne vien «nelaimīgo ļaužu» dziļu atzinību un pateicību, bet arī daļu no izglābtās naudas «par pūlēm». Krāpnieki apgalvo, ka vienīgais, kas jāizdara, ir jāatbild uz vēstuli, lai uzzinātu vairāk par situāciju, un, kā noskaidrojas vēlāk, jāpārskaita noteikta naudas summa starpnieka pakalpojumu apmaksai.
Parasti šīs «Nigērijas» vēstules ir rakstītas angliski, un to pamattekstā ļaundari mēdz izmantot vārdus «nemieri», «krīze», «revolūcija». Atgriezeniskajai saitei blēži atstāj kontakttālruni un e-pasta adresi, turklāt tā var būt gan sūtītāja personīgā e-pasta adrese, gan tieši «klienta» vai «radinieka», kam vajadzīga palīdzība, personīgā e-pasta adrese. Lai kā arī būtu, tiklīdz lietotājs pārskaita savu naudu krāpniekiem, sarakste beidzas un slepeno zināšanu par neizmērojamām bagātībām īpašnieki pazūd tikpat pēkšņi kā parādījušies.
««Nigērijas» krāpnieku viltību arsenāls ir plašs, bet viņi visi spekulē ar ļaužu vēlmi iegūt «vieglu» naudu un vēl palīdzēt nelaimē nonākušam cilvēkam. Ļaundari izgudro dažādus, reizēm pat fantastiskus, sižetus, izmanto slavenu personu vārdus un sensacionālus notikumus, lai piespiestu upuri noticēt viņu izdomātajam stāstam,» paskaidro Kaspersky Lab vecākā surogātpasta analītiķe Tatjana Ščerbakova. «Nevajag atbildēt uz šādiem sūtījumiem, jo, iesaistoties sarakstē ar «Nigērijas» vēstules autoru, jūs riskējat zaudēt savu naudu.»