Simtiem tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ievēro ļoti senu kodeksu

Tas bija sagaidāms, tomēr ir pārsteidzoši, cik neparasti aktīvi vēlētāji šajās vēlēšanās pārmācīja politiķus. Vairāki agrāki spīdekļi tika skarbi izsvītroti no politiskā debess juma. Pat tādi, kas vēl pavisam nesen svilpa un dunēja kā varenākās savas partijas lokomotīves. Skarbu mācību saņēmuši arī augstprātīgie politisko mahināciju snāķi, kas sludināja – tautai ir īsa atmiņa. Būtībā tas nozīmēja – grēko laicīgi un tas taps aizmirsts. Vēlētāji labi atcerējās kādas kandidātes spožo limuzīnu un ceļojumu kāri un liedza viņai deputātes godu. Skaidru pārmācību dabūja arī tie pārgudrie, kuri iedomājās, ka vecāki ļaudis ir padumji un naivi – atliek tik pasolīt lielākās pensijas un viņi akli ziedos savas balsis. Nekā nebija – pensionāri uz lētiem āķiem ij nedomāja uzķerties. Vairāk balsu saņēma tie, kuri stāstīja, kā centīsies nopelnīt naudu pensijām, nevis atkal kaut kur palienēt.

Latvijas vēlētāji seko ļoti senam kodeksam

Lai top piedots, bet sprediķa cienīgā uzruna – māsas un brāļi - nav izvēlēta nejauši. Apzināti vai neapzināti, bet vēlētāji šoreiz bargi sekojuši vienam no senākajiem pasaules kodeksiem – desmit baušļiem. Sodīti arī tie, kuri aizmirsuši par septiņiem nāves grēkiem.

Politiķi, tev būs godāt baušļus

Redzamākais piemērs ir otrā baušļa pārkāpēju liktenis. Bija reiz varena partija, kas plaši izmantoja Tā Kunga vārdu, lai rautos pie laicīgas varas un mantas. Tagad viņiem būs laiks nožēlot savus grēkus ārpus Saeimas, varas un valdīšanas. Ne velti otrais bauslis brīdina – tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, vārdu nepareizi lietot, jo Tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa vārdu nepareizi lieto.

Ceturtais bauslis vēsta – tev būs savu tēvu un māti godāt, lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo virs zemes. Vēlētāji ir ļoti dusmīgi sodījuši tos, kuri negausīgi iztukšoja valsts kasi un sataisīja tādus parādus, ka valstij vairs nepietiek naudas pat puslīdz godīgām pensijām mūsu tēviem un mātēm. Arī medicīnas sistēma sen vairs nav tāda, kas ļautu ilgi dzīvot virs zemes.

Septītais bauslis ir pavisam īss un konkrēts – tev nebūs zagt. Nav grūti pamanīt, ka visvairāk vēlētāji ir novērsušies tieši no tiem politiķiem un partijām, kurus tur aizdomās par zagšanas grēku.

Nāves grēks

Visacīmredzamāk sodīti tika politiķi, kuri bija aizmirsuši, ka lepnība ir viens no septiņiem nāves grēkiem. Zālamana pamācību 16.nodaļā ir skaidri un gaiši teikts – kam jākļūst pazudinātam, tas papriekš kļūst lepns, un augstprātība nāk priekš bojā ejas. Kā lai šeit neatceras politiķi, kurš bija tik augstprātīgs, ka burtiski izplēsa sev lepno ārlietu ministra krēslu. Tagad viņa politiskā karjera ir pamatīgi sabojāta. To pašu var teikt par citu bijušo ārlietu ministru, kurš lepni paziņoja: "I'm the best!" Nav saprotams, kāpēc viņam vajadzēja angļu valodu, lai pateiktu - "es esmu labākais"? Vai viņš gribēja augstprātīgi atgādināt par savām patiešām lieliskajām valodu zināšanām? Vai arī viņam latviešu valoda nav gana laba? Katrā ziņā vēlētāji nepiedeva lepnības grēku un viņa atgriešanās pārvērtās par nožēlojamu izgāšanos.

Taisnība būs tiem, kas tagad atgādinās, ka Latvijā katram ir brīv izvēlēties, kādai ticībai un baušļiem sekot vai nesekot. Tomēr nevar noliegt šo vēlēšanu mazo brīnumu – vēlētāji ir politiķiem devuši ļoti skaidru vēstījumu. Grēkošana netiks aizmirsta un piedota. Nākotnē tas liks politiķiem būt kaut mazliet uzmanīgākiem, atbildīgākiem un kārtīgākiem. Tas patiesi būtu brīnums, kuram no sirds gribas ticēt.

Ko lieto labklājības meistari – ziemeļnieki?

Ir vēl viens kodekss, kas ir savdabīgs turpinājums baušļiem. Politiķi un tagad arī ekonomisti norāda, ka Latvijai vajadzētu mācīties no taupīgajiem un strādīgajiem ziemeļeiropiešiem. Ir pamats aizdomāties – viņiem ir ļoti augsti nodokļi, stabilas labklājības valstis un tai pašā laikā ļoti efektīvas ekonomikas. Jau tradicionāli visas ziemeļvalstis ir visu labāko un konkurētspējīgāko ekonomiku aptauju augšgalā. Globālo krīzi viņi sagaidīja ar pamatīgiem uzkrājumiem, jo izsenis vairāk saražo nekā patērē. Ja Latvija plāno sekot ziemeļnieku piemēram, tad būtu vēlams izprast skandināviem un somiem ļoti svarīgu kodeksu. Pēc daudzu pētnieku domām, tas caurvij viņu domāšanu no ikdienas saskarsmes līdz pat nodokļu sistēmai. Līdz ar to var droši pieņemt, ka tas ir viens no nozīmīgākajiem pamatiem, uz kura ziemeļeiropieši uzcēluši labklājīgas un globāli konkurētspējīgas valstis. Tie ir Latvijā mazpazīstamie Jantes likumi (Janteloven), par kuriem esmu nedaudz jau rakstījis iepriekš. Latviešu valodā par Jantes likumiem ir ārkārtīgi maz informācijas. Daudz runāts, ka mums jāmācās no skandināviem, bet Jantes likumu latvisko tulkojumu bija ļoti grūti atrast, tāpēc tos iztulkoju pats. Domāju, ka Latvijas sabiedrībai patiešām derētu par tiem nopietni aizdomāties, ja patiešām vēlamies labklājīgu un stabilu valsti, sabiedrību. Jantes likumi atrodami dāņu rakstnieka Aksela Sandemūses (Aksel Sandemose) 1933. gada ironiskajā grāmatā „Bēglis šķērso savas takas”. Tādēļ ir jāsaprot, ka likumus jālasa vienlīdz nopietni un ar zināmu ironijas devu.

Jantes likumi

1. Nedomā, ka esi īpašāks par mums.

2. Nedomā, ka esi pārāks par mums.

3. Nedomā, ka esi gudrāks par mums.

4. Neļaujies iedomai, ka esi labāks par mums.

5. Nedomā, ka esi zinošāks par mums.

6. Nedomā, ka esi svarīgāks par mums.

7. Nedomā, ka esi kādā jomā labāks par mums.

8. Tev nav ļauts par mums smieties.

9. Tu maldīsies, ja domāsi, ka kādam rūpi.

10. Nedomā, ka varēsi mūs pamācīt.

Atliek tikai novēlēt jaunievēlētajiem deputātiem un nākamajiem ministriem vismaz pārlasīt arī šos baušļus.