/nginx/o/2018/07/16/9848096t1hd2b2.jpg)
Nevis vētra, viesulis, pērkons un zibens, bet cilvēku rokas dara pāri «vecvecmāmiņai» Kaucmindei, portālam satraukta pauda kāda saulainiete. «Bauskas Dzīve» šonedēļ izstaigāja telpas, kur vēl pirms gada bija un iepriekš 50 gadu atradās Saulaines bērnudārzs «Mārpuķīte». Nācies piedalīties dažādos «Mārpuķītē» rīkotajos pasākumos, rakstīt par tiem, tāpēc skumji ieraudzīt telpas tik nožēlojamas.
Vietējā iedzīvotāja apzinās, ka postītāji nav tālus ceļus braukuši vandaļi. Vietā ir jautājums pašiem saulainiešiem: «Vai zināt, kur brīvo laiku vada bērni un jaunieši?» Aizdomāties liek vietējo atrunas, ka labāk izlikties neredzam, citādi agresija var vērsties pret pašu logiem, durvīm, dārziem.
Šķiet, raud sienas zālē, kurā notika pirmsskolas iestādē rīkotie sirsnīgie audzēkņu koncerti, kur vēl pērn vairākos pārrobežu projekta semināros pulcējās bērnudārzu darbinieki no Rundāles, Bauskas novada un kolēģi no Lietuvas. Uz grīdas pussalauzts mētājas no papīra veidots Kaucmindes pils kompleksa makets.
Telpā ar izdauzītajiem logiem pie sienas bērnudārza dekori – aitiņas, kas «redzējušas», iespējams, šejienes kādreizējos audzēkņus, kuri dzēruši, situši, ārdījušies un piemēslojuši. Uz grīdas telpās tukšas alus skārdenes un alkoholisko dzērienu pudeles, salauzts viss, kas padevies.
Gan jau uz kādu no metāla pieņemšanas punktiem aizvestas bērnudārza krāsnīm izlauztās durtiņas. Iespējams, turpat aizceļojusi malkas plīts čuguna virsma no kādreizējās virtuves, kurā saimnieces gatavoja gardas maltītes.
Kultūras un vēstures pieminekļa īpašniece nav novada pašvaldība, atgādina Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis. Kaucminde joprojām pieder SIA «Intelco», kas acīmredzot nespēj ne kompleksu atjaunot, ne arī nodrošināt apsardzi. Sagrautas arī tās dažas telpas ēkas dienvidu spārnā, kurās jau bija ieguldīti īpašnieka līdzekļi.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Zemgales reģionālās nodaļas inspektore Mārīte Putniņa atzīst, ka nezina, ko darīt. SIA «Intelco» īpašnieks Māris Gulbis joprojām uzskatot, ka var pili rekonstruēt. «Pagājušajā gadā īpašnieka sagatavotais projekts ES fondiem netika atbalstīts, šogad to varētu iesniegt atkārtoti. Par ēkas demolēšanu regulāri tiek ziņots policijai. Nesaprotu, kāpēc neviens nav pieķerts «pie rokas», kaut vietējie zinot, kas ir postītāji,» saka Mārīte Putniņa.
Viņa uzskata, ka nav jēgas atsavināt īpašumu situācijā, kad valstī nav naudas pils glābšanai. Turklāt arī atsavināšana notiek par samaksu. Varbūt pašvaldība, vietējie uzņēmēji, varbūt arī bijušie tehnikuma absolventi varētu meklēt iespēju ar īpašnieku sadarboties, spriež Mārīte Putniņa.