Šodien Zatlera reformu partija (ZRP), "Vienotība", nacionālā apvienība "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) parakstīja jaunu vienošanos par koalīciju, precizējot atbildības jomu sadalījumu starp politiskajiem spēkiem un iesaistot valdības veidošanā arī ZRP šķeltniekus.
Precizēts virsraksts un papildināts teksts līdz 1.virsrakstam
Seši no ZRP izstājušies deputāti slēgs sadarbības līgumu ar ZRP, lai nodrošinātu normālu koalīcijas darbu, teica premjers un koalīcijas sarunu vadītājs Valdis Dombrovskis (V).
Dombrovskis norādīja, ka šodien turpinās sarunas par koalīcijas veidošanu, panākta vienošanās par precizētu atbildības jomu sadali, kuru parakstījušas visas iesaistītās puses.
Vienīgās izmaiņas saistītas ar Saeimas priekšsēdētāja amatu, kas tagad pārgājis "Vienotības" pārziņā, kā arī Satiksmes ministriju, kuru pārraudzīs "Vienotība" kopā ar ZRP šķeltniekiem, nevis ZRP, kā bija paredzēts iepriekš. Tomēr kā satiksmes ministra amata kandidāts joprojām paliek bezpartejiskais Aivis Ronis, kurš pirms kāda laika bija ārlietu ministrs.
Šķeltnieku grupas līderis Klāvs Olšteins norādīja, ka šai deputātu grupai neesot primāri iegūt kādus amatus valdībā un, piekrītot parakstīt šādu dokumentu, ar savu rīcību viņi skaidri definējuši, ka atbalsta valdību un Dombrovski kā premjeru. Olšteins uzsvēra, ka šie deputāti joprojām atbalsta ZRP programmā iekļautās vērtības, bet viņi strādās Saeimā kā neatkarīgi deputāti.
Olšteins solīja, ka šo deputātu darbs būs prognozējams un saprotams.
Savukārt ZRP līderis Valdis Zatlers, taujāts, vai viņam nebūs grūti sadarboties ar viņa veidotās partijas šķeltniekiem, norādīja, ka šī mēneša laikā ir izveidota viena no profesionālākajām valdībām, kāda ir bijusi, un ir ļoti būtiski, lai tā sāktu darbu.
VL-TB/LNNK līderis Raivis Dzintars atzina, ka koalīcijas veidošanas process ir ļoti trausls un to tagad izdevies izveidot kā caur adatas aci, bet VL-TB/LNNK darbojas konstruktīvi un cenšas panākt stabilitāti.
Jau ziņots, ka no ZRP izstājās Klāvs Olšteins, Elīna Siliņa, Gunārs Rusiņš, Jānis Upenieks, Viktors Valainis un Jānis Junkurs.
Bez ZRP šķeltniekiem koalīcijai ir 50 balsis, bet viņu atbalsts nodrošinātu valdībai 56 balsu atbalstu Saeimā.
Tomēr pirmdien parlamentā notikušais balsojums par ZRP virzīto Saeimas priekšsēdētāja amata kandidātu Valdi Zatleru apliecināja, ka šādai koalīcijai ir nopietns pamats bažām par iespēju nodrošināt Saeimā vairākumu. Lai arī koalīciju veidojošās partijas bija solījušas atbalstīt Zatleru Saeimas priekšsēdētāja amatā, tomēr divās balsošanās kārtās viņš ievēlēts netika. Otrajā kārtā par viņu nobalsoja tikai 45 deputāti, pret balsoja 51 tautas kalps, bet pārējie biļeteni bija sabojāti un atzīti par nederīgiem.
Otrdien par Saeimas priekšsēdētāju tika ievēlēta "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa, tomēr arī viņa saņēma tikai 51 deputāta atbalstu.
Kā ziņots, jaunā koalīcija iepriekš, 14.oktobrī, vienojās par atbildības sfēru sadali valdībā.
Ja valdība tiks apstiprināta, tad saskaņā ar vienošanos par atbildības jomu sadali ZRP pārziņā paliks piecas ministrijas. ZRP tiks Izglītības un zinātnes ministrija, kurai papildus tiks tāda funkcija kā sabiedrības integrācija uz latviešu valodas pamata, kuru pārņems no Kultūras ministrijas. ZRP tiks arī Iekšlietu ministrija, Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija un VARAM.
Izglītības ministra amatu varētu ieņemt Roberts Ķīlis, iekšlietu ministra - Rihards Kozlovskis, ārlietu ministra - Edgars Rinkēvičs. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju varētu vadīt Edmunds Sprūdžs, bet ekonomikas ministra amatu varētu ieņemt "Swedbank" Korporatīvo attiecību pārvaldes vadītājs Daniels Pavļuts.
"Vienotībai" varētu būt premjera amats, kuru ieņemtu Valdis Dombrovskis, kā arī piecas ministrijas - Finanšu ministrija, Labklājības ministrija, Aizsardzības ministrija, Zemkopības ministrija un Veselības ministrija.
Finanšu ministra amatu varētu saglabāt Andris Vilks, labklājības ministra amatu varētu ieņemt Ilze Viņķele, aizsardzības ministra amatu saglabāt Artis Pabriks, veselības ministra amatu ieņemt Ingrīda Circene, bet zemkopības ministra amatu - Laimdota Straujuma.
VL-TB/LNNK varētu savā pārziņā iegūt Kultūras ministriju un Tieslietu ministriju, kā arī vairākus citus amatus ārpus valdības.
Kultūras ministra amatam varētu virzīt bijušo Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāju Žanetu Jaunzemi-Grendi, bet tieslietu ministra amatam - advokātu Jāni Bordānu. Gaidis Bērziņš varētu kļūt par Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru, Einārs Cilinskis – par VARM parlamentāro sekretāru, bet Inese Laizāne – par Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāri.
