Ilgstošās lietavas kavē labības kulšanu

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: RIA Novosti/Scanpix

Ilgstošās lietavas kavē labības kulšanu, un pašlaik tā ir apstājusies visā Latvijā, pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki.

Līdz šim novākti apmēram 40% ražas

Biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja klāstīja, ka visos Latvijas reģionos kulšana ir apstājusies slikto laika apstākļu dēļ. "Lietus līst un nevar kult, savukārt žāvēšanas izmaksas ir pārāk lielas, tāpēc tiek gaidīts saulaināks laiks," sacīja Dzelzkalēja.

Viņa informēja, ka vietām ir sākta ziemas rapša sēšana, taču laika apstākļu dēļ arī tā ir apgrūtināta.

Dzezkalēja teica, ka dažos Latvijas reģionos pašreiz nokulta jau ir gandrīz puse labības. "Visos Latvijas reģionos ir novākti aptuveni 40% no visas labības, ziemas rapsis jau gandrīz pilnībā nokults, savukārt reģionos, kuros visvairāk līst, kulšana neiet tik raiti," atzina Dzelzkalēja.

Kulšana var ieilgt līdz septembra vidum. "Viena saulaina nedēļa ļoti palīdzētu kulšanai, bet, ja turpinās tik intensīvi līt, darbi varētu ievilkties līdz pat septembra vidum," viņa pieļāva.

Lauksaimniecības kooperatīva "Latraps" izpilddirektors Edgars Ruža aģentūrai BNS apstiprināja, ka labības kulšana ir apstājusies. Viņš klāstīja, ka arī Zemgalē ir sākta ziemas rapša sēšana, bet tas ir tikai vietās, kur zeme nav spēcīgi izmirkusi, kā arī to, ka sēšanai vēl esot aptuveni piecas dienas.

"Latraps" izpilddirektors arī prognozēja, ka laika apstākļu dēļ labības novākšana varētu ieilgt līdz septembra beigām.

Jau vēstīts, ka Zemkopības ministrijas un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālisti šogad prognozē graudaugu un rapšu sējumu kopplatības saglabāšanos pērnā gada līmenī. Latvijā 2010.gadā lauksaimniecības kultūru kopējā apsētā platība, pēc provizoriskiem datiem, samazinājusies par 16,2 tūkstošiem hektāru jeb 1,5%, salīdzinot ar 2009.gadu, un bija 1095,8 tūkstoši hektāru.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu