Nominēt Ministru prezidenta amatam Valdi Dombrovski (V) Valsts prezidentam Andrim Bērziņam bija loģiski un neizbēgami, taču šīs koalīcijas rīcībspēja ir ārkārtīgi apšaubāma, atzina polittehnologs Jurģis Liepnieks.
Liepnieks: koalīcijas rīcībspēja ir ārkārtīgi apšaubāma
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Man ir grūti iedomāties, ka tāda laulība, kas tiek slēgta starp laulātajiem, kas tik tikko runājas savā starpā, un ja runājas, tad tikai apmainās ar apvainojumiem un lamām, var būt auglīga un ilgstoša," teica Liepnieks.
Viņš prognozē, ka opozīcija būs agresīva un tai nav nekāda pamata būt iecietīgai pret šādu veidojumu.
"Mums ir cerība, ka piektdien Saeima nobalsos par šo valdību, taču ne jau tādēļ, ka visiem patiks šis variants. Pašlaik nav redzams cits variants, kas varētu apmierināt vairumu," atzina polittehnologs.
Kā ziņots, šodien Valsts prezidents aicināja līdzšinējo Ministru prezidentu Dombrovski veidot nākamo valdību. Prezidents tomēr uzsver, ka topošās valdības stabilitātes vārdā būtu vēlama iespējami plašāka koalīcija.
Bērziņš par šādu soli esot izšķīries, jo sarunā ar topošās koalīcijas pārstāvjiem - Dombrovski, Zatlera reformu partijas (ZRP) līderi Valdi Zatleru un apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai!"/LNNK (VL-TB/LNNK) līderi Raivi Dzintaru - saņēmis apliecinājumu, ka topošās koalīcijas sākotnējais modelis netiks mainīts un tā paplašināšana, iesaistot no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta ievēlēto deputātu Jāni Dūklavu kā zemkopības ministra amata kandidātu, nav iespējama ZRP celto iebildumu dēļ.
Dombrovskis Ministru prezidenta pienākumus pilda kopš 2009.gada 12.marta. Viņš arī saglabāja savu amatu pēc 2010.gada Saeimas vēlēšanām. Ja Dombrovskim izdosies izveidot jauno valdību un parlaments to apstiprinās, viņš kļūs par pirmo premjeru, kurš vadījis trīs valdības pēc kārtas.
Valdības veidošanas sarunas gan noritējušas sarežģīti un sastapušās ar nopietnām grūtībām. Pēc trīs nedēļas ilgušām smagām sarunām pagājušajā nedēļā Zatlera reformu partija (ZRP) un "Vienotība" bija nolēmusi veidot koalīciju ar VL-TB/LNNK, opozīcijā atstājot gan vēlēšanu uzvarētāju "Saskaņas centru", gan parlamentā vismazāk pārstāvēto politisko spēku ZZS. Šāds koalīcijas modelis valdībai garantētu 56 deputātu atbalstu.
Tomēr svētdien, 16.oktobrī, seši ZRP biedri - Klāvs Olšteins, Elīna Siliņa, Gunārs Rusiņš, Jānis Upenieks, Viktors Valainis un Jānis Junkurs - paziņoja par izstāšanos no ZRP, tādējādi ZRP, "Vienotībai" un VL-TB/LNNK droši parlamentā ir tikai 50 balsis. No ZRP aizgājušie deputāti, kas parlamentā veido neatkarīgo deputātu grupu, ir solījuši atbalstīt Dombrovska veidoto jauno valdību. Ar viņiem plānots slēgt sadarbības līgumu.