Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
:format(webp)/nginx/o/2016/06/05/5478203t1h591c.jpg)
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/16/9808128t1h91cc.jpg)
Trīs augstākās Latvijas valsts amatpersonas ir atteikušās tikties ar nule Rīgā ieradušos Nobela miera prēmijas laureātu, Tibetas garīgo līderi Viņa Svētību Dalailamu XIV. Jāatgādina, ka Dalailama ir viens no ievērojamākajiem šā laikmeta politiķiem. Viņu salīdzina ar tādām garīgajām un politiskajām leģendām kā Martinu Luteru Kingu, Mahatmu Gandiju un pāvestu Jāni Pāvilu II. Dalailama neapšaubāmi ir viens no populārākajiem, harismātiskākajiem pasaules politiķiem un garīgajiem līderiem. Miljoniem cilvēku visā pasaulē, arī Latvijā viņu apbrīno un atbalsta cīņā par savas tautas tiesībām. Šķiet, būtu tikai loģiski, ja Latvijas augstākās amatpersonas tiktos un izrādītu viņam cieņu. Tomēr viņi rīkojas tieši pretēji - ignorē Dalailamu. Protams, tas izraisījis daudzu neizpratni, sašutumu un nosodījumu.
Neapšaubāmi, ka valsts prezidents Andris Bērziņš, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un ministru prezidents Valdis Dombrovskis lieliski apzinājās - šāda rīcība viņu kā politiķu popularitāti nevairos. Domājot par savu politisko ego, būtu tikai izdevīgi pagozēties Dalailamas slavas staros, nodemonstrēt visiem savu garīgumu un uzticību augstākajiem politiskajām principiem. Visu savu atlikušo mūžu viņi varētu stāstīt, kā tikušies ar tik leģendāru personību, ierāmēt skaistus foto, ar kuriem paši un pēcteči varētu lepoties gadu desmitus. Vēl viņi varētu uzsvērt, cik drosmīgi rīkojušies, spītējot neaptverami lielajai un ietekmīgajai komunistu Ķīnai.
Vai viņi valsts interešu vārdā nav upurējuši savas personīgās politiskās intereses?
Nav noslēpums, ka Ķīnas valdībai patiešām nepatiktu, ja mūsu amatpersonas tiktos ar Dalailamu. Bet Ķīna ir tālu un nekas vairāk par diplomātiskiem protestiem mūsu politiķiem nedraudētu. Kopumā visiem pieminētajiem politiķiem būtu bezgala izdevīgi tikties ar Dalailamu. Bet viņi to nedara. Protams, to nekavējoties izmanto politiskie konkurenti, skaļi nievājot viņus par gļēvuļiem un principu nodevējiem.
Šķietamo neiejūtību pret Tibetas likteni Latvijā uztver īpaši saasināti, jo daudz salīdzina Ķīnas rīcību ar līdzīgu PSRS rīcību pret Latviju okupācijas laikā. Tas uzliek vēl papildu slogu Latvijas politiķiem, jo, ignorējot Tibetas garīgo līderi, viņi tiek apvainoti arī dubultmorālē. Tāpēc ir loģisks jautājums - kāpēc viņi tā rīkojas? Var jautāt, vai patiešām mūsu augstākās amatpersonas ir gļēvi bezprincipu politiķi? Un var arī jautāt - vai viņi valsts interešu vārdā nav upurējuši savas personīgās politiskās intereses?
Tibetā kā klupšanas akmens ASV, Vācijas un Ķīnas attiecības
Kādas varētu būt šīs valsts intereses? Vispirms, patīk vai nepatīk, bet jāatzīst, ka Ķīna ir viena no pasaules visietekmīgākajām lielvarām. To nevar noliegt un ignorēt. 2010. gada februārī ASV prezidents Baraks Obama tikās ar Dalailamu. Pat viņš, cenšoties nenokaitināt Ķīnu, pieņēma Dalailamu nevis Ovālajā kabinetā, kas paredzēts oficiālām amatpersonām, bet gan telpās privātiem viesiem. Tas tomēr nepalīdzēja izvairīties no asas diplomātiskas spriedzes ar Ķīnu. (1)
Iepriekš, 2007. gadā, ar Dalailamu tikās arī Vācijas kanclere Angela Merkele. Arī tas izraisīja pamatīgus Pekinas protestus. Laikraksts «Frankfurter Rundschau» norādīja, ka vairākus mēnešus Vācijas un Ķīnas attiecības kļuva «ledusaukstas». Tikai tagad, pēc pieciem gadiem, 2013. gadā, abas puses attiecības sauc par «īpaši labām». Laikraksta norāda, ka neapšaubāmi, veicinot abpusēju sadarbību, ir nepieciešami kompromisi. Tomēr viņi arī jautā, vai robežas starp kompromisiem un principiem nav pārāk izplūdušas? Katrā ziņā Eiropas lielvara Vācija šobrīd vairs neatļaujas kaitināt Ķīnu. Pat Eiropas lielvara ir bijusi spiesta pragmatiski novērtēt situāciju ekonomiski tik nestabilajā laikā. Viņi neatļaujas riskēt ar zaudējumiem neaptverami lielajā Ķīnas tirgū.
Ekonomiski Ķīna Latvijai ir pundurvalsts
Vai Latvija ir līdzīgā situācijā? Izrādās, ka pagaidām mūsu politiķu bijība pret Ķīnu nekādus dižus ekonomiskos panākumus nav nesusi. Milzīgā Ķīna Latvijas eksporta apjomos, saskaņā ar Ārlietu ministrijas informāciju, ir vienā no pēdējām vietām. 2012. gadā eksports uz Ķīnu veidoja tikai 0,51% no kopējā preču eksporta apjoma. Salīdzinoši uz Poliju Latvija eksportēja preces par 784 miljoniem, uz daudzkārt lielāko Ķīnu tikai par 47 miljoniem eiro. Tiesa, salīdzinot ar 2011. gadu, apjomi pieauguši par 7,38 miljoniem eiro jeb 19%. Piecu gadu laikā eksports uz Ķīnu ir divkāršojies no 22 miljoniem eiro 2007. gadā uz 47 miljoniem 2012. gadā. Tiesa, tas joprojām neizskatās nopietni, jo, piemēram, uz mazo Igauniju Latvija eksportēja preces par 800 miljoniem eiro. Ekonomiskajā ziņā Ķīna Latvijai joprojām ir maznozīmīgs partneris. Piedevām tai pašā 2012. gadā Latvijai ar Ķīnu joprojām bija negatīva preču tirdzniecības bilance mīnus 302,36 miljonu eiro apmērā.
Grūti spriest, kāpēc ekonomiskā sadarbība līdz šim ir bijusi tik vāja. Viens no iemesliem varētu būt, ka Ķīnas pusei nav bijusi patiesi politiska vēlme palīdzēt Latvijas uzņēmējiem apgūt sarežģīto Ķīnas tirgu. Tādēļ šobrīd mūsu augstāko amatpersonu politiski ļoti izprotošā attieksme pret Ķīnu joprojām ir balstīta īsti neskaidrās nākotnes cerībās.
avoti:
1. CNN - «Obama meets with Dalai Lama despite Chinese objections» http://edition.cnn.com/2010/POLITICS/02/18/obama.dalailama/index.html
2. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Latvijas un Ķīnas Tautas republikas attiecības. Sadarbība ekonomikā. http://www.latvija.ie/lv/Arpolitika/divpusejas-attiecibas/Kina/#eknomika