Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Kā cīnīties ar rudens pelēko noskaņojumu?

Kā cīnīties ar rudens pelēko noskaņojumu?
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
martinak15
martinak15 Foto: Flickr

Jā – ļauties! Iekļauties dabas noskaņās, uzskaņoties uz vēja brāzmainās šalkoņas un rudens krītošo lapu skaņu stīgām. Rezonēt ar sarkanzeltaino lapu krāsu toņu rudens noskaņām, sajust rudens saules staru pēdējo siltumu.

Tas ir līdzīgi kā atcerēties kādu neprātīgu kaislību, senu šķiršanos, aiziešanu no vecāku mājām, vienkārši dzīvesvietas maiņu vai kāda tuva cilvēka zaudējumu vai sajust un piedzīvot tālumā aizbraukušā drauga tuvuma trūkumu.

Rudens ir dziedinoša spēka piepildīts, ja spēsi ļauties rudenīgajām noskaņām un atlicināsi kaut nedaudz laika sev pašam. Jo tieši rudens uzrunā mūsos ar skumjām saistītos pārdzīvojumus, tādējādi ļaujot atkal tos izdzīvot un atbrīvoties no skumjām, kas ir krājušās mums pavisam nemanot – kāda atteikšanās no sen lolotā sapņa, ķibele darbā, atbalstošā pleca sajūtas zaudējums attiecībās, netaisns pārmetums, vai varbūt netverams izjūtu kopums no bērnības tāluma...

Rudenī daba runā par beigām, kādu noslēgumu, kuram sekos sasalums,

šķiršanās - kā lapas, kad šķiras no koka, izbauda atraušanās brīvības mirkļu skaistumu, lai nekad vairs nespētu sajust sasaisti ar zara barojošo koksni. Rudenī trūkst siltuma, kas nevilšus liek sargāt sevi vai varbūt piekļauties ciešāk kādam mīļam sānam; trūkst gaismas, kas liek dziļāk ielūkoties sevī.

Rudens noskaņas dara mūs ievainojamākus

Ir svarīgi nevis noliegt skumjas, aizbēgt no sērīgajām izjūtām vai kompensēt rudens drūmumu ar dažnedažādiem labo sajūtu stimulatoriem, bet izdzīvot savas dzīves realitāti savās izjūtās.

Rudens nav vainīgs – viss jau ir tevī,

atliek tikai piedzīvot, lai ar tikpat intensīvām izjūtām piedzīvotu pavasari sevī.

Tomēr ielūkošanās sevī neliedz arī rūpes par sevi – kad es zinu, ko piedzīvoju, es zinu arī, ko vēlos, kādu piepildījumu vai iepriecinājumu sev gribu. Kad ir izsērots, var rasties vieta priekam, tādam patiesam priekam par skaistajām rudens ainavām, baudījumu, ko var gūt, atnākot mājās pēc pastaigas rudens lietū ar vēja aprautu seju, nosalušām rokām tverot siltu tējas krūzi, un just, kā siltums pamazām piepilda ķermeni.

Un var jau būt, lai nenomaldītos bezcerības un vientulības labirintos, ir vajadzīgs kāds labs pavadonis pa rudenīgo izjūtu takām.

Lai izdodas satikt savu «psihoterapeitu»!

Raksti mums arī uz woman@tvnet.lv par savām rudens «receptēm» - kā justies labāk!

Tēmas
Redaktors iesaka
Jaunākie raksti
Nepalaid garām!
Uz augšu