Mūsdienās jaunas ābolu šķirnes iegūst, apzināti krustojot vēlamos mātes augus. Eirāzijas kultūras telpā ābolam ir būtiska nozīme gan kā mīlestības, seksualitātes, auglības un dzīvības simbolam, gan kā varas, bagātības un atzīšanas simbolam. Ābolu var sastapt dažnedažādās pasakās, tas ir nozīmīgs mitoloģijas un rituālu atribūts. Mākslā ābolam ir noteikta simboliska nozīme, kas ir cieši saistīta ar kontekstu, kādā tas ir attēlots. Tāpat ābols ir sens zemeslodes simbols un no sākta gala ir «piederējis» mīlestības un auglības dievietēm – Babilonā tā bija Ištara, grieķiem – Afrodīte un ģermāņiem – Iduna.
Ābeli dārzos dēsta divu iemeslu dēļ – gan tās gardo augļu dēļ, gan kā kultūraugu, lai tās krāšņā pavasara ziedu rota un bagātīgā, košā rudens ābolu raža priecētu acis. Tautā āboliem un ābelei tiek piedēvēta arī ārstniecības auga slava, taču galvenokārt mūsdienās Eiropas mērenajos reģionos ābols ir viens no svarīgākajiem augļiem, kuru ēd ne tikai svaigā veidā, bet arī pārstrādā kaltējot, gatavo ābolu ievārījumu, marmelādi, kompotus, kā arī no tā ražo sulas, etiķi un iegūst pektīnu. Ābeles koksne ir cieta, ilgi uzglabājama un viegli svēdraina. To izmanto mēbeļu un kokgrebumu izgatavošanā.
Ņemot vērā to, ka ābelēm, kā jau minēts, ir neskaitāmas šķirnes, gandrīz katrai vietai dārzā ir iespējams atrast piemērotu kociņu, kaut arī pārsvarā ābeles ir iecienījušas saulainas, bet ne atklātai saulei nolemtas vietas. Tā kā ābeles ir ziemcietīgas un spēj izturēt līdz -20 grādu salu, bet vasarā 25 līdz 30 grādu karstumu, tās ir ideāli piemērotas Latvijas laikapstākļiem, un tās to ir pierādījušas gadu simtu laikā. Lai koks augtu ražens un dotu augļus, svarīgi ir ābeles nodrošināt ar nepieciešamajām barības vielām. Pavasarī vislabāk mēslot ar pilnmēslojumu un vienu līdz divas reizes gadā augsnē ap stumbru iestrādāt kārtīgi sadalījušos kompostu. Siltajā, sausajā periodā ābeles būtu arī laiku pa laikam jāaplaista – maziem kociņiem dienā jādod padzerties 20 litrus, bet lielākiem – 40 litrus ūdens. Vispiemērotākais laiks ābeļu stādīšanai būs rudens. Ļoti svarīgs nosacījums, audzējot ābeles, ir piemērotas augsnes izvēle. Vislabāk ābeles padosies augsnē ar zemu gruntsūdeni, bagātinātā ar humusu.
Ja māc šaubas par dārza augsnes piemērotību ābeļu audzēšanai, vislabāk konsultēties kādā dārzniecībā, kur tiks ieteikta ne tikai piemērotākā šķirne, bet arī izskaidrots, kā ābeles apputeksnējas un, ka, iespējams, nepieciešams iegādāties vēl kādu šķirnes kociņu, kas sniegs tik nepieciešamos ziedputekšņus. Ļoti mazos dārzos piemērotas būs ābeles, kuru selekcionēšanā izmantotas divas vai trīs šķirnes. Kā viens no variantiem ir kolonābeles, kas gan pagaidām ir mazpazīstamas, taču ļoti piemērotas mazdārziņu īpašniekiem – tām nav sānu zaru, tās ir kompaktas, sasniedz apmēram trīs metru augstumu, un katram kokam nepieciešams tikai 50 x 60 cm liels laukums. Skaistus un garšīgus augļus dāvās šķirnes «Baiba», «Uldis», «Zane», «Inese», kurām piemīt laba izturība pret slimībām. Šis ābeļu veids ir piemērots audzēšanai kublos, kā arī norobežojošiem dzīvžogiem.