Pēc izrakstīšanas no Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vēlā vakara stundā izgāja sirms kungs ar Alcheimera slimību un ceļu uz slimnīcai netālajām mājām meklēja turpat divas dienas. Veiksmīgā kārtā gadījums beidzās laimīgi. Pacienta tuvinieki no ārstiem bija sagaidījuši pilnīgi citu rīcību. Slimnīcā skaidro - bija noticis liels pārpratums, vēsta «Latvijas radio».
Vīrieti ar atmiņas traucējumiem palaiž vienu mājās
Vīrieša sieva «Latvijas radio» pastāstīja, ka dzīvesbiedram Alcheimera slimību, kurai raksturīgi smagi atmiņas traucējumi, diagnosticēja pirms pieciem gadiem.
Liktenīgajā dienā, 17.septembrī, vīru mocījusi kāda saasinājusies kaite, tāpēc izsaukta ātrā palīdzība. Mediķi sirmo kungu nogādāja Stradiņu slimnīcā. Sievai neļāva doties vīram līdz uz medicīnisko apskati un lūdza uzgaidīt reģistratūrā.
Vīrs palika slimnīcas Neatliekamās medicīnas centrā, bet sieva devusies interesēties reģistratūrā. Pajautājusi reģistratūras darbiniecei, cik ilgi vēl būs jāgaida. Viņa atbildējusi - te būs ilgi, ko jūs tik ilgi gaidīsiet! Un ievedusi telefona numuru, uz kuru zvanīt pēc pulksten deviņiem vakarā.
Viņa zvanījusi uz slimnīcu desmit minūtes pāri deviņiem. Sev par lielām šausmām viņa uzzināja, ka vīrs neilgi pirms deviņiem jau izrakstīts.
Sieviete izsaukusi taksometru un braukusi uz slimnīcu, taču vīra vairs nekur nebija.
Vīrieti atrod pēc divām dienām
Slimnīcu vīrs bija pametis mājas drēbēs, līdzi viņam nebija ne naudas, ne arī telefona. Meklēt vīru palīgā bija atsteigušies draugi un radinieki, paši zvanījuši policijai, runājuši ar «Rīgas satiksmi», paši pārmeklējuši Stradiņa slimnīcas teritoriju.
Taču viņas vīrs atradās pēc divām naktīm - aiznākamās dienas rītā. Viņš bija ieklīdis kādā benzīntankā uz Jūrmalas šosejas. Bija lijis, taču viņa apģērbs bija sauss. Tikai kājas slapjas. Kur viņš bijis šīs dienas, viņš nevar atbildēt.
Slimnīca taisnojas, ka neesot bijušas ziņas par Alcheimera slimību
«Runājot par konkrēto pagājušajā nedēļā notikušo gadījumu, jāsaka, ka slimnīcai un ārstējošajam ārstam nebija pilnīga informācija par pacienta īpašajām vajadzībām.» Stradiņa slimnīcas sabiedrisko attiecību pārstāve Lāsma Sīle «Latvijas radio» stāsta, ka šajā lietā slimnīca jau veikusi pārbaudi. Slimnīcai neesot bijušas ziņas par Alcheimera slimību. Stradiņa slimnīcas ārstniecības departamenta vadītāja Anita Kalēja arī norāda, ka,
kontaktējoties ar pacientu, ārsti neesot spējuši noteikt, ka pacientam ir kādas īpašas vajadzības.
«Atbildes bija sakarīgas un loģiskas uz tiem jautājumiem, kas tika uzdoti. Runājot par tādu atrašanos vai apmulšanu svešās telpās, tā ir ļoti bieža parādība. Es domāju, ka jebkurš no mums ir apmaldījies svešākā vietā,» norāda Kalēja.
Kalēja skaidro, vai ātrajai palīdzībai slimnīcas ārstiem ir jānodod informācija par pacienta blakus saslimšanām: «Jebkura neatliekama situācija, kuras dēļ arī izsaukta ātrā palīdzība vai kuras dēļ pacients tiek stacionēts, tā noteikti figurē kā primārā diagnoze. Tā arī ir tā pamatproblēma, par kuru vairāk vai mazāk, precīzāk vai mazāk precīzi viena ārstniecības persona otru informē. Ja ir citi stāvokļi pacienti - kādas īpašas vajadzības, kas varētu neietekmēt šo konkrēto saslimšanas gadījumu, iespējams arī, ka ārsts, kurš par to kaut ko dzirdējis no piederīgajiem, neuzskata to par tik svarīgu, lai uzsvērtu kolēģim, kam nodod pacientu.»
Tomēr pacientu tiesību speciāliste, Medicīnas tiesību institūta vadītāja Solvita Olsena norāda, ka gadījums ar Valentīnas vīru ir ļoti satraucošs. «Ja cilvēks pats nespēj uzņemties un vadīt savu rīcību, tad slimnīca kā specializēta iestāde ir pilnībā atbildīga. Viņiem bija visas iespējas konstatēt to, ka pacients pats nespēj patstāvīgi vadīt savu rīcību, un līdz ar to var apdraudēt savu dzīvību un veselību. Viņiem vajadzēja atbilstoši rīkoties un tā arī pret šo pacientu izturēties,» saka Olsena.
Viņa uzsver - pirmkārt, pēc tuvinieku sniegtajām ziņām, viņi bija teikuši ātrajai palīdzībai par pacienta garīgo veselību. Turklāt sieva arī bija līdzi pacientam, taču viņu neuzklausīja. «Tā ir mūsu veselības aprūpes problēma, un es pati esmu ar to saskārusies gan personīgi, gan arī man ir stāstīti gadījumi, ka
mediķi pret tuviniekiem izturas ļoti ignoranti.
Un tad, ja pacients ir it kā pilngadīgs, tad saka - vai nu ejiet prom vai nerunājiet, mēs ar jums nekomunicēsim,» saka Olsena.
Olsena uzsver, ka šāda vienaldzīga rīcība arī noveda pie šokējošām sekām.