Valsts policija (VP) par krāpšanu pašlaik izmeklē divus kriminālprocesus, kuri sākti pēc «Norvik bankas» iesniegumiem. Portāls «pietiek.com» vēstīja, ka Valsts kancelejas atzinums par riskiem «airBaltic» akcionāru strīdos ticis nopludināts kā pretsitiens dokumentam, ko Valsts kanceleja iesniegusi ģenerālprokuroram un iekšlietu ministram par potenciālu starptautisku tiesvedību Igaunijas uzņēmuma «Wind One» investīciju aizsardzības lietā.
Valsts kancelejas ziņojumā aprakstīta situācija, «kas rada pamatotas bažas, ka pret Latvijas Republiku tuvākajā laikā var tikt sākta starptautiska tiesvedība vairāku desmitu miljonu latu apmērā par reiderismu attiecībā uz Igaunijas Republikā reģistrētam uzņēmumam «Wind One» piederošu Latvijas Republikā reģistrētu uzņēmumu grupu (koncernu) SIA «Winergy» (saistītie meitasuzņēmumi - SIA «Njord», SIA «Stribog», SIA «Venti«)».
Pēc Valsts kancelejas pārstāvju domām, starptautiskā šķīrējtiesa «varētu atzīt, ka Latvijas Republika tiesībaizsardzības iestāžu personā ir pieļāvusi «Wind One» atjaunojamo energoresursu biznesa Latvijā ekspropriāciju».
Ziņojumā aprakstīts, kā AS «Norvik banka» centusies iespējami ātrāk pārņemt savā valdījumā «Winergy» koncerna mantu, kas ieķīlāta bankā, savukārt par šīs mantas pārvaldnieku iecēlusi SIA «Jaunpagasts plus» īpašnieku Donātu Vaitaiti, kura uzņēmumam «Norvik bankā» reģistrēta apjomīga komercķīla.
Vienlaikus ir ierosināts kriminālprocess, kura ietvaros arestēta Igaunijas uzņēmumu manta.
«Norvik bankas» sabiedrisko attiecību speciāliste Valda Ķipāne, lūgta komentēt bankas centienus pārņemt «Winergy» koncerna mantu, norādīja, ka diemžēl jāsaskaras ar situācijām, kad negodprātīgi aizņēmēji nevēlas atdot paņemtos kredītus. Tā kā bankas ir nodrošinātie kreditori, savu ieguldījumu un noguldītāju interesēs pārņemam slikto kreditoru ieķīlātos īpašumus. Ir gadījumi, kad pret finanšu iestādēm tiek izmantotas «kreditoru uzmešanas shēmas», kuras ar apšaubāmām metodēm organizē parādnieki.
Banka gan nevēloties komentēt atsevišķus gadījumus, jo nekomentējot klientu biznesu, kamēr publiski netiek iesaistīts tās zīmols. Ķipāne atzīmēja, ka «Norvik banka» patlaban izmanto visus likumā paredzētos līdzekļus, lai aizsargātu savas un savu noguldītāju ekonomiskās un tiesiskās intereses attiecībās ar negodīgajiem parādniekiem. Saistībā ar šiem parādniekiem ir ierosināti vairāki kriminālprocesi un notiek apstākļu izmeklēšana.
VP Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Sintija Virse aģentūrai LETA apstiprināja, ka pašlaik Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) lietvedībā atrodas divi kriminālprocesi, kuri sākti pēc «Norvik banka» iesniegumiem.
Pirmais kriminālprocess sākts šā gada aprīlī par iespējamām krāpnieciskām darbībām lielā apmērā, kuras saistītas ar kredītu izsniegšanu vairākiem uzņēmumiem. Otrs kriminālprocess šogad augustā sākts VP Rīgas reģiona pārvaldē par viena iesaistītā uzņēmuma iespējamām krāpnieciskām darbībām tiesiskās aizsardzības procesa gaitā. Minētais process šogad septembrī ENAP tika saņemts izmeklēšanas turpināšanai no Ģenerālprokuratūras, norādīja Virse.
Abos kriminālprocesos nevienai personai pašlaik nav piemērots aizdomās turamā vai personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss. Plašāku informāciju policija pagaidām nesniedz. «Pietiek.com» vēstīja, ka Valsts kanceleja lūdz izvērtēt ENAP lietvedībā esošā kriminālprocesa ietvaros uzlikto arestu pamatotību, jo to dēļ koncerna darbība faktiski ir apturēta. Policijā šo faktu aģentūrai LETA pagaidām nekomentēja.
Tikmēr iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) ar savas padomnieces Daigas Holmas starpniecību aģentūrai LETA atzina, ka šim gadījumam ir pievērsis uzmanību, taču viņam neesot tiesību ietekmēt izmeklēšanas gaitu. «Šajā situācijā ir jāsaprot ministra kompetence. Spert kādus soļus procesa ietvaros un dot norādījumus procesa virzītājam var tikai prokurors,» uzsvēra Kozlovskis.
«Ja būtu pamats uzskatīt, ka tik sensitīvā jautājumā ekonomikas policija veic darbības, kas neatbilst kriminālprocesam, esmu pārliecināts, ka prokuratūra būtu spērusi nepieciešamos soļus,» sacīja ministrs, piebilstot, ka pašlaik viņam «nav nekāda pamata uzskatīt, ka ENAP veiktu jebkādas darbības ar mērķi veicināt reiderismu.»
Jau ziņots, ka VK paziņojusi, ka tās atzinumus saistībā ar starptautiskās šķīrējtiesas procesiem cenšas ietekmēt kāds ekonomisks grupējums, kurā darbojas arī sabiedrībā un biznesa vidē zināmas personas. VK direktores palīgs jurists Ivars Mēkons iepriekš žurnālistiem atzina, ka šīs ekonomiskā grupējuma aktivitātes ir saistītas gan ar kādu lietu, kur ir atklāts reiderisms, gan arī Bertolta Flika prasību starptautiskajā šķīrējtiesā par viņa kā investora tiesību aizskaršanu.
VK secinājusi, ka valstij var būt jārēķinās ar 15-16 miljonu latu kompensāciju ilggadējam aviokompānijas «airBaltic» vadītājam Flikam, ja viņš uzvarēs starptautiskajā šķīrējtiesā, liecina VK sagatavots ierobežotas pieejamības dokuments, kurā analizēta iespējamā notikumu attīstība, ja Starptautiskā šķīrējtiesa Flika prasību atzīs par pamatotu.
Mēkons iepriekš žurnālistiem pavēstīja, ka medijos nopludinātā informācija ir bijis iekšējais iestādes sarakstes dokuments un tas nopludināts, lai mēģinātu mainīt Valsts kancelejas viedokli.
VK par notikušo vērsusies Satversmes aizsardzības birojā un Drošības policijā. Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa teica, ka Valsts kancelejas iesniegums ir saņemts un uzsākta tā izvērtēšana.
