Eksperti: Viss pēdējo gadu laikā ir nostrādājis pret ģimenēm ar bērniem (225)

Lai detalizētāk izrunātu «demogrāfijas ultimāta» prasību nozīmību, demogrāfijas un ģimenes lietu eksperti aicināja uz preses konferenci, kurā izskaidroja, kādēļ ir būtiski palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Pēteris Leiškalns, sociālo lietu eksperts vērš uzmanību, ka «pašreizējā vecāku pabalstu sistēma ir diskriminējoša un no 2009. gada, kopš tā darbojas, radījusi tikai negatīvu ietekmi, jo šobrīd vecāku pabalstu maksā tikai tām personām, kas atrodas bērna kopšanā un nestrādā». Eksperts norāda uz problēmu: «Ja vecāks atgriežas darbā līdz bērna viena gada vecumam,

pabalsta maksāšana tiek pārtraukta neskatoties uz faktu, ka vecākam tiek atņemta arī bērna aprūpei nepieciešamie līdzekļi

un netiek nodrošināti bērna pieskatīšanas pakalpojumi.»

"No finansiālā aspekta tieši ģimenēs ar zemu ienākumu līmeni situācija kļūst īpaši sarežģīta, jo ģimene nevar atļauties noalgot auklīti mazuļa pieskatīšanai un vienlaikus – nevar ilgstoši atļauties dzīvot vairāk cilvēku ģimenē ar mazāk kopējiem ienākumiem. Ja valsts finansiāls atbalsts noteiktā apjomā tiktu saglabāts arī no bērna 1 līdz 1,5 gadu vecumam, tas vecākiem dotu iespēju veiksmīgāk atgriezties darba tirgū un nodrošināt ienākumus pašiem," domā finanšu eksperte un sociālo zinātņu maģistre Ieva Use-Cimmermane."Visdramatiskāk sarūk ģimenes ienākumi, kad bērnam paliek divi gadi."

Arī daudzbērnu ģimeņu organizācijas ir satrauktas par vājo valsts atbalstu kuplajām ģimenēm. Latvijas daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības valdes priekšsēdētājs Leonīds Mucenieks norāda, ka pēc starptautiskiem datiem

Latvija ir vissliktākajā situācijā Eiropā,

kur nabadzības risks ģimenēm ar 3 un vairāk bērniem, salīdzinot ar citām sabiedrības grupām, ir visaugstākais: «Tas nozīmē, ka ģimenes ar trim un vairāk bērniem Latvijā nav gaidīts ģimenes modelis, drīzāk pretēji - valsts politika liek izvēlēties pēc iespējas mazāku bērnu skaitu, jo nekāda progresīva atbalsta par katru nākamo bērnu, kā tas, piemēram, ir Igaunijā, netiek plānots. Arī centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ģimenes ar trim un vairāk bērniem kļūst arvien mazāk.»

Arī nākotnē situācija prognozējama kā negatīva Latvijai

«Politiķu lēmumi, pabalstu reformas - tas viss pēdējo gadu laikā ir nostrādājis pret ģimenēm ar bērniem. To mēs redzam šodienas dzimstības rādītājos un arī nākotnē situācija prognozējama kā negatīva Latvijai. Mēs, eksperti un ģimeņu organizāciju pārstāvji, esam piedalījušies darba grupās, lai izstrādātu virkni priekšlikumu situācijas uzlabošanai. Šīs prasības ir iestrādātas «demogrāfijas ultimātā», un tās nav tikai politisko partiju, bet gan ģimeņu prasības», norāda Sandija Salaka, «Māmiņu Kluba» vadītāja.

Demogrāfs Ilmārs Mežs brīdina, ja jau tuvākā laikā netiek būtiski uzlabota demogrāfiskā situācija, tad

Latvijas iedzīvotāju skaits nokritīsies līdz 1,2 miljoniem

2060. gadā un tuvosies 0,5 miljoniem 2110. gadā. Šādu tendenci apstiprina arī Eurostat statistikas prognoze, ja tajā izmanto tautas skaitīšanas datus Latvijā. Izrādās, Eiropas Savienībā ir tikai astoņas valstis, kurās mirstība pārsniedz dzimstības datus.

Viņš arī norāda, ka «Latvijas iedzīvotāju izmiršanu

var apturēt mērķēta un atbilstoši finansēta valsts demogrāfijas politika.

Veiksmīgs piemērs tam ir Igaunija."

«Daļēji dzimstības samazinājumu noteicis mazāks reproduktīvā vecumā esošo sieviešu skaits, tomēr šis dzimstības krituma periods sakrīt arī ar laiku, kad būtiski samazinājušies iedzīvotāju ienākumi kā ekonomiskās situācijas valstī kopumā, tā arī Latvijā īstenotās fiskālās un sociālās politikas dēļ,» secina finanšu eksperte un sociālo zinātņu maģistre Ieva Use-Cimmermane. «Ja ģimene šo finansiālo apstākļu vadīta pieņem lēmumu bērna radīšanu atlikt uz vēlāku laiku vai nolemj nepaplašināt ģimeni, tad ilgtermiņā tas būtiski samazina dzimstību valstī kopumā.»

Kāds ir ienākumu samazinājums ģimenēs?

Krīzes gados strādājošo vecāku ienākumi darbaspēka nodokļu palielināšanas rezultātā tika samazināti vidēji par 5-6%. Ģimeņu ienākumus vēl vairāk samazināja arī citi ekonomiskie apstākļi, piemēram,

• tika samazinātas algas (vidēji par 24% jeb LVL 46 uz katru personu mājsaimniecībā),

• pieauga bezdarbs (katrs piektais vīrietis un aptuveni 14-15% sieviešu 2009. un 2010. gadā bija bez darba),

• tika palielināta PVN likme (no 18% uz 21% 2009. gadā un līdz 22% 2011. gadā) un samazināts pakalpojumu un preču loks, kam tiek piemērota samazinātā PVN likme,

• tika ieviests nekustamā īpašuma nodoklis dzīvojamām platībām un mājokļiem,

• tika palielināta auto transporta nodeva.*

Pētījumos aprēķināts, ka ģimenē ienākot pirmajam bērnam, izdevumi pieaug par aptuveni 30%. Ar diviem, trim un vairāk bērniem vairāk, aptuveni 36-41%.

Vecākiem Latvijā ir problemātiski darbu apvienot ar ģimenes dzīvi

Starptautiski pētījumi liecina, ka dzimstības līmenis ir augstāks valstīs, kurās vecākiem ir viegli savienot profesionālo un ģimenes dzīvi. Latvijā no bērna gada vecuma aptuveni par trešdaļu samazinās ģimenes ienākumi, samazinoties valsts sniegto pabalstu apjomam, savukārt bērnudārzs ir pieejams ( faktiski - no 2013.gada septembra) tikai no bērna 1,5 gadu vecuma.

Finanšu eksperte un sociālo zinātņu maģistre Ieva Use-Cimmermane norāda: «Raugoties no finansiālā aspekta,

vecāki bērna gada vecumā tiek mudināti izšķirties

- māmiņai vai tētim atgriezties darbā un ģimenes atvases pieskatīšanai turpmāk algot auklīti vai arī atgriešanos profesionālajā dzīvē atlikt līdz laikam, kad bērns sāks iet bērnudārzā».

Latvijā vecākiem atgriešanās darbā bieži ir izaicinājums:

• pirmkārt, bērnudārzu garo rindu dēļ,

• otrkārt, pēc bērna gada vecuma aptuveni par trešdaļu samazinās ģimenes ienākumi, samazinoties pabalstu apjomam, bet bērnudārzs ir pieejams tikai no bērna 1,5 gadu vecuma,

• treškārt, strādājot kaut dažas stundas nedēļā paralēli bērna auklēšanai, vecāki pilnībā zaudē vecāku pabalstu, kas būtībā aizvieto viņu ienākumus, kamēr nevar pilnībā atgriezties darbā un pelnīt paši, jo auklē zīdaini.*

Vienlaikus Use-Cimmermane vērš uzmanību aprēķinam: «

Auklīte ģimenei izmaksā aptuveni 176 līdz 264 lati mēnesī.

Ģimenes ar zemu un vidēju ienākumu līmeni visdrīzāk nevarēs atļauties šādus izdevumus savā budžetā. Līdz ar to vecāki nespēs veiksmīgi savienot darba un ģimenes dzīvi un tas ilgtermiņā palielina viņu risku zaudēt profesionālās kompetences un konkurētspēju darba tirgū.»

Politiķu izšķiršanās atbalstīt «Demogrāfijas ultimātā» iekļautos priekšlikumus un īstenot tos 2014. gadā būtu nozīmīgs solis valsts atbalsta ģimenēm ar bērniem nodrošināšanā un tas veicinātu vecāku vieglāku izšķiršanos jau tuvākā laikā pieņemt lēmumu radīt vienu vai vairākus bērnus ģimenē.

«Demogrāfijas ultimāta» prasības un rezultāti

2012. gadā izvirza «demogrāfijas ultimātu» un paraksta vienošanos par pasākumiem dzimstības veicināšanā un ģimeņu ar bērniem atbalstam. No tā 2013. gadā esošie rezultāti:

• minimālā bērnu kopšanas pabalsta palielināšana no 50 uz 100 latiem (* vidēji 38% māmiņu līdz tam saņēma minimālāko pabalstu - 50 latu mēnesī bērna pirmajā dzīves gadā)
• bērnu kopšanas pabalsta izmaksas termiņa pagarinājums no 1 - 1,5 gadam
• valsts līdzfinansējums bērnudārzu rindu likvidēšanā - 100 latu no 1,5 g.v., ja bērnam nav vietas pašvaldības izglītības iestādē. Pirmais reālais solis bērnudārzu rindu likvidēšanā.

Turpmākās «Demogrāfijas ultimāta» prasības 2014. gadā - jāturpina pildīt vienošanās un jāpiešķir papildu 18 miljoni latu, lai notiktu:

• Minimālā bērna kopšanas pabalsta un vecāku pabalsta līdz bērna 1,5 gadu vecumam palielināšana. Ar 2014.gada 1.janvāri 70% no pašreizējās valstī pieņemtās minimālās algas - no 100 uz 140 latiem;
• Māmiņalgas /vecāku pabalsta/ izmaksas termiņa pagarināšana līdz bērna 1.5 g. Nosakot ierobežojumus un griestus.Šobrīd Vecāku pabalsts ir līdz bērna 1 gada vecumam un nesaņem strādājošie vecāki. ( Ar 2014.gada 1.janvāri);
• Māmiņalgas /vecāku pabalsta/ izmaksas daļēja saglabāšana, atgriežoties darbā, apjoms tiek noteikts pēc formulas, ņemot vērā slodzi un darba algas apmēru. Nosakot ierobežojumus un griestus. (Ar 2014.gada 1.janvāri).

_{* Pētījums«Valsts finansiālā atbalsta ģimenēm ar bērniem ietekme uz ģimenes budžetu un dzimstību valstī» (Pētījuma autore Sociālo zinātņu maģistre Ieva Use-Cimmermane)}