Koalīciju veidos ZRP, "Vienotība" un nacionālā apvienība

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Pēc trīs nedēļas ilgušām smagām sarunām nolemts, ka koalīciju veidos Zatlera reformu partija (ZRP) un "Vienotība" kopā ar nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), opozīcijā atstājot gan vēlēšanu uzvarētāju "Saskaņas centru" (SC), gan parlamentā vismazāk pārstāvēto politisko spēku Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). Šādā trīs partiju koalīcijā būs 56 deputāti.

Papildināts ar ziņām par partiju vienošanās saturu un viedokļiem par to

Parakstīta vienošanās par reformu un tiesiskuma koalīcijas izveidošanu

Koalīcijas sarunās ZRP panākusi sev veto tiesības lēmumu pieņemšanas procesā, savukārt nacionālā apvienība pievienojusi dokumentam savu izpratnes skaidrojumu par atsevišķiem jautājumiem, kas saistīti ar izglītību, okupāciju un pilsonības iegūšanu nepilsoņu bērniem. VL-TB/LNNK apņēmusies nevirzīt Saeimā iniciatīvas, kuras neatbalstīs pārējie koalīcijas partneri, tomēr saglabā tiesības palikt pie saviem atsevišķajiem uzskatiem.

Zatlers skaidro plānu maiņu par SC koalīcijā

Žurnālisti ZRP līderim Valdim Zatleram atgādināja viņa iepriekš pausto, ka ZRP lēmumu par SC aicināšanu koalīcijā varētu izmainīt tikai "ar tankiem", un lūdza skaidrot, kas tad licis tomēr izvēlēties sadarbību ar nacionālo apvienību. Zatlers skaidroja, ka partija dibināta trīs mērķu realizēšanai - samazināt savtīgu interešu grupu ietekmi, realizēt reformas un saliedēt sabiedrību. ZRP labprāt atbalstījusi plašu četru partiju koalīciju, kā arī trīs partiju koalīciju ar SC, kurās vislabāk būtu realizējami šie mērķi un reformas, tomēr šie mēģinājumi nav izdevušies.

"Bija divas iespējas. Viena - palikt opozīcijā, kas nebūtu godīgi pret vēlētājiem, turklāt tas dotu iespēju izveidot mazākuma valdību ar ZZS piedalīšanos, kas nebūtu labi. Otra - veidot koalīciju ar nacionālo apvienību," skaidroja eksprezidents.

Zatlers uzsvēra, ka tagad ZRP mērķi tiks sasniegti un tās reformām būšot pilns atbalsts. "Parakstītajā dokumentā ir tas mērķis, ko vēlamies, - sabiedrības saliedēšana, pilsonība nepilsoņu bērniem bez sarežģītām procedūrām, mazākumtautību izglītības programmas saglabāšana. Turklāt neviens lēmums koalīcijā netiks pieņemts bez ZRP akcepta," klāstīja eksprezidents. Viņu arī esot pārliecinājis premjera Valda Dombrovska pragmatiskais piedāvājums.

Dombrovskis ZRP veto tiesības nevērtē kā kaut ko īpašu

Dombrovskis, kurš ir arī jaunās koalīcijas pieteiktais Ministru prezidenta amata kandidāts, skaidroja, ka ZRP piešķirtās veto tiesības neesot nekas sevišķs un tādas ir bijušas arī iepriekš. Premjers arī atzina, ka, visticamāk, līdz veto tiesību izmantošanai ZRP varētu arī nenonākt, jo koalīcijā viss ir jāatrisina sarunu procesā un, ja sākas pārbalsošana partneru starpā, tad šāda koalīcija ilgi nenoturētos.

"Šī ir reformu un tiesiskuma koalīcija, ideoloģiski labi saprotama," teica premjers.

Dalot amatus, iesaistīs arī opozīcijā palikušos

Dombrovskis apliecināja, ka Saeimas darbā tiks iesaistītas visas Saeimā ievēlētās partijas, arī tās, kas atstātas opozīcijā, taču pagaidām par amatiem vēl neesot bijis runas.

“Par amatu sadali vēl nav runāts. Tas attiecas gan uz ministru amatiem, gan uz amatiem Saeimā,” sacīja Dombrovskis, piebilstot, ka sarunas par to būs tuvākajā laikā.

Dombrovskis noliedza izskanējušās baumas par ministru amatu sadali un apgalvoja, ka nedz par amatiem, nedz ietekmes sfērām ar koalīcijas dalībniekiem neesot vēl runāts. Savukārt Zatlers ar smaidu piebilda, ka esot sadalīts tikai viens amats - Ministru prezidenta.

VL-TB/LNNK pievieno savu izpratnes skaidrojumu

VL-TB/LNNK līderis Raivis Dzintars norādīja, ka nacionālā apvienība neesot piekritusi visām parakstītajā dokumentā paustajām nostādnēm, tāpēc ir pievienojusi savu dokumentu ar atsevišķu normu izpratnes skaidrojumu.

"Mums atsevišķās lietās ir domstarpības, bet mēs respektējam partneru viedokli, saglabājot savu pozīciju. Neesam no savām idejām atteikušies, bet tās bez koalīcijas partneru atbalsta šajā Saeimā nevirzīsim," teica Dzintars.

"Vienotības" priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa piekrita tam, ka nacionālajai apvienībai nav jāatsakās no savas programmas, bet tā valsts valodu varēšot stiprināt tik daudz, cik ļaus partneri.

Jaunās koalīcijas partneri savas sarunas plāno turpināt trešdien, 12.oktobrī.

Sarunas ievelkas garumā

Arī šodien partiju sarunas ievilkās daudzu stundu garumā. Šo pēcpusdien sarunas sāka ZRP un "Vienotība", pēc tam pieaicinot arī nacionālo apvienību. Pēc pāris stundu ilgušām trīspušu sarunām tika izsludināts pārtraukums, lai nacionālā apvienība par piedāvājumu apspriestos ārkārtas valdes sēdē.

Sarunas par koalīcijas veidošanu sākās jau tūlīt pēc 17.septembrī notikušajām Saeimas vēlēšanām. Kā koalīcijas kodols iezīmējās ZRP un "Vienotība", kurām kopā ir 42 mandāti un kuras jau pirms vēlēšanām bija norādījušas, ka uzskata viena otru par tuvākajiem sadarbības partneriem.

Tomēr pēc tam starp abiem politiskajiem spēkiem sākās nesaskaņas - vispirms par sarunu formātu, bet pēc tam par trešo partneri koalīcijā, jo "Vienotība" vēlējās piesaistīt nacionālo apvienību, bet ZRP vēlējās plašāku koalīciju kopā ar SC.

Pēc šādu pretēju viedokļu paušanas un asiem savstarpējiem pārmetumiem "Vienotība" rosināja atrast kompromisa modeļus - vispirms tika piedāvāta "varavīksnes" valdība, kurā būtu visas piecas Saeimā pārstāvētās partijas, bet pēc tam četru politisko spēku "nacionālās saliedēšanās" koalīcija, kurā būtu abi ideoloģiskie pretinieki SC un VL-TB/LNNK. Tika arī apspriests modelis "2+2", kurā koalīciju veidotu ZRP un "Vienotība" , bet ar abiem pārējiem politiskajiem spēkiem tiktu noslēgti sadarbības līgumi.

Pagājušās nedēļas nogalē kļuva skaidrs, ka izgāzušās sarunas gan par četru partiju koalīciju, gan modeli "2+2", tāpēc ZRP un "Vienotība" paziņoja, ka atgriežas pie sarunām par triju partiju koalīciju.

Saeimas kuluāros runāja, ka gan ZRP, gan "Vienotība" esot gatavas palikt arī opozīcijā. Tomēr vēlāk parādījās indikācijas, ka sarunās par trešo partneri koalīcijā varētu piekāpties tieši ZRP, jo "Vienotībai" piekāpšanās varētu draudēt ar reālu šķelšanos. Tiesa gan, ZRP piekrišana koalīcijā iesaistīt nacionālo apvienību "Vienotībai" varētu maksāt ļoti dārgi, jo nāktos gan atteikties no daudziem kārotajiem amatiem, gan piekrist vairākām ZRP iecerētajām reformām.

ZRP un "Vienotība" aicina Valsts prezidentu Andri Bērziņu par premjera amata kandidātu izvirzīt pašreizējo Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V).

Savukārt Valsts prezidenta kanceleja paziņojumā medijiem norādījusi, ka saskaņā ar konstitucionālo paražu Valsts prezidents Ministru prezidenta amata kandidātu nosauc vienīgi pēc tam, kad Ministru kabinets ir nolicis pilnvaras saistībā ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu, kas notiks 17.oktobrī.

Ministru prezidenta amata kandidāts tiks nominēts tikai tad, ja būs pietiekams pamats uzskatīt, ka viņam ir izdevies izveidot tādu koalīcijas modeli, kas savā darbībā apņemas ievērot visas Latvijai saistošās starptautiskās vienošanās, turpinot reformu un sāktās fiskālās politikas kursu, nodrošinot izaugsmi un stabilitāti, vienlaikus nostiprinot Latvijā demokrātijas principus un vērtības, nemainot valsts attīstības kursu un pamatvērtības, kas balstās Satversmē, cilvēktiesību ievērošanā, tirgus ekonomikā, dalībā Eiropas Savienībā un NATO, informē Valsts prezidenta kanceleja.

Patlaban neviena no Saeimā ievēlētajām partijām nav noraidījusi iespēju strādāt esošā Ministru prezidenta Dombrovska vadītā valdībā, šis kandidāts ir saņēmis publisku atbalstu, tomēr nākamā valdības vadītāja oficiālai nominēšanai ir jāatbilst konkrētiem priekšnosacījumiem, pēc kuriem vadīsies Bērziņš, skaidroja Valsts prezidenta kancelejā.

Kā ziņots, jaunievēlētā Saeima uz pirmo sēdi sanāks 17.oktobrī.

SC parlamenta ārkārtas vēlēšanās ieguva visvairāk jeb 31 mandātu. ZRP ieguvusi 22 mandātus, "Vienotība" - 20 mandātus, VL-TB/LNNK - 14 mandātus, bet ZZS - 13 mandātus.

SC līderis Nils Ušakovs aģentūrai LETA jau iepriekš norādīja, ka SC neatbalstīs valdību, kurā nebūs SC ministru.

Uz augšu