/nginx/o/2018/07/16/9818878t1hf4f1.jpg)
Tiek ziņots, ka jau tuvāko nedēļu laikā Ministru kabinets varētu lemt par okupācijas laika nodarīto zaudējumu aprēķināšanas komisijas darba atjaunošanu. Jau šā gada Tieslietu ministrijas budžetā komisijas darba atjaunošanai atvēlēti 10 000 latu.
Nav šaubu, ka beidzot jātiek skaidrībā par zaudējumiem, kurus Latvijai radīja okupāciju režīmi. Tikai savādi, ka visbiežāk tiek runāts par vienu okupāciju. Tiek lēsts, ka okupācijas laika nodarītie zaudējumi Latvijai mērāmi 200 miljardu latu apmērā. (1) Latvijas politiķi mēdz runāt tā it kā Otrā pasaules kara laikā un pēc tā Latvija būtu cietusi tikai no viena okupācijas - PSRS. Mūsdienu Krievija spītīgi cenšas noliegt okupācijas faktu. Kaut arī nopietnu vēsturnieku vidū, arī Krievijā īpašu šaubu par to nav, politiski tas viņiem var radīt iekšpolitiskus un arī ārpolitiskus sarežģījumus. Ja Krievija uzņemtos atbildību par PSRS noziegumiem pret kaimiņvalstīm Otrā pasaules kara laikā un pēc tā, tad viņi saņemtu pamatīgus rēķinus ne tikai no Baltijas valstīm vien. Tādēļ Krievijas prezidents Vladimirs Putins drīzāk apēstu Latvijai par Abreni piesolītās beigtā ēzeļa ausis nekā atzītu Baltijas valstu okupāciju un tās radītos zaudējumus. Tas gan nenozīmē, ka Latvijai jābeidz pieprasīt zaudējumu kompensācijas. Vēsturniekiem un ekonomistiem jāturpina strādāt pie aprēķiniem un politiķiem prasīt Krievijai tos kompensēt. Būtu vērts beidzot arī uzzināt kā Latvijai tika kompensētā bezkaunīgā un nelikumīgā Abrenes atņemšana?
Latviju plānveidīgi un intensīvi izlaupīja arī nacisti.
Tomēr der atcerēties, ka Otrā pasaules kara laikā Latviju okupēja ne tikai PSRS, bet arī nacistiskā Vācija. Savādā kārtā līdz šim Latvija nav skaļi runāts par otra agresora - Vācijas nodarītajiem zaudējumiem Latvijai. Līdz šim Vācija ir maksājusi kompensācijas atsevišķām privātpersonu grupām, bet ne valstij kopumā. Acīmredzot, tādēļ, ka šādi aprēķini nav veikti un neviens tos nav pieprasījis. Pirmajā brīdi tā varētu likties savāda doma - paģērēt no Eiropas Savienības dalībvalsts, NATO sabiedrotās - Vācijas kompensācijas. Tomēr Otrā pasaules kara laikā Vācija ar Latviju izrīkojās tieši tāpat kā Staļina PSRS. To jau 1990. gadā norādīja viens no pasaulē pazīstamākajiem latviešu vēsturniekiem, Ņujorkas universitātes zinātņu doktors, ievērojamais Holokausta pētnieks profesors Andrievs Ezergailis.
Savā vēstulē Ivaram Godmanim viņš žurnālā «Jaunā Gaita» slejās rakstīja: «Latvija ir Vācijas agresijas upuris ne mazāk kā Krievijas. Kas Latviju izlaupīja vairāk, vācieši vai krievi, ir vēl nenoskaidrots jautājums. Kaut Vācijai bija īsāks laiks Latvijas izlaupīšanai, tas tika darīts intensīvāk un plānveidīgāk. (Viena latviešu palama vāciešiem otrā pasaules kaŗa laikā bija «Teppichroller»*.) Hitlera-Staļina pakts netika anulēts ar kaŗa izcelšanos 1941. gadā. Okupējot Baltijas valstis, vācieši neatjaunoja to valstiskumu. «Latvija» kā vārds un vācu administratīvās iekārtas jēdziens tika izdzēsts. Ne ar pušplēstu vārdu neviena Vācija nav anulējusi savu paktu ar Staļinu. Baltija vēl joprojām ir Vācijas agresijas nenokārtots jautājums. Rietumvācija ir bijusi visai dāsna savu agresīvo priekšteču parādu nokārtošanā. Baltijai šie parādi vēl nav samaksāti.» (2)
Tādēļ okupācijas laika nodarīto zaudējumu aprēķināšanas komisijai ir jātiek skaidrība par abu kara laika agresorvalstu nodarītajiem zaudējumiem Latvijas ekonomikai un jāpiestāda rēķins ne tikai Krievijai, bet arī Vācijai. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks aicina godināt Latvijas Centrālā Padomi, kura Otrā pasaules kara laikā aktīvi pretojās abiem okupācijas režīmiem. Mūsdienās pieprasot vienādu atbildību no abu okupācijas režīmu mantiniekiem tiktu saglabāts spītīgais un drosmīgais LCP gars. Tas varētu būtu LCP vadītāja Konstantīna Čakstes novēlējums mūsdienu Latvijas valdībai. Protams, ja tā spēj būt tikpat principiāla un drosmīga.
* «Teppichroller» - vācu valodā - Tepiķu rullētāji/zagļi.
avoti:
1. LA.lv - «Vēlas atjaunot okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšanas komisiju» http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=388697:drzum-lems-par-okupcijas-radto-zaudjumu-aprinanas-komisijas-atjaunoanu&Itemid=436
2. «Jaunā Gaita» nr. 178. 1990. gada septembris. Andrievs Ezergailis. «Premjerministram Ivaram Godmanim» http://zagarins.net/jg/jg178/JG178_Ezergailis.htm