Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
:format(webp)/nginx/o/2016/06/05/5478203t1h591c.jpg)
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/16/9816845t1h5d4b.jpg)
Tikko Amerikas Savienotajās Valstīs un citur pasaulē atzīmēja piecdesmito gadskārtu, kopš cilvēktiesību cīnītājs, afroamerikāņu garīgais līderis, baptistu mācītājs Martins Luters Kings teica savu slaveno runu - «Man ir sapnis» («I Have a Dream»). (1) Šī ir tā reize, kad jāsaka - tas nebija tikai ievērojams notikums pasaules vēsturē, ko vajadzētu atcerēties. Tas bija kaut kas daudz vairāk, un to patiešām ir jāspēj novērtēt, saprast.
Martina Lutera Kinga runā teiktie vārdi patiešām ļoti lielā mērā mainīja pasauli, nomierināja un vienlaikus iedvesmoja miljonus, viņa runa burtiski elektrizēja, caurstrāvoja klātesošos - apmēram 250 tūkstošus klausītāju, un vēl šodien, pēc piecdesmit gadiem, tā līdz asarām aizkustina cilvēkus visā pasaulē. Tomēr pats galvenais, ko tā dāvāja un joprojām turpina dot pasaulei, - gandrīz katrs, kurš dzirdējis Kinga runu, ar sirdi un prātu pieņem vēsti par labāku pasauli, kur valda vienlīdzība un miers.
Rakstot par Kingu, nav iespējams palikt šauri pragmatiskos rāmjos, nodoties sausai teksta analīzei un vēsai vēstures skaidrošanai. Viņa paveiktais ir vislielākās apbrīnas un cieņas vērts. Protams, būtu naivi apgalvot, ka šodien visā pasaulē valda vienlīdzība un miers. Kinga sasniegums ir tas, ka viņš pierādīja - ar stingrā ticībā un pārliecībā balstītu Vārdu ir iespējams glābt milzīgu valsti no haosa, nekontrolējama naida eksplozijas un brutālas varmācības. Pēc viņa runas pazemojošās segregācijas sistēmas dienas bija skaitītas. Nepilna gada laikā ASV beidzot tika pieņemti likumi, kas pilnībā garantēja visu pilsoņu, neatkarīgi no rases, brīvību vienlīdzīgi izmantot publiskās, tai skaitā mācību iestādes un absolūti vienlīdzīgas vēlēšanu tiesības.
ASV bija uz milzīgas iekšējo dumpju pulvera mucas.
Savu slaveno runu viņš teica 1963. gada 28. augustā Vašingtonā, kur pie Linkolna pieminekļa bija sapulcējušies simtiem tūkstošu maršā par vienlīdzību, brīvību un darba vietām. Kings un viņa biedri iepriekš bija veikuši daudz garāku ceļu par šo gājienu. Visa viņa dzīve bija bijusi nemitīga cīņa pret rasismu, diskrimināciju un vājprātīgo pazemojošo segregāciju, kas tajos laikos īpaši drausmīgi izpaudās ASV Dienvidu štatos. Kings ar saviem biedriem bija pārdzīvojuši visdažādākos uzbrukumus - slepkavības mēģinājumus, brutālu varas iestāžu spiedienu, arestus. Viņš bija kļuvis par rasistu uzbrukumu galveno mērķi un afroamerikāņu garīgo līderi jau 1957. gadā, kad kļuva par baptistu draudzes mācītāju Montgomeri pilsētā, īpaši rasistiskajā Alabamas štatā. 1959. gadā apmeklējot Indiju, viņš iepazinās ar Mahatmas Gandija nevardarbīgās pretošanās idejām. Tās kļuva par viņa tālākās cīņas un panākumu pamatu. Mūsdienās tas izklausās cēli un skaisti, bet toreiz vajadzēja gandrīz vai pārcilvēciskas pūles, lai neļautos visdažādāko rasistu ekstrēmistu provokācijām, kuras visbiežāk notika ar klaju vietējās policijas un varasvīru atbalstu.
Tas nebūtu liels pārspīlējums, ka toreiz ASV bija uz sociālo un rasu nemieru haosa pulvera mucas. Notika nemitīgas protesta demonstrācijas, kuras nereti pārauga vardarbīgās pretējo pušu un policijas sadursmēs. ASV varas iestādes, tai skaitā pats prezidents Džons Kenedijs baidījās, ka vardarbība var uzliesmot arī šā vēsturiskā marša laikā. Viņš pat centās pierunāt organizētājus atcelt mītiņu Vašingtonā. Kad tas neizdevās, tika mobilizēti visi iespējamie drošības spēki galvaspilsētā un visā valstī, lai novērstu iespējamos nemierus. Bet notika neticamais: kā raksta BBC, izrādās tā bija pirmā reize, kad ASV prezidents Džons Kenedijs, līdzīgi kā lielākā daļa balto amerikāņu, dzirdēja Martina Lutera Kinga runu. (2) Kenedijs, pats būdams lielisks, harismātisks orators un ārkārtīgi pragmatisks politiķis, bija pārsteigts un aizkustināts. Ar šo runu Kings bija iekarojis arī viena no 20. gadsimta visievērojamākajiem amerikāņu politiķiem - Kenedija sirdi un prātu.
Martin, izstāsti viņiem par sapni!
Par Martinu Luteru Kingu un pašu slaveno runu «I Have a Dream» ir sarakstītas neskaitāmas grāmatas. Tomēr tā vispirms ir jādzird. Mūsdienās runu viegli internetā var noklausīties ikviens. (3) Visātrākais un ērtākais ceļš ir vienkārši atrast to video resursu vietnē «You Tube». Tomēr vislabākais ir klausīties to labā audioierakstā. Tas, iespējams, ir vislabākais veids, lai uztvertu un saprastu Kinga runas fenomenu. Jo «I Have a Dream» pārkāpj vienkāršas publiskās runas robežas. Tai ir skaistas un ļoti emocionālas mūzikas raksturs, to caurstrāvo emocijas, elektrizējošs tembrs, gospeļu melodiskums un džeza improvizācijas burvība. Ārkārtīgi precīzi to aprakstījusi ASV ievērojamā literatūrkritiķe Mičiko Kakutani The New Tork Times4. Viņa arī norāda, kurā brīdī runa pārtapusi par vienu no skaistākajām runas mākslas un cilvēktiesību cīņas leģendām.
Izrādās, ka iepriekš sagatavotās runas vidū sena Kinga paziņa, arī cilvēktiesību aktīviste Mahalija Džeksone (Mahalia Jackson), pazīstamā gospeļu mūzikas karaliene, esot iesauksies: «Tell ’em about the ‘Dream,’ Martin, tell ’em about the ‘Dream’!» (Martin, izstāsti viņiem par sapni!). Kings uztvēris domu un iekļāvis savā runā šo emocionālo improvizāciju: «Man ir sapnis!» Kinga runa bija caurvīta ar dziļām Bībeles atziņām, Šekspīra pārfrāzējumiem un senu spiričuelu dziesmu vārdiem. Bet ar vārdiem «Man ir sapnis!» ikviens klausītājs sadzirdēja viņa un katrs savu sirdsbalsi. Pieredzējušajam oratoram balss sāka aizlūst, kad ilgi gatavotās runas tēzes savijās ar sirds visdziļākajiem un patiesākajiem sapņiem. Tie bija tikai vārdi, un reizē tas bija kaut kas daudz vairāk nekā tikai vārdi - tā bija ticība un sirds pārliecība, kas izglāba milzīgu valsti un miljonus no gruzdošajām dumpja liesmām un pazemojošās segregācijas un nevienlīdzības.
Valsts likteni neizšķir politiķu intrigas un naudas ietekme.
Pirms piecdesmit gadiem Martins Luters Kings teica: «Es jums šodien, mani draugi, saku, ka par spīti šā brīža grūtībām un vilšanām man tik un tā ir sapnis.» Kopš tā laika ārkārtīgi daudz kas ir mainījies ASV un pasaulē. Tikai viens nav mainījies, un mūsdienu Latvijā tas ir īpaši aktuāli. Kaut ko mainīt, pārvarēt vislielākās grūtības un vilšanās var vienīgi tad, ja mums ir savs sapnis un spējam vienoties ticībā tam. 1918. gadā dzimušās Latvijas idejas pamatā bija tieši sapnis. Sapnis par brīvu, demokrātisku valsti, kur visiem ir vienlīdzīgas iespējas un tiesības. Valsti, kurā valda miers, labklājība un nesalaužama griba aizstāvēt savas valsts Sapni.
Valsts un tautas likteni neizšķir politiķu intrigas un naudas, pat ļoti lielas naudas ietekme. To izšķir nesalaužama uzticība principiem un sabiedrības spējai kopīgi ticēt nākotnes Sapnim. Un kurš Latvijā būs tik drosmīgs pateikt: «Es jums šodien, mani draugi, saku, ka par spīti šī brīža grūtībām un vilšanām man tik un tā ir sapnis.»
avoti:
1. TVNET - "ASV piemin 50.gadadienu kopš slavenās Kinga runas" http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/476544-asv_piemin_50gadadienu_kops_slavenas_kinga_runas
2. BBC News Magazine - "Martin Luther King and the race riot that never was" http://www.bbc.co.uk/news/magazine-23790147
3. YouTube - "Martin Luther King - "I Have A Dream" - August 28, 1963" http://www.youtube.com/watch?v=smEqnnklfYs
4. The New York Times - "The Lasting Power of Dr. King’s Dream Speech" http://www.nytimes.com/2013/08/28/us/the-lasting-power-of-dr-kings-dream-speech.html?_r=0